Civinity speciālisti skaidro, ka detarizācija un profilaktiskie pasākumi būtu jānosaka ar stingrāku regulējumu normatīvajos aktos. Šobrīd šāda regulējuma nav, tādēļ žurku problēma pilsētās ir kļuvusi arvien aktuālāka. Piemēram kaimiņos Lietuvā šāds regulējums pastāv.
Bīstami veselībai
Žurkas un peles aukstajā sezonā ir nevēlami viesi cilvēku mājās, kas ir infekcijas slimību pārnēsātāji un izplatītāji. Tās ir bīstamas tādu slimību dēļ kā leptospiroze un salmoneloze, kā arī ērču encefalīts un Laimas slimība, ar kurām cilvēks var inficēties, nonākot saskarē ar grauzēju urīnu, ekskrementiem un siekalām, vai ja grauzējs iekož vai saskrāpē. Šie dzīvnieki, kas meklē pārtiku, var arī piesārņot cilvēku pārtikas krājumus. Šīs slimības var izraisīt nopietnas veselības problēmas, sākot no drudža un elpošanas traucējumiem līdz pat nopietnākām, pat dzīvībai bīstamām slimībām.
Mājokļos iekļuvušās peles un žurkas bieži apgrauž arī vadus, izolāciju un koka konstrukcijas, kas var sabojāt ēkas elektroapgādi vai pat izraisīt ugunsgrēkus.
Iekļūšana ēkās
Grauzēji parasti iekļūst ēkās caur atkritumu izvadiem, pagrabiem, maģistrālajām cauruļvadu trasēm un nereti iekļūst arī pirmā stāva dzīvokļos.
Kvalitatīvs ēku hermētiskums ir ļoti svarīgs. Aicinām iedzīvotājus īpaši rūpēties par ēkas koplietošanas telpām: hermetizēt ventilācijas atveres un turēt aizvērtus pagraba logus un durvis, neizmantot atkritumu trubas, pagrabā neuzglabāt pārtikas atkritumus, izvairīties tur glabāt pārtiku.
Par iespējamu žurku invāziju ēkā liecina bojāta cauruļu izolācija, fekāliju klātbūtne un sveši trokšņi dzīvokļos.
Ja ēkas iemītnieki pamana, ka ēkā iemitinājušies grauzēji, var izmantot speciālus kaitēkļu apkarošanas un atbaidīšanas līdzekļus. Tomēr dažos gadījumos ar šiem pasākumiem nepietiek, un ir jāsazinās ar profesionāliem deratizācijas dienestiem.
Ko darīt
Regulāri ir jārūpējās par atkritumu novietnēm, pareizu to uzturēšanu, tīrīšanu un apkopšanu, lai atkritumi neatrastos uz zemes, kā arī regulāri saplānota atkritumu izvešana. Atkritumu konteineri un to apkārtne ir viens no primārajiem perēkļiem žurku invāzijai.
Tāpat iedzīvotājiem ir jāpievērš uzmanība tam, kādas mantas tiek novietotas pagrabos, jārūpējas, lai tur neveidotos krātuve vecām mantām, kas netiek kustinātas un kam ar laiku nav iespējams piekļūt. Tādās vietās ir ērti perēkļi žurkām. Tāpat pagrabos nevajadzētu glabāt lauku labumus - kartupeļus un citus dārzeņus, īpaši, ja tie ar laiku tiek aizmirsti.
Žurku problēmas novēršanā būtu jāiesaistās ne tikai ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem, bet arī pašvaldībai un regulāri jāveic profilaktiskie pasākumi notekūdeņu un kanalizācijas šahtās pilsētās, jo tās ir vietas, pa kurām žurkas pārvietojās. Diemžēl šādas darbības netiek veiktas nekad.
Stingrāks regulējums normatīvajos aktos, kā arī regulāra un stingrāka kontrole, noteikti samazinātu šādas problēmas izplatīšanos, kas ir drauds gan cilvēku, gan mājdzīvnieku veselībai un drošībai pilsētās.
Ja pamanāt grauzējus savā ēkā, iesakām nekavējoties ziņot par to ēkas pārvaldniekam - jo ātrāk mēs uzzināsim par problēmu, jo ātrāk un efektīvāk varēsim palīdzēt. Ēkas pārvaldnieks savukārt piesaka grauzēju iznīcināšanas pakalpojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!