LMT prezidents Juris Binde
Foto: Privātais arhīvs
21. gadsimta trešā desmitgade mūs ir šokējusi ar virkni izaicinājumu. Globāla pandēmija, pilna mēroga karš durvju priekšā, straujas ekonomiskās un ģeopolitiskās pārbīdes, klimata pārmaiņas un jauns lēciens tehnoloģiju attīstībā, kas mūs novedis aizvien spējīgāka mākslīgā intelekta apkalpotā civilizācijā – izmaiņas ir tik straujas, ka daudzas valstis un biznesi ir nonākuši apjukuma stāvokli. Ko darīt, kādus lēmumus pieņemt?

Mums kā inovāciju līderim un nākotnes tehnoloģiju ieviesējam Latvijā ir jādomā par mūsu valsts ilgtspēju nākotnes kategorijās: kur mēs ejam, ko vēlamies sasniegt un kā? Ilgtspēja nav tikai ērts modes vārds birokrātiskajā žargonā – tā nozīmē izpratni, kurp mēs kā sabiedrība virzāmies un vai esam gatavi nākamajām paaudzēm nodot pārtikušāku, tehnoloģiski attīstītāku, sociāli atbildīgāku un zaļāku Latviju. Un šeit, protams, ir darbs ikvienam – sākot ar valdību un pašvaldībām, turpinot ar uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām un beidzot ar ikvienu Latvijas pilsoni. Ilgtspēja ir katras valsts eksistences vadmotīvs, nevienas valsts dokumentos nav iekļauta klauzula par valsts pagaidu veidošanu.

Latvijas Satversmes preambulā ir teikts, ka "Latvijas valsts ir izveidota (..), lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem". Tur arī uzsvērts viens no ilgtspējas pamatprincipiem: "Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!