Kā ar ierobežotiem resursiem apmierināt cilvēku neierobežotās vajadzības, ir pēc būtības neatrisināma ekonomikas pamatproblēma, tādēļ nav šaubu, ka valsts budžeta veidošanas process ir, maigi izsakoties, sarežģīts. Naudas pietrūkst vienmēr un visam. Lai nepietrūktu par daudz un lai "nodrošinātu valsts budžeta izdevumus noteiktā apmērā", Finanšu ministrija piedāvā no 2024. gada celt nodokļus vairākās jomās – tai skaitā azartspēlēm. Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) izprot nepieciešamību kāpināt nodokļu ieņēmumus un vēlas sniegt savu ieguldījumu valsts aizsardzības un iekšlietu dienestu, kā arī veselības aprūpes un izglītības sistēmas stiprināšanā, tādēļ Finanšu ministrijai esam piedāvājuši kompleksu risinājumu nozares nodokļu paaugstināšanai, kas sniegtu ievērojami lielākus budžeta ieņēmumus nekā paredz ministrijas likumprojekts, taču interesi tas nav radījis. Lēmums šobrīd jāpieņem jau Saeimai.
Īsi par skaitļiem un faktiem. 2022. gadā azartspēļu nozare dažādu nodokļu un nodevu veidā valsts un pašvaldību budžetā kopā ienesa aptuveni 80 miljonus eiro. Pēc Finanšu ministrijas datiem šogad pirmajos septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumos kopumā iekasēti par 4% vairāk nekā plānots, turklāt Izložu un azartspēļu nodoklī iekasēti 28,3 miljonus eiro, kas ir par 12,6% vairāk nekā plānots. Nozarei ļaujot strādāt skaidri definētā ietvarā, tā ne vien izpilda, bet arī pārsniedz plānotos budžeta ieņēmumu mērķus.
Finanšu ministrija no 2024. gada piedāvā paaugstināt azartspēļu nodokli par 20% azartspēļu automātiem un spēļu galdiem un par 20% interaktīvajām azartspēlēm. To darot, tiek prognozēti papildu ieņēmumi 5,2 miljonu eiro apmērā. LSBA piedāvājums, ar ko iepazīstināta Finanšu ministrijas vadība, paredz par 2,5 miljoniem eiro lielāku fiskālo ietekmi jeb kopā 7,7 miljonus eiro, kas papildinātu valsts kasi.
Domājot par eksporta un tūrisma veicināšanu, LSBA ir izteikusi priekšlikumu par jaunu budžeta ieņēmumu pozīciju – azartspēļu nodokli no ieņēmumiem no pokera turnīru galdiem. Pastāvot atbilstošam regulējumam (īpaši pārskatot kārtību, kā tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis no laimestiem), varētu organizēt starptautiski atzītus izklaides pasākumus, kādi notiek citās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā. Aplēses liecina, ka azartspēļu nodokļa ieņēmumi no pokera turnīriem būtu vismaz 500 tūkstoši eiro gadā, un viesmīlības un citas nozares papildus iegūtu apmēram 4 miljoni eiro. Konkurētspējīgi izklaides pakalpojumi, tai skaitā azartspēles, kas ir pievilcīgi arī tūristiem, var būt nozīmīga artava tautsaimniecības attīstībā.
Neviena nodokļa, arī azartspēļu nodokļa paaugstināšana nedrīkstētu notikt, nepārskatot kopējo nodokļu slogu attiecīgās nozares vai jomas komersantiem. Uzskatu, ka nav pieņemama nodokļa paaugstināšana visiem spēļu veidiem simetriski, jo ir būtiski atšķirīgas investīcijas un izdevumi. Kopš 2019. gada ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm katru gadu ir dubultojušies, savukārt no spēļu automātiem – samazinājušies par vairāk nekā 40%. Arī VAS "Latvijas Loto" apgrozījums un peļņa aug – 2022. gadā apgrozījums sasniedza gandrīz 79 miljoni eiro, bet peļņa bija 13,2 miljoni eiro.
Vāru, vāru putriņu – šim došu, tam došu, tas lai paliek bešā
Atkāpei – lai palīdzētu 19 pašvaldībām, kurām nākamgad varētu pietrūkt līdzekļu savu pamatfunkciju nodrošināšanai, valdība grasās atvēlēt papildu 7 miljoni eiro, Kultūras ministrija nākamgad papildus varētu saņemt nedaudz vairāk kā 5 milj. EUR (lai nedaudz paceltu nozarē strādājošo algas), bet sportam atvēlētā nauda no valsts budžeta nākamgad faktiski nepieaugšot – ar šī gada panākumiem sportā, šķiet, valstij kādam laikam pietiks. Ja Finanšu ministrijas ieskatā papildu 2,5 miljoni eiro nav ievērības cienīgs naudas daudzums, iespējams, der ieklausīties pašvaldībās.
Vēl viena īpatnība. Politiķi kategoriski atsakās runāt par nodokļa celšanu loterijām un izlozēm. Jāatzīmē, ka "Latvijas Loto" piedzīvojis pelnošāko gadu tā pastāvēšanas vēsturē, taču nodoklis izlozēm nav pārskatīts kopš 2011. gada. Uzskatu, ka nepieciešams palielināt nodokļu likmi izlozēm, lai tādējādi to pielīdzinātu pārējo Baltijas valstu līmenim – Lietuvā 18%, Igaunijā no 2024. gada 22%. Latvijā pašlaik vien 10%. Ja tiek celts nodoklis azartspēlēm, tas proporcionāli jāpalielina arī izlozēm un interaktīvajām izlozēm. Ja ceļam nodokļus, tad ceļam taisnīgi, samērīgi un solidāri. Kā norādīts Saeimā izskatāmā likumprojekta anotācijā, azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar azartspēļu nodevas un nodokļa palīdzību. Tieši tāds pats princips piemērojams arī attiecībā uz izlozēm – arī dalība izlozēs var kļūt neveselīga.
