Neskatoties uz to, ka diskutējot par "Rail Baltica" būvniecību Latvijā, medijos tiek solīts, ka Rīgas izslēgšana no "Rail Baltica" trases naudas taupīšanas nolūkos nenotiks un nav iespējama, mūs – Latvijas Dzelzceļnieku biedrību - pamatoti satrauc divas lietas.
Pirmkārt, neformālās diskusijas nozarē turpinās un joprojām izskan viedokļi, ka "Rail Baltica" varētu būvēt "pa taisno" no Tallinas līdz Ķauņai, ignorējot Rīgu. Zinot, cik uzstājīgi par savām interesēm iestājas mūsu Baltijas kolēģi, un cik toleranti reizēm esam mēs, šāda risinājuma varbūtība nepārsteigtu.
Otrkārt, aiz sarunām, ka "Rail Baltica" maršruts Rīgā būs, ir tikai pavadošā doma – jāmeklē nauda. Bet nav ierosinājumu un diskusiju par to, kā to panākt – optimizējot kaut ko plānā, mainot esošo projektu, vai atrodot kādu citu racionālu risinājumu.
Varētu domāt, ka šādiem lēmumiem mums ir daudz laika. Tā nav. Latvija kavējas gan ar lēmumiem, gan risinājumiem, gan pieteikumu finansējumam. Eiropas Parlamenta viceprezidents, EP Transporta un tūrisma komitejas koordinators, "Rail Baltica" starpinstitucionālās neformālās atbalsta grupas vadītājs Eiropas Parlamentā Roberts Zīle norāda, ka "līdz nākamā gada 18.janvārim visiem pretendentiem, arī "Rail Baltica" ieviesējiem Latvijā - Satiksmes ministrijai, ir jāpiesakās uz kārtējo CEF finanšu uzsaukumu. (..) Ja pieteikums netiks iesniegts, tad gan tiešām tiks sperts plats solis, lai Rīgas centrs pirmajā "Rail Baltica" būvniecības kārtā netiktu savienots ar pamatlīniju. Tāpat nepieciešama izlēmīga rīcība pārējam Rīgas šķērsojumam."
Visvairāk uztrauc tas, ka šie termiņi nepielūdzami un strauji tuvojas. Tik daudz laika un enerģijas tiek šķiests diskusijās par pārvaldību, scenārijiem un virzieniem, bet nav reālu darbību ar mērķi nosargāt Rīgu "Rail Baltica" trasē.
Vissliktākais, kas šajā scenārijā var notikt, ir Rīgas izslēgšana no projekta 1. posma, kas nozīmē, ka Rīgas savienojums ar lielu ticamību netiks pabeigts. Būsim reāli, zaudējot Eiropas Savienības līdzfinansējumu šim posmam, Latvija nevarēs atļauties to pabeigt par sava budžeta līdzekļiem. Mēs zaudēsim visas tās būtiskās priekšrocības, kuras Latvijas iedzīvotājiem tika solītas "Rail Baltica" ieviešanas rezultātā - ceļošana, bizness, jaunas iespējas, mobilitāte, drošība, lidosta - bez Rīgas savienojuma tās būs tālas un blāvas lielo plānu atskaņas. Toties iegūsim milzīgu nepabeigtu infrastruktūras projektu pašā Rīgas centrā un pie lidostas. Jo arī abu iesākto lielo "Rail Baltica" staciju pabeigšanai, visticamāk, būs nepieciešami Latvijas budžeta līdzekļi.
Mūsu biedrības eksperti atrada dažus patiešām labus risinājumus, kas ir salīdzināmi ar "taisno" savienojumu cauri Salaspilij, ļautu ieekonomēt finanšu resursus un īstenot Rīgas šķērsojumu kā "Rail Baltica" pamattrasi līdz 2030. gadam.
Neieslīgstot tehniskās mūsu priekšlikuma detaļās, tas paredz atteikties no tuneļa būvniecības Pārdaugavā, izvietot Eiropas platuma sliežu ceļus starp esošajiem sliežu ceļiem, un izmantot esošo Pārdaugavas šķērsojumu. Samazinot rampu slīpumu, kravas vilcienu, tostarp militāro kravu, kustība cauri Rīgai būs iespējam vismaz līdz nākamo kārtu būvniecībai. Savukārt, igauņiem un lietuviešiem vienmēr būs interese pabeigt Daugavas šķersojumu pie Salaspils, tādejādi iegūstot efektīvāku kravas satiksmi nākamajās kārtās.
Atklātu vēstuli ar šiem ierosinājumiem mēs nosūtījām katrai no "Rail Baltica" projektā iesaistītajām pusēm. Esam saņēmuši informāciju no projekta ieviesējiem, ka mūsu priekšlikumi ir vērā ņemami un tiksim aicināti uz sarunu laikā līdz 20. decembrim.
Mūsuprāt, "Rail Baltica" Rīgas posma aizstāvji var uzvarēt tikai tad, ja nāks klajā ar saprātīgiem resursus ekonomējošiem priekšlikumiem. Latvijas Dzelzceļnieku biedrība aicina atbildīgos projekta ieviesējus ķeroties pie praktiski iespējamu risinājumu meklēšanas. Lai nav tā, ka "Rail Baltica" projekta ieviešanas rezultātā Latvijas iedzīvotājiem paliek rūgta pēcgarša un tradicionālie strīdi – kurš vainīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!