Dainis Īvāns: Barjerskrējiens turpinās. Jāni Škaparu (1927.-2023.) pieminot  (1)

Modinātājs, kurš allaž izvēlējies rīcību nevis nogaidīšanu arī ienaidnieka aplenkumā. Turklāt viņa nepublicētie pieraksti, mājas arhīvs dod iespēju izveidot vēl trešo grāmatu par Latvijas neatkarības atgūšanas barjerskrējienu kopš Tautas frontes dibināšanas līdz autora pēdējam elpas vilcienam šī gada Patriotu nedēļas 15. novembrī. Par to Škapara paša izlolotā Latvijas Tautas frontes muzeja vārdā man izdevās ar viņu parunāt liktenīgās dienas rītā.

Jāņa paša rokām būvētā Gaujas namiņā pie meitas Ineses aplietās kafijas krūzes klausījos, kā, pārvarēdams vecuma barjeras, viņš uz papīra lapas joprojām pierakstot deviņdesmitpiecgadnieka izjūtas, lai arī vājās redzes dēļ nespējot lasīt. Pasmējāmies, ka izteikti centriskā politiķa labāk rādošā kreisā acs un labāk dzirdošā kreisā auss vēl nenozīmē, ka viņš uz vecumu kļuvis kreisāks. Apklačojām kopīgās draudzenes un draugus. Apcerējām pirmās un trešās latvju atmodas līdzības. Runājām par ukraiņu cīņu. Atcerējāmies, cik pravietiska 1994. gada sākumā bijusi viņa, tikko dibinātā Jaunrades fonda priekšstāvja asredzīgā vēršanās pret toreizējās Latvijas valdības līgumu ar krieviju (šo vārdu izrunājām ar mazo burtu).

Tas ilgus gadus nodrošinājis privilēģijas okupantu militārajiem pensionāriem, sargājis no demontāžas tautu pazemojošus pieminekļus, veicinājis prokremliskas piektās kolonnas komfortu NATO un Eiropas savienības valstī, uzturējis padomju smaceni Latvijas kolektīvajā pašapziņā.

"Nu vienreiz tam pielikts punkts! 2022. gada 24. februāris," secināja Škapars, pierādījis, ka šis ir arī mūsu karš, lai pilnībā atraisītos no "krievu pasaules" skavām."

Tikai dažas stundas pēc atvadu sarokošanās viņš dienišķā pastaigā pārkāpa bagātā un dāsnā mūža pēdējo barjeru, Latvijas mūžībā ieiedams kā okupācijas apstākļos brīves garu uzturējušā laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenais redaktors, kā daudzu mūsu tautas darbiniekiem garīgais tēvs, aizbildnis, draugs, skolotājs, aizstāvis. Kā latvju pirmās atmodas jaunlatviešu laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redaktora Bernharda Dīriķa līdzinieks. Galu galā, 1985. gada oktobrī par "ideoloģiskām kļūdām" no "Literatūras un Mākslas" redaktora amata patriektais Škapars, būdams Latvijas Tautas frontes valdes priekšsēdis, pirms 35 gadiem paveica tieši to pašu, ko pirms 155 gadiem Rīgas latviešu biedrības pirmais vadonis Dīriķis – organizatoriski "uzbūvēja" tautu apvienojošu nacionālās atbrīvošanās kustību.

Trešās atmodas ļaudīm ideālists un publicists, prasmīgais organizators ar jurista izglītību bija laimīgs atradums īstā laikā un vietā. Viņš spēja Latvijas valsts atgūšanai vienot dažādu pārliecību un raksturu, pat visai pretrunīgas un ķildīgas personības, kļuva par tā sauktā "LTF sešinieka", kustības administrācijas darbinieku dvēseli, kustības principiālo dzinējspēku. Rakstījis gan LTF pirmo, gan otro (neatkarības atgūšanas) programmu, gan statūtus. Pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes 4. maija balsojuma par valsts neatkarības atjaunošanu kā Augstākās padomes Pašvaldību komisijas vadītājs Škapars cementēja pēcpadomju pašvaldību demokrātiju, ieviesa un stiprināja parlamentārismu, bet Augstākās padomes Prezidijā iestājās pret jebkādiem kompromisiem ar totalitāro režīmu.

Nezūdošs viņa urdošā rakstura veikums ir Latvijas sabiedriskās un politiskā domas veidošana dibinot Latvijas Inteliģences apvienību, rīkojot jēgpilnas mūsdienu "literātu", "zinību vīru", kā arī "saimniecisko vīru (un sievu)" konferences Rīgas Latviešu biedrībā. No tās nama, par kura pamatu mūrēšanu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē pirms 155 gadiem gādāja viens no mūsu brīves barjerskrējiena aizsācējiem Bernhards Dīriķis, šī gada 22. novembrī plkst. 12.00 izvadīsim arī savu Trešās atmodas bajerskrējēju Jāni Škaparu.

Viņš visu likteņa atvēlēto laiku dedzis un izdzisis rūpēs par taisnīgāku, mīļāku Latviju, kurā dzīvot paša meitai, mazmeitai un mazmazdēliem, visiem, kam liktenis lēmis Baltijas brīvības ceļu par spīti šķēršļiem un barjerām turpināt. Nu jau bez Škapara. Bet ar viņa pozitīvo degsmi, enerģiju, drosmi, sīkstumu. Paldies par šo mantojumu!

Jāņa Škapara draugu, tautfrontiešu, 4. maija kluba deputātu un pārējo cīņu biedru vārdā

Dainis Īvāns

Atvadīšanās no Jāņa Škapara 2023. gada 22.novembrī plkst.12:00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

Jāņa Škapara rakstītās un sastādītās grāmatas:

Kas tu esi, cilvēk, (1988)

Latvijas ceļi un neceļi, (1996)

Latvijas Tautas fronte 1988-1991(1998)

Latvijas Tautas fronte – latviski, krieviski, angliski (2005)

Baltijas brīvības ceļš (2005)

Barjerskrējiens (2008, 2015)