Finansējums pašvaldībām – nepietiekams
Runājot par pašvaldību paš(ne)pietiekamību, jāiezīmē, manuprāt, visai netaisnīga aina. Kopš 2020. gada spēkā esošais regulējums pašvaldībām paredz vien 5% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem – līdz 2020. gadam pašvaldības saņēma 25%. LSBA ir sniegusi viedokli Finanšu ministrijai, ka pašvaldību budžetos ieskaitāmi vismaz 50%, kā arī daļa ieņēmumu no azartspēļu nodokļa par interaktīvo azartspēļu un nodokļa par valsts mēroga izložu organizēšanu. Jāuzsver, ka no interaktīvajām azartspēlēm un valsts mēroga izlozēm pašvaldības šobrīd nesaņem neko.
2022. gadā pašvaldības kopā saņēma aptuveni 1 miljons eiro no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem. Ja Saeima atbalstītu LSBA piedāvāto ieņēmumu sadali, vietvaru vidū tiktu sadalīti aptuveni 17,9 miljoni eiro. Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā vietvarām no nākamā gada būtu jāpalielina azartspēļu nodokļa ieņēmumu daļa (pašvaldības lūdz to atgriezt 25% apmērā). Valdība tam nepiekrīt – pamatojumu gan nesniedz.
Lielāka nodokļa ieņēmumu daļa nodrošinātu tik nepieciešamos līdzekļus preventīvu pasākumu īstenošanai, dažādu sociālo un citu jautājumu risināšanai.
Nav nozares, nav nodokļu
Saeimu vēl nav sasniedzis Finanšu ministrijas darba grupā Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gada ieviešanai izstrādātais likumprojektu, taču uz šo brīdi ar to arī nemaz nav plānots risināt azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma jautājumus. Attiecīgi nodokļa paaugstinājums azartspēļu nozari skar brīdī, kad nav skaidrības pat par nozares pastāvēšanu.
Izrietošs jautājums – vai valsts un pašvaldības ir gatavas cīnīties pret ēnu ekonomiku gadījumā, ja legālo azartspēļu tirgu pārņems organizētā noziedzība (ārvalstu pieredze pierāda, ka tas nav vien teorētisks risks). Par droši prognozējamiem riskiem, attīstoties nelegālajam tirgum, pilnībā slēdzot "zemes" jeb klātienes spēļu zāles, esmu jau iepriekš izteicies, tādēļ neatkārtošos, taču vēlos uzsvērt, ka pašvaldības – viena pēc otras, ignorējot tiesu izdarītos secinājumus, faktiski pilnībā aizliedz azartspēļu organizēšanu savā teritorijā. Aplēstie zaudējumi valsts un pašvaldību budžetā, aprēķinot tikai neieņemto azartspēļu nodokli tikai divu lielāko valstspilsētu – Rīgas un Daugavpils – gadījumā, aizliedzot klātienes spēļu zāles, sastādītu vismaz 17 miljoni eiro.
Ja nodokļu jautājumu apskata šādā gaismā, kļūst skaidrs, ka ačgārna ir arī izmaiņu virzīšanas secība. LSBA skatījumā vispirms jāvienojas par spēles noteikumiem nozarei un tikai tad var prasīt papildu investīcijas un ieņēmumu ģenerēšanu, lai pildītu valsts kasi, no nozares.
No kā ņemt un no kā neņemt?
No nākamā gada Valsts kultūrkapitāla fonds, kura mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī, saņems 3% (šobrīd 2,21% no azartspēļu nodokļa un 1,37% no izložu nodokļa) no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un izložu nodokļa.
Ar jaunu sparu atsākusies diskusija par totalizatoru naudu sportā. Tiek norādīts, ka vienā no svaru kausiem ir azartspēļu kaitējuma sabiedrībai ētiskais aspekts. Aicinu uz godīgu diskusiju par šo un citiem "neērtajiem jautājumiem". Jebkurā gadījumā – tā, kā ir šobrīd, palikt nevar – "strausa politiku" kā valsts nevaram atļauties.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite medijos, runājot par Finanšu ministrijas sagatavoto valsts budžeta piedāvājumu nākamajam gadam, atzīmējis, ka tajā tiek runāts par to, kā naudu tērēt, nevis pelnīt un ka tajā pazudusi "ekonomikas audzēšana". Pievienojos viņa paustajam un uzskatu, ka sen vairs nevaram atļauties būt izšķērdīgi ar tiem ierobežotajiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā. Jā, ir jāmeklē un jāatrod kompromisi, veidi, kā ietaupīt. Taču vēl būtiskāk – jāmeklē iespējas, kas palīdz Latvijas tautsaimniecībai kļūt konkurētspējīgai, modernākai un noturīgākai pret satricinājumiem. Un pat "nieka" pāris miljoni var izšķirt to, vai pašvaldības spēs nodrošināt iedzīvotājiem ierastos pakalpojumus un krīzes situācijās nebūs spiestas lūgt valsts palīdzību; vai Dziesmu un deju svētku dalībnieku rindas nesaruks un vai nākamajā pasaules čempionātā mūsu valstsvienības atgriezīsies ar medaļām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!