Patriotisma jēdzienu mēģinājuši definēt daudzi. Nesen Latvijā pat izskanēja kādas politiķes aicinājums šo jēdzienu pārdefinēt, jo tas kļūstot pārāk nacionālistisks. Uzvirmo arī diskusijas, vai patriotisms ir moderns vai nemoderns mūsdienu globālajā pasaulē. Termins "patriotisms" ietver plašu emocionālu, ideoloģisku jēdzienu, principus. Solidaritātes izjūtu min kā vienu no patriotisma stūrakmeņiem. Tā izpaužas izjūtās, ko vieno unikālas, īpašas iezīmes, kas saistās ar dzimteni un sasniegumiem dažādās jomās. Daudziem būs palicis atmiņā, cik vienoti un lepni jutāmies pie Brīvības pieminekļa, sagaidot hokejistus vai basketbolistus, skandējot "Mūsu zeme – Latvija!" un ar kamolu kaklā dziedot mūsu valsts himnu.
Nereti patriotisma jēdzieniskā izpratne tiek saistīta ar konkrētiem simboliem: karodziņi, svecītes, gājieni utt., kas ir ļoti nozīmīgi, lai veidotu pirmo piederības izjūtu, taču jāseko citām darbībām, lai mums – ikvienam – gribētos būt piederīgam arī valsts ikdienas izpausmēs. Patriotisma ieaudzināšanā un šīs sajūtas veidošanā nepietiek arī tikai ar mūsu tautasdziesmām un latvju rakstiem, Jāņu sieru un sklandraušiem, vai arī tikai ar līdzjušanu mūsu sportistiem un izcilajiem tautiešiem pasaulē. Patriotisms – tas ir kas vairāk. Tā ir arī politiska koncepcija, kas paredz vismaz intelektuālu ieinteresētību valsts politiskajos procesos, bet maksimāli – aktīvu līdzdarbošanos tajos. Tāpēc jāpiekrīt ekspertu teiktajam, ka mūsu bērnos kā nākotnes sabiedrībā būtu jāieaudzina arī šī – pilsoniskā – patriotisma izpausme, balstot to uz demokrātiskām vērtībām, politisko līdzdalību, pilsonisko izglītību un lepnumu par valsti, veidojot reālu priekšstatu par valsti un politiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!