Miris Karels (Karls) Švarcenbergs, savulaik Čehijas prezidenta Vaclava Havela kancelejas vadītājs un divreizējs ārlietu ministrs. Viņa pilnais vārds – Karels Jans Nepomuks Jozefs Norberts Bedržihs Antonīns Vratislavs Menass. Cita starpā – 12. Švarcenbergas princis, 17. Krumlovas hercogs, Sulcas grāfs un Kletgavas landgrāfs.
Jau šo titulu un politiskās darbības savienojums padara Švarcenbergu par nepārspējamu un unikālu personību, kurā vērts ielūkoties. Interesants fenomens ir cilvēks, kurš pēc dzimšanas un audzināšanas ir konservatīvs katolis, pēc nodarbošanās – bagāts uzņēmējs, bet kuru ievērojama – un jaunāka – sabiedrības daļa uztver kā liberālās demokrātijas vai pat kreisā liberālisma līderi. "Līdz ar Karla Švarcenberga nāvi Eiropa ir kļuvusi nabadzīgāka," piemiņas rindās raksta Austrijas federālais prezidents Aleksandrs van der Bellens.
Par Švarcenbergiem daudzi no mums pirmoreiz uzzina, apmeklējot Prāgas pilskalnu, kur tieši iepretim galvenajiem vārtiem atrodas Čehijas galvaspilsētā lielākā agrīnās renesanses celtne, kuras fasāde ir rūpīgi rotāta ar sgrafito – līniju un laukumu iegriezumu apmetuma virskārtā. Atmiņā paliekošā celtne ir Švarcenbergu pils, kas dzimtai piederēja no 1719. gada līdz 1947. gadam. Švarcenbergi bija spiesti emigrēt, un atgriezties viņi varēja tikai pēc Samta revolūcijas 1989. gadā. Emigrācijā Karls pat iedomāties nevarēja, ka reiz, pārbraucis dzimtenē, strādās dzimtas īpašumam pretējā pilī
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
