Mūsdienu mainīgajā vidē izglītība aizvien biežāk nav pietiekama un atbilstoša darba tirgus prasībām visa mūža garumā. Latvijā ilgstoši ir liels skaits cilvēku, kuriem jau sākotnēji iegūtā izglītība nav pietiekama (t.i., ir pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība). 2022. gadā bija vairāk nekā 294 tūkstoši pieaugušo ar zemu izglītību.
Daļa no šiem cilvēkiem nespēj iekļauties darba tirgū vai arī būs pakļauti bezdarba riskam nākotnē, tikmēr darba devējiem trūkst kvalificētu strādājošo. Tas tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību. Tā kā valsts finansiālās iespējas sniegt atbalstu pieaugušo izglītībai ir ierobežotas, ir īpaši svarīgi, lai katru eiro izmantotu ar iespējami lielāko atdevi. Līdz šim valsts pieaugušo konkurētspējas problēmas risinājusi par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem galvenokārt Labklājības ministrijas (LM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildībā esošo projektu ietvaros. 2014.–2020. gada plānošanas periodā tos īstenoja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Šāds finansēšanas modelis nav unikāls un pastāv arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā. Tā kā nākamajā plānošanas periodā paredzētas līdzīgas aktivitātes, Valsts kontroles revidenti vērtēja, vai ir izvēlēts labākais risinājums NVA un VIAA projektu īstenošanai, secinot, ka ierobežotos finanšu līdzekļus var izlietot tā, lai iegūtu vairāk – ne tikai katrs mācību dalībnieks individuāli, bet valsts kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!