Ieva Ilvesa: Karot un modernizēt: Ziemassvētki Ukrainā

Eiropeiski Ziemassvētki

Pakāpeniski, bet pārliecinoši Ukraina integrējas Eiