Viesturs Bulāns: Agile pieeja IT risinājumu izstrādē var sekmēt digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu

Straujā izaugsme rada izaicinājumu arī valsts sektoram – lai spētu iet kopsolī vai būt soli priekšā tehnoloģiju attīstībai, nepieciešama adaptīva (agile) un elastīga pieeja, sākot no dažādu sistēmu izstrādes iepirkumu organizēšanas līdz pat risinājumu izstrādei, ieviešanai un testēšanai.

Mūsdienīgi un ērti lietojami IT risinājumi

Digitalizācija nav iespējama bez atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādes un pilnveides – arī šeit atslēgas vārds ir elastība. Jo vairāk pakalpojumus vēlamies nodrošināt digitāli, jo aktīvāk jāpielāgo arī normatīvais regulējums, sākot no ES līmeņa tiesību aktiem, kas sekmē datu drošību, līdz pat nacionālā līmeņa regulējumam, piemēram, Publisko iepirkumu likumam, un veidam, kā tiek sastādīti iepirkumu nolikumi, paredzot iespējas veikt grozījumus, atbilstoši tehnoloģiju attīstībai.

Ja sistēmas izstrādes nolikums uzliek ļoti stingrus un birokrātiskus rāmjus, kas izstrādes gaitā neļauj veikt izmaiņas projektā, atbilstoši tehnoloģiju pilnveidei, pastāv risks nonākt situācijā, kad brīdī, kad sistēma sāk darboties, tā jau ir novecojusi. Tas nav nedz pasūtītāja, nedz izpildītāja interesēs, un vēl jo vairāk – sabiedrības. Lai sekmētu valsts sektora digitalizāciju un iedzīvotāju paradumu maiņu, motivējot izmantot valsts pakalpojumus tiešsaistē, sistēmām jābūt mūsdienīgām un ērti lietojamām.

Funkcionējošs produkts ir vērtīgāks par detalizētu dokumentāciju

Mēs, izstrādājot dažādas IT sistēmas gan privātajam, gan valsts sektoram, tostarp arī kritiskās infrastruktūras risinājumus, esam pārliecinājušies, ka viens no būtiskākajiem faktoriem ir adaptīva (agile) un elastīga pieeja. Domājot par ikvienu risinājumu, primāri ir jāsaprot, kurš, kāpēc un kā lietos šo risinājumu, kādu problēmu tas novērsīs, un, kā tas spēs pielāgoties tehnoloģiju attīstībai pēc pāris mēnešiem, gada un vairākiem gadiem?

Tiešā tulkojumā jēdziens agile nozīmē veikls, žigls, spējīgs pielāgoties. Tieši tādam jābūt IT sistēmu izstrādes procesam, jo dažādas izmaiņas izstrādes gaitā ir neizbēgamas, īpaši, ja sistēmas ir apjomīgas un to izstrāde ilgst gadu vai vairāk. Loģiskākais, ko varam darīt ar šīm izmaiņām, ir adaptēties. Ja izstrādājot IT risinājumus, pārlieku fokusēsimies uz procesa plānošanu un dokumentēšanu, varam zaudēt izstrādātā produkta vērtību un līdz ar to arī sabiedrības apmierinātību un vēlmi izmantot šos risinājumus. Ikdienas darbā cenšamies veltīt gan laiku, gan citus līdzekļus, lai veicinātu izpratni par to, ka cilvēki ir svarīgāki par rīkiem un procesiem, funkcionējošs produkts ir vērtīgāks par detalizētu dokumentāciju, bet operatīva reaģēšana uz izmaiņām palīdz sasniegt mērķi daudz veiksmīgāk, nekā burtiska sekošana sākotnējam plānam.

Izstrādāto risinājumu pilnvērtīga izmantošana

Atbilstošs normatīvais regulējums un adaptīva pieeja sistēmu izstrādes procesā ir tikai daži no priekšnosacījumiem valsts digitalizācijas mērķu sasniegšanā. Vienlīdz svarīga ir arī spēja pilnībā izmantot izstrādāto sistēmu potenciālu ilgtermiņā. Izplatītais apgalvojums, ka cilvēki neizmanto 90% savu smadzeņu, nav patiess, tomēr, ja runājam par to, cik pilnvērtīgi spējam izmantot dažādus IT risinājumus, mīts kļūst reāls. Taču arī šeit ir iespējams risinājums. Jo kompetentāki un prasmīgāki profesionāļi darbosies valsts sektorā, jo elastīgāki un adaptīvāki būs dažādi risinājumi, jo vairāk spēsim izmantot sistēmu potenciālu, nodrošinot ērti pieejamus pakalpojumus.

IT kompānijas visā pasaulē ir gatavas investēt laiku, lai skaidrotu klientiem, kā veidot adaptīvus risinājumus un sistēmas, arī Latvija nav izņēmums. Esam pārliecināti, ka arī valsts var būt izglītots un zinošs klients, kam sistēmas izmantojamība un atbilstība mūsdienu prasībām ir svarīgāka par detalizētu dokumentāciju, kurā aprakstītas sīkākās tehnoloģiskās nianses. Būtiski, ka sistēmas, kas izstrādātas pēc adaptīvās pieejas, ne tikai veicina pakalpojumu pieejamību, bet arī palīdz taupīt līdzekļus. Ja spējam reaģēt uz izmaiņām un tās pieņemt pat vēlās izstrādes stadijās, mēs varam tērēt mazāk un iegūt labākus rezultātus.