Inese Mauriņa: Viņš aizgāja pēkšņi...

Jauns, vesels cilvēks pašos spēka gados...

Vai jūs zināt, kā izskatās cilvēks, kuram ir augsts holesterīna līmenis? Šķietami muļķīgs jautājums, tomēr, kad domājam par kādu, kurš "bija veselīgs", "gāja skriet"..., vai mēs tiešām zinām, kāds bija viņa risks, kāds bija viņa holesterīns, asinsspiediens, pulss u. c. veselības rādītāji? Vai viņš pats tos kādreiz pārbaudīja, vai ārsts ieteica piemērotāko ārstēšanu, un vai viņš to varēja saņemt, vai tika savlaicīgi uz izmeklējumiem un ārstu konsultācijām, vai lietoja medikamentus atbilstoši ārsta rekomendācijām?

Saskaņā ar Latvijā veiktu pētījumu*, kurā bija iekļauti jautājumi arī par veselības pašvērtējumu, 45% cilvēku ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīna holesterīna (ZBLH) jeb sliktā holesterīna līmeni asinīs (virs 3 mmol/l) vērtēja savu veselību kā labu un tikai 9% to novērtēja to kā sliktu. Tātad teju puse cilvēku, kuriem ir augsts holesterīna līmenis, uzskata, ka viņiem ir laba veselība! Protams, ja cilvēkam ir tikai viens riska faktors, turklāt nedaudz palielināts, tas nenozīmē, ka viņš uzreiz ir pakļauts tūlītējam infarkta, insulta vai nāves riskam. Tomēr, pieaugot riska faktoru skaitam (piemēram, augsts holesterīns kombinācijā ar augstu asinsspiedienu vai smēķēšanu, lieko svaru u. tml.), palielinās arī SAS notikumu risks.

Un tas ir mīts, ka augsts holesterīna līmenis skar tikai gados vecākus cilvēkus! Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā ģenētiski pārmantotā slimība (augsts holesterīns tiek pārmantots no viena vai abiem vecākiem), kas, laicīgi nediagnosticēta un neārstēta, var novest pie agrīnas sirds slimības vai pat nāves. Ņemot vērā slimības izplatības datus Eiropā, Latvijā ir ap 7–8 tūkstošiem ĢH pacientu, no kuriem daļa pat nenojauš par šo slimību un tās potenciālajiem draudiem. Cilvēkiem ar ĢH izmaiņas sirds artērijās nereti tiek konstatētas, jau sākot no 30 gadu vecuma, tāpēc ir svarīgi šo slimību atklāt pēc iespējas ātrāk un uzsākt ārstēšanu, lai novērstu iespējamos draudus.

Klusiņām attīstās

Sirds un asinsvadu slimības (SAS) attīstās pamazām, visas dzīves garumā – tā ir gan laba, gan vienlaicīgi slikta ziņa. Labā ziņa – mums ir dota iespēja un laiks profilaktiski novērst vai krietni attālināt sirds un asinsvadu slimības, veicot izmaiņas dzīvesveidā un kontrolējot savus riska faktorus (saskaņā ar pētījumiem līdz pat 80% SAS var novērst vai attālināt), savukārt sliktā ziņa ir tā, ka SAS attīstās klusiņām un dažkārt pirmā to izpausme jau ir infarkts vai insults.

Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija liecina, ka SAS ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – 2022. gadā no SAS mira 52% Latvijas iedzīvotāju. Vismaz ceturto daļu no visām ar sirds veselību saistītajām nāvēm iespējams novērst, ieviešot izmaiņas dzīvesveidā, savlaicīgi diagnosticējot SAS riskus un nepieciešamības gadījumā uzsākot atbilstošu ārstēšanu. Viens no izplatītākajiem SAS riska faktoriem ir paaugstināts ZBLH līmenis asinīs jeb "sliktais" holesterīns. Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma datiem* 62% Latvijas iedzīvotāju tas ir paaugstināts (ZBLH līmenis asinīs virs 3 mmol/l ir 63% vīriešu un 61% sieviešu). Neārstēts augsts holesterīns, it īpaši kombinācijā ar citiem SAS riska faktoriem – paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, lieko svaru, smēķēšanu –, nozīmīgi palielina infarkta, insulta un citu SAS komplikāciju riskus!

Turklāt 2021. gadā ir mainījušās Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas, un šobrīd veseliem cilvēkiem bez sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kā arī, ja sirds un asinsvadu slimību risks tiek vērtēts kā mērens/vidēji paaugstināts, ieteicamajam ZBLH līmenim asinīs ir jābūt robežās no 1,8 līdz 2,6 mmol/l. Holesterīna līmeni ir vienkārši pārbaudīt, veicot asinsanalīzes. Taču to, kāds ir jūsu risks, var noteikt ģimenes ārsts vai kardiologs.

Lielākie klupšanas akmeņi ceļā uz labu sirds veselību

Biežākās problēmas, ar kurām saskaras SAS pacienti, ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība – gan fiziskā (garās rindas, speciālistu un izmeklējumu trūkums), gan finansiālā (medikamentu pieejamība un līdzmaksājumi vai pilna maksa par jauniem nekompensētiem medikamentiem). Nav noslēpums, ka vairāk nekā 40% cilvēku par veselības izmeklējumiem maksā no savas kabatas, tāpat par medikamentiem līdzmaksājumos, kā arī maksājot pilnu summu par inovatīvām, bet valsts nekompensētām zālēm. Sekmīgā ārstēšanā būtiska loma ir arī paša pacienta līdzestībai, lai riska faktori tiktu ne tikai atklāti, bet arī atbilstoši ārstēti un kontrolēti, gan veicot izmaiņas dzīvesveidā, gan ievērojot ārstu norādījumus medikamentu lietošanā, gan regulāri pārbaudot veselību.

Ar ko sākt?

Sirds slimību risku ir iespējams ļoti efektīvi novērst, ja to atpazīst un rīkojas savlaicīgi. Profilaktiskās veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta vismaz vienu reizi gadā, SAS risku pārbaude SCORE programmas ietvaros, veselīgs dzīvesveids un atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem ir pamats, ar ko sākt ceļā pretī labākai veselībai. Šobrīd nacionālā mērogā uzsākts darbs pie Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāna izstrādes, un šī ir vēl viena būtiska iespēja, sadarbojoties lēmumu pieņēmējiem, ārstiem, sabiedrības veselības ekspertiem un pacientiem, kopīgi uzlabot sirds veselības rādītājus valstī, ne tikai nosakot sirds veselību par prioritāti "uz papīra", bet arī mērķtiecīgi novirzot finansējumu, lai pakalpojumus un ārstēšanos padarītu pieejamāku. Pateicoties zināšanām par veselīgu dzīvesveidu, mūsdienīgām diagnostikas metodēm, zinošiem kardiologiem un efektīviem medikamentiem, var laicīgi atklāt un sekmīgi ārstēt SAS, samazināt agrīnu sirds un asinsvadu slimību komplikāciju riskus, novērst daudzas "pēkšņas" nāves un pasargāt mūsu Latvijas sirdis.

* Saskaņā ar 2019. gadā veikto "Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumu".