Gluži vai lipīgs vīruss uzvēdī no Eiropas avīzēm un raidstacijām, kas pēc Nīderlandes vēlēšanu negaidītā iznākuma biedē, ka atskanējis bēdu zvans Eiropas Savienībai (ES). Galēji labējā Brīvības partija (PVV) islāma un ES skaļā kritiķa Gērta Vildersa vadībā ieguvusi 37 no 150 vietām Nīderlandes parlamenta apakšpalātā. Tūdaļ holandieši nobalsošot par "breksita" stila "nīksitu", Vācija vēlēšanās piedzīvošot galēji labējās AfD ("Alternatīva Vācijai") uzvaras politisko zemestrīci, pēc dažiem gadiem Elizejas pilī saimniekot sākšot Marina Lepēna, un vispār galēji labējie un rasistiskie fašisti strauji pārņemot Eiropas politiku.
Nevar noliegt, ka vēlēšanu svārstības Eiropā ir saskatāmas. Nacionāli konservatīvo partiju panākumi vēlēšanās pierāda, ka arvien lielākam iedzīvotāju skaitam ir problēmas ar ES un viņi vēlas atgūt kontroli pār migrāciju. Realitātes sekas bieži ir sarežģījumi skolās un veselības aprūpē, mājokļu trūkums, imigrantu geto veidošanās vietējā līmenī un kultūras atsvešinātība, noziedzības un spriedzes pieaugums.
Baltijas jūras viņā krastā labēji nacionālistiskie "Zviedrijas demokrāti" vēlēšanās bija otrie
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv