Kā ar ierobežotiem resursiem apmierināt cilvēku neierobežotās vajadzības, ir pēc būtības neatrisināma ekonomikas pamatproblēma, tādēļ nav šaubu, ka valsts budžeta veidošanas process ir, maigi izsakoties, sarežģīts. Naudas pietrūkst vienmēr un visam. Lai nepietrūktu par daudz un lai "nodrošinātu valsts budžeta izdevumus noteiktā apmērā", Finanšu ministrija piedāvā no 2024. gada celt nodokļus vairākās jomās – tai skaitā azartspēlēm. Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) izprot nepieciešamību kāpināt nodokļu ieņēmumus un vēlas sniegt savu ieguldījumu valsts aizsardzības un iekšlietu dienestu, kā arī veselības aprūpes un izglītības sistēmas stiprināšanā, tādēļ Finanšu ministrijai esam piedāvājuši kompleksu risinājumu nozares nodokļu paaugstināšanai, kas sniegtu ievērojami lielākus budžeta ieņēmumus nekā paredz ministrijas likumprojekts, taču interesi tas nav radījis. Lēmums šobrīd jāpieņem jau Saeimai.
Īsi par skaitļiem un faktiem. 2022. gadā azartspēļu nozare dažādu nodokļu un nodevu veidā valsts un pašvaldību budžetā kopā ienesa aptuveni 80 miljonus eiro. Pēc Finanšu ministrijas datiem šogad pirmajos septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumos kopumā iekasēti par 4% vairāk nekā plānots, turklāt Izložu un azartspēļu nodoklī iekasēti 28,3 miljonus eiro, kas ir par 12,6% vairāk nekā plānots. Nozarei ļaujot strādāt skaidri definētā ietvarā, tā ne vien izpilda, bet arī pārsniedz plānotos budžeta ieņēmumu mērķus.
Finanšu ministrija no 2024. gada piedāvā paaugstināt azartspēļu nodokli par 20% azartspēļu automātiem un spēļu galdiem un par 20% interaktīvajām azartspēlēm. To darot, tiek prognozēti papildu ieņēmumi 5,2 miljonu eiro apmērā. LSBA piedāvājums, ar ko iepazīstināta Finanšu ministrijas vadība, paredz par 2,5 miljoniem eiro lielāku fiskālo ietekmi jeb kopā 7,7 miljonus eiro, kas papildinātu valsts kasi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!