2023. gada 28. novembrī notika konservatīvās domas konferences "Demos" otrā sesija. Tajā uzstājās arī vēstures zinātņu doktors Gints Apals. [1] Viena no Apala tēzēm ir šāda (atšifrējums nav rediģēts): "Karš Ukrainā ir atgriezis lielāko daļu šīs sabiedrības postpadomju konfliktu telpā. Kur cilvēki identificējas nevis ar Eiropu, viņi identificējas – lielākā daļa atklāti – ar Ukrainu, idealizējot un pieņemot, ka ukraiņi ir viendabīga masa. Brīvības cīnītāji. Un neliels, kluss segments klusībā identificējas ar Krievijas kara mērķiem. Mēs viņus daudz neredzam, bet nedomāju, ka viņu nebūtu pilnībā tepat blakus šajās ielās. Un rezultātā notiek šī identificēšanās un arī informācijas plūsma krievu valodā, kuru mēs saņemam arī no Ukrainas – no visiem "aristovičiem" un citām autoritātēm.
Lūk, tas ir tas paradokss – eiropieši skatās uz šo konfliktu no malas. Latvieši, Latvijas cilvēki – tomēr no iekšienes. Un nav šīs distances. Un te būtu jāuzsver tas, ka ir viena lieta atbalstīt, ir viena lieta palīdzēt, bet tomēr – sajūtot savu citādumu. Ka mūsu vēsturiskās pieredzes daudz vairāk saista Latviju ar Somiju, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Vāciju, Zviedriju un ļoti mazā mērā ar Ukrainu. Lūk, šis domāšanas defekts, es domāju, ir aizvedis mūs ļoti tālu kaut kādā maldīgā ceļā, meklējot identitātes. Prom no tā, kas bija eiropeisks, uz kaut ko tādu, kas ir fundamentāli austrumniecisks, slāvisks, pareizticīgs, kaut kas tāds."
Pirms kāds pasludina Apalu par "slēptu putinistu", piezīmēšu, ka vairākas viņa atziņas ir vismaz apspriešanas vērtas.
Idealizēt nevajag nevienu tautu. Ne ukraiņus, ne palestīniešus, ne ebrejus, ne latviešus. Ņemot vērā, ka ukraiņi objektīvi bija [2] otrā lielākā etniskā grupa PSRS – apmēram 15,45% 1990. gadā –, būtu bērnišķīgi apgalvot, ka ukraiņi nav piedalījušies, piemēram, Baltijas valstu okupācijā vai kopīgi ar krieviem (50,78%) apspieduši reformas Ungārijā un Čehijā attiecīgi 1956. un 1968. gadā
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!