Artūrs Zeps: Cilvēkkapitāls – Latvijas ekonomikas attīstības stūrakmens

Latvijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija

Patlaban tiek izstrādāta Latvijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, un tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija (EM) gatavojas to prezentēt plašākai sabiedrībai. Papildus ir veikti priekšdarbi stratēģijas efektīvai ieviešanai, sekmējot ministriju un citu iesaistīto pušu koordināciju.

Vēloties panākt straujāku tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, EM ir uzņēmusies vadošo lomu, lai koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Lai to īstenotu, EM paspārnē ir izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome (CAP) starpresoru sadarbības un lēmumu pieņemšanas koordinācijai starp EM, Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Labklājības ministriju (LM). Iecerēts, ka CAP, iesaistot sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, īstenos starpministriju sadarbības koordināciju par tematiskajiem darba uzdevumiem, veiks atbildību sadalījumu no ministrijām un padotības iestādēm deleģētajām un atbildīgajām personām un noteiks uzdevumu izpildes termiņus.

Šogad CAP jau ir uzsākusi darbu pie apvienotās Pieaugušo izglītības koordinācijas komisijas izveides, nosakot tās mērķi, uzdevumus un sastāvu, kā arī sadarbībā ar nozaru uzņēmējiem un nozaru ministrijām ir sagatavoti priekšlikumi administratīvo šķēršļu mazināšanai darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm. Tāpat ir sagatavoti arī priekšlikumi grozījumiem Brīvprātīgā darba likumā, paredzot, ka EM nodrošina brīvprātīgā darba politikas izstrādi.

Aktīvi pie cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem strādā arī LM pakļautībā esošā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kā arī IZM un tās Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). NVA par savām prioritātēm ir izvirzījusi profesionālās pilnveides un atbalstu uzņēmumiem, attīstot darbaspēka prasmes. Tiek piedāvātas gan mācības darba meklētājiem, gan darbaspēka konkurētspējas veicināšanas pasākumi. NVA arī strādā pie inovatīvu risinājumu piedāvāšanas izglītības satura nodrošināšanai, piedāvājot mācību programmas, izmantojot atvērto tiešsaistes kursu platformas.

Savukārt IZM paralēli aktivitātēm, ko jau šobrīd cilvēkkapitāla attīstības jomā veic VIAA, iezīmē arī citus šajā kontekstā plānotos rīcības virzienus augstākajā izglītībā. Viena no aktuālajām iecerēm ir īstenot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju, kas paredzēta kā ilgtspējīgs un sociāli atbildīgs atbalsta sistēmas elements pieaugušo izglītībā, sniedzot plašākas iespējas un tiesības personām, sākot no 18 gadu vecuma, saņemt individualizētu piedāvājumu atbilstoši darba tirgus prioritātēm, mērķiem un personas prasmju līmenim.

Iecerēts, ka IMK kalpotu kā personīgais profils, kurā persona var piekļūt individualizētam mācību piedāvājumam, prasmju novērtēšanas rīkiem, finansējumam un atbalsta pasākumiem, vienlaikus nodrošinot datu uzkrāšanu un iespējas tos analizēt. Tādējādi IMK pieejas ieviešana ļautu īstenot vienas pieturas servisa portālu, paredzot arī integrāciju ar citām institūciju sistēmām, izmantojot datus un nodrošinot piekļuvi mācību piedāvājumam neatkarīgi no iedzīvotāja statusa. IMK pieejas aprobācija un mērogošana ir plānota 2024.–2026. gadā, paredzot 14 miljonu eiro (bez PVN) finansējumu, no kura 62% būtu paredzēti mācību nodrošināšanai un atbalsta pasākumiem.

Par iepriekš minētajiem jautājumiem, to problemātiku un risinājumiem – cilvēkkapitāla attīstību un Latvijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas ieviešanas mehānismu, uzņēmumu inovētspēju un tehnoloģisko attīstību – tika plaši diskutēts novembra sākumā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sadarbībā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, IZM, Finanšu ministriju un EM organizētajā konferencē "Kā vadīt Latvijas cilvēkresursu attīstību?".

Konferencē izskanēja vairāki izaicinājumi, ar kuriem varētu būt jāsaskaras EM kā vadošajai institūcijai, nodrošinot vienotu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību. Pirmkārt, uzņēmēju atbildība un iesaiste cilvēkkapitāla attīstībā, jo, saskaņā ar NVA datiem, tikai 19% uzņēmumu ir izstrādāta darbinieku izaugsmes stratēģija. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams uzņēmējus motivēt domāt par cilvēkkapitāla izaugsmi. Otrkārt, visu iesaistīto – CAP un Pieaugušo izglītības pārvaldības komisijas – dalībnieku uzdevumu un redzējuma salāgošana, jo atsevišķos cilvēkkapitāla attīstības jautājumos, ko īsteno ministrijas, ir iespējama aktivitāšu pārklāšanās.

Treškārt, nepieciešams domāt par universitāšu, kas nodrošina augstākās izglītības procesu un ir aktīvi iesaistītas mūžizglītības jomā, iesaisti Pieaugušo izglītības pārvaldības komisijā.

Izglītības sistēmas satura salāgošana ar darba tirgus prasībām

Domājot par universitāšu lomu cilvēkkapitāla attīstībā, vispirms nepieciešams definēt prasmes, kas būs vajadzīgas nākotnes profesijām, jo tās nepieciešams integrēt mācību saturā. Jau tagad cilvēki ir jāsagatavo tādām profesijām, par kurām šodien mēs vēl pat nemaz nenojaušam. Tas ir liels izaicinājums, tāpēc jo īpaši svarīga ir starpnozaru – IZM, EM, LM – mijiedarbība, lai kopīgi cilvēkus sagatavotu nākotnes karjerai, nevis tikai šauri darbotos katrs savā lauciņā. Arī šajā procesā ir svarīgi iesaistīt universitātes – tām ir kapacitāte, lai definētu nākotnes profesijas un darba tirgū nepieciešamās prasmes. Universitātēm ir jākļūst par zināšanu centriem, kas šajā procesā politikas veidotajiem sniedz būtisku atbalstu, jo īpaši – datu analīzē, piedāvājot datos balstītas atbildes uz politikas veidotāju jautājumiem.

EM darba tirgus prognozes liecina, ka jau šobrīd trūkst STEM jomu speciālistu un tuvākajā nākotnē šī tendence saglabāsies. Tāpēc, lai salāgotu izglītības piedāvājumu ar EM prognozēm, ir nepieciešams ne tikai domāt par augstāko izglītību, bet sākt ar pamatskolas posmu un skolēnus apzināti virzīt uz STEM priekšmetu apgūšanu, attīstot interešu izglītību un izveidojot kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" ekvivalentu piedāvājumu STEM jomās.

Izglītības saturu salāgojot ar nākotnes darba tirgu, mums uz izglītību ir jāskatās kā uz investīciju un attiecīgi arī ir jāiegūst dati par jauniešu zināšanām, mērot katru izglītības līmeni un noskaidrojot, kā skolēni ir sagatavoti nākamajam līmenim, bet par absolventiem – kāda ir to iesaiste darba tirgū un kādi ir viņu ienākumi. Šādi dati ļautu daudz precīzāk noteikt izglītības investīciju atdevi, ko mēs gūstam kā nodokļu maksājumus.

Vēl viens svarīgs nosacījums – lai sasniegtu labus rezultātus, ir jāvienojas par mērāmiem kritērijiem un atbildīgajiem. Piemēram, ja vienojamies izglītības kvalitāti mērīt pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment – PISA) rezultātiem, tad katrā no izglītības posmiem būtu jānosaka atbildīgais par konkrēto mērķu sasniegšanu. Tas būtu tāds pats ceļš, pa kuru patlaban dodas universitātes Latvijā, izvēloties konkrētus mērķus un attiecīgi arī atbildīgos par šo mērķu izpildi.

Industrijas nozīme cilvēkkapitāla veidošanā un produktivitātes kāpināšanā

Būtiska loma cilvēkkapitāla attīstībā ir uzņēmējdarbības videi. Konferencē uzņēmēju paustais ieskicēja vairākas problēmas. Piemēram, kaut arī atbilstoši publiski pieejamajiem datiem bezdarbnieku skaits ir būtiski lielāks nekā reģistrēto vakanču daudzums, tomēr reāli darbinieku trūkst profesijās, kur nepieciešami augstas kvalifikācijas speciālisti, bet sabiedrība noveco un daļa "gudro prātu" aizplūst no Latvijas. Savukārt daļa pašreizējo bezdarbnieku trūkst nepieciešamās kvalifikācijas, turklāt trešdaļa jauniešu darba tirgū nonāk bez profesionālās vai augstākās izglītības.

Tiesa, uzņēmēji atzīst – salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, darba devēju un izglītības sistēmas sadarbībā ir jaušamas pozitīvas tendences. Piemēram, nozare tiek iesaistīta gan mācību satura izstrādē, gan mācību procesā, tā nodrošinot, ka tiek sagatavoti darbinieki, kuriem ir patlaban darba tirgū nepieciešamās prasmes. Tomēr pats galvenais, kas vēl bez pamatzināšanām un prasmēm nepieciešams mūsdienu darbiniekiem, – būt elastīgiem un spējīgiem mācīties un pielāgoties darba tirgus prasībām. Diemžēl arī industrija nespēj precīzi prognozēt, kādas tieši prasmes un profesijas būs vajadzīgas nākotnē. Tāpēc regulāri nepieciešams analizēt, kāds darbaspēks tiek patlaban gatavots un kāds pieprasījums pēc tā ir darba tirgū. Ja šāda pieprasījuma nav, tad izglītības iestādēm ir jāspēj pieņemt atbildīgi un drosmīgi lēmumi, atsakoties no attiecīgo mācību programmu īstenošanas.

Jāņem vērā vēl kāda problēma – diemžēl Latvijā ir salīdzinoši zema uzņēmumu tehnoloģiskā attīstība, kas ir viens no iemesliem zemajai produktivitātei, tāpēc nepieciešams stiprināt industrijas kapacitāti, uzņēmumos attīstot pētniecības un attīstības jeb research and development (R&D) nodaļas, kur ar zinātnieku palīdzību var izstrādāt jaunas tehnoloģijas un risinājumus, uzlabojot arī uzņēmumu vispārējo sniegumu un kopumā sekmējot valsts tautsaimniecības attīstību. Tas var notikt tikai tad, ja uzņēmumi ir ieinteresēti un motivēti ieguldīt inovāciju radīšanā, šajā procesā aktīvi iesaistot arī zinātnes universitātes.

Ceļamaize politikas plānotājiem un ieviesējiem

Apkopojot būtiskākās konferencē "Kā vadīt Latvijas cilvēkresursu attīstību?" gūtās atziņas, secināms, ka ir jāturpina diskusijas, lai Latvijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija būtu atbilstoša Latvijas tautsaimniecības vajadzībām un nodrošinātu visu valsts pārvaldes resursu efektīvu un koordinētu izmantošanu kopēja mērķa sasniegšanai. Pirmkārt, šajā procesā noteikti jānodrošina arī universitāšu iesaiste, sniedzot atbalstu gan nākotnes prasmju noteikšanā un to integrēšanā izglītības saturā, gan palīdzot efektīvi īstenot darbaspēka pārkvalifikāciju un nodrošinot mūžizglītību.

Otrkārt, nākotnes darba tirgū pieprasītās prasmes jāintegrē izglītības saturā visos posmos un aktīvi jāmēra un jāizvērtē katra izglītības līmeņa sasniegtie rezultāti atbilstoši tiem noteiktajiem mērķiem. Treškārt, domājot par kopējo valsts attīstību, jāmudina uzņēmēji sniegt atbalstu darbiniekiem kvalifikācijas paaugstināšanā, kā arī jāveicina produktivitāte, nodrošinot inovatīvu un tehnoloģisku jauninājumu ieviešanu uzņēmumos.