Imants Lieģis: Par šī brīža drošības izaicinājumiem, īpaši Tuvajos Austrumos

Pēc pāris mēnešiem Krievijas karš Ukrainā ieies desmitgades posmā - pilna mērogā tas norisinās jau otro gadu. Pašreizējās pazīmes liecina, ka tas turpināsies.

Tikmēr pēc 7. oktobra teroristu uzbrukuma jau otro mēnesi notiek karš starp Izraēlu un "Hamās".

Latvijas nostāja un intereses balstās uz nepieciešamību nodrošināt ne vien Ukrainas uzvaru, bet vistuvākajā laikā piedzīvot arī miera atgriešanos Tuvajos Austrumos. Ilgstoša karadarbība abos karstajos punktos kalpo Krievijas interesēm. Krievija labprāt pieņēma teroristu organizācijas "Hamās" delegāciju Maskavā oktobrī. Tas lika dažiem Izraēlas ekspertiem spekulēt, ka Krievija jau iepriekš bija informēta par "Hamās" 7. oktobra uzbrukuma plāniem. Pasaules uzmanības novēršana no Krievijas kara Ukrainā pa labu Izraēlas karam pret teroristiem Gazas joslā arī kalpo Krievijas interesēm.

Prezidenta Baidena rīcība liecina, ka ASV administrācija vienlaikus spēj tikt galā ar divām krīzēm pasaulē. Viņa centieni turpināt uzturēt finansiālu un cita veida atbalstu Ukrainai, kā arī operatīvu paplašināt atbalstu Izraēlai, ir apsveicami. Sūtot divas jūras flotes desantkuģus uz reģionu pēc 7. oktobra uzbrukuma, bija svarīgs atturēšanas signāls citiem spēlētājiem neizmantot situāciju, lai paplašinātu pret Izraēlu vērsto karadarbību. Līdz šim konflikts nav izvērsies.

Šis ārkārtējs militārs, politisks un finansiāls amerikāņu atbalsts rosina Amerikas sabiedrotajiem, it īpaši Eiropā, padomāt par savu pienesumu šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Eiropā un tās apkārtnē notiek divi asiņaini kari. Draudi NATO aliansei ceļas no imperiālistiskās, agresīvās Krievijas, kā arī no nežēlīgā terorisma dienvidos. Latvijas intereses un pienākumi saistībā ar Krievijas karu Ukrainā ir jau daudz iztirzāti. Bet kā ir ar Izraēlas karu, ko izraisīja terorista grupas nežēlīgā rīcība 7. oktobrī?

Kopā ar ASV un ES sabiedrotajiem, Latvija nekavējoties nosodīja "Hamās" barbarisko rīcību, kuras rezultātā nogalināja līdz 1200 cilvēkiem – pārsvarā Izraēlas civiliedzīvotājus, tajā skaitā daudzus bērnus. Teroristi saņēma vairāk nekā 200 ķīlniekus, ieskaitot zīdaiņus un pat holokausta izdzīvotājus. Izraēlas ar opozīciju izveidotā kara valdība izvirza ķīlnieku atbrīvošanu kā kara pārtraukuma priekšnoteikumu.

Gazas joslas "Hamās" vadītā veselības ministrija apgalvo, ka Izraēlas armija, atbildot uz teroristu uzbrukumu, ir nogalinājusi vairāk nekā 14 000 palestīniešu. Izraēlai ir visas tiesības aizstāvēt savu valsti un, neapšaubāmi, tās civiliedzīvotājus. Ir saprotams Izraēlas nospraustais mērķis, proti, iznīcināt "Hamās" teroristus. Lai neatkārtotos murgainos 7. oktobra notikumus.

Tiesa, vienlaikus izskan kritika par izmantotajiem līdzekļiem mērķa sasniegšanai. Vai tie ir samērīgi? NATO ģenerālsekretārs J.Stoltenbergs 11.novembrī uzsvēra, ka Izraēlai ir tiesības aizsargāt savu valsti, vienlaikus norādot uz samērīgumu un nepieciešamību izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem.

Arvien skaļākas paliek balsis, kas pieprasa pamieru, lai izvairītos no nevainīgo upuru skaitu palielināšanas. Britu raidorganizācija BBC 10. novembra intervija ar Francijas prezidentu E.Makronu tam ir apliecinājums. Tas varbūt arīdzan liecina par Francijas interesēm, droši vien ar ES sabiedrotajiem, ciešāk iesaistīties Tuvo austrumu reģiona stabilitātes veicināšanā.

Jaunākā ziņa par vienošanos par 50 ķīlnieku atbrīvošanu, Izraēlas četru dienu karadarbības pārtraukšanu un palestīniešu cietumnieku atbrīvošanu ir pozitīvākā ziņa kopš 7.oktobra. Atkarībā no abu pušu rīcības, tas varētu būt piesardzīgs sākums tālākam risinājumam.

"Hamās" 7. oktobra uzbrukums savā veidā apturēja zināmu stabilitātes attīstību, kas nebija pa prātam "Hamās" kuratorei Irānai. Tā saucamā 2020.g. "Abraham" vienošanās veicināja Izraēlas, Bahreinas un Apvienoto Arābu Emirātu attiecību normalizēšanu. Balstoties uz ASV iesaistes samazināšanu reģionā, Tuvo Austrumu reģiona valstis ar zināmiem panākumiem kopš 2019.g ir savā starpā iesaistījušās ilglaicīgajā reģionālajā diplomātijā.

Visā šajā fonā, šķiet, ka arī Latvijas intereses varētu kristalizēties. Latvijai jāturpina atbalstīt Izraēlu.

Pamiers ir vajadzīgs tad, kad karojošās puses tam ir gatavs, un būs trešās puses, kuras pamieru panāks un pēc tam pārraudzīs. Kā norāda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Palestīniešu pašpārvaldei būtu jāatgūst kontrole pār Gazas joslu, bet starpposmā varētu iesaistīties starptautiskie dalībnieki. Pamiers ļaus mūsu sabiedrotajiem pilnvērtīgāk pievērsties Krievijas karam Ukrainā.

Palestīniešu civiliedzīvotāju upuru skaits nedrīkst augt. Skaitliski, diemžēl, tie daudzkārt pārsniedz to civiliedzīvotāju upuru skaitam, kas ir cietuši Ukrainā no Krievijas brutālās rīcības. Lai izvairītos no "dubulto standartu" pārmetumiem, nevajag izvairīties norādīt uz šādiem faktiem. Taču vienlaikus neaizmirstot izraēliešu 7. oktobra upurus.

Turklāt, balstoties uz jau minētajām pozitīvām tendencēm starp reģiona valstīm, varam norādīt uz to, ka Izraēlas pastāvēšana ir saistīta ar palestīniešu valsts izveidošanu. Lai Izraēla sasniegtu mieru, tai jāpieņem palestīniešu leģitīmie centieni pēc savas valsts. Tā saucamais "divu valstu risinājums" ir vienīgais ceļš līdz mieram. Tam arī ir jābūt Izraēlas stratēģiskajam mērķim blakus "Hamās" iznīcināšanai.

Plašākajā kontekstā Eiropai nopietni jāizveido kopīgās militārās spējas, kas paaugstinās NATO rīcībspēju. Tādējādi Eiropa uzņemtos lielāku atbildību par drošību kontinentā. Latvijai jebkurā gadījumā jāveicina šāda rezultāta panākšana. Izraēlas karš norāda uz risku, ka varētu pienākt brīdis, kad nespēj tikt galā vienlaikus ar vairākām krīzēm. ASV piedzīvo pieaugošu globālo pretestību, jo ir valstis, kuras vēlas izveidot jaunu pasaules kārtību balstoties uz autokrāta spēka paņēmieniem. Patlaban ir pazīmes, kas norāda uz iespējamo saskaņotu rīcību starp Krieviju, Irānu un Ķīnu. Tamdēļ ātrāks risinājums konfliktam Tuvajos Austrumos dotu mūsu galvenajam stratēģiskajam partnerim iespēju koncentrēties uz Ukrainas uzvaru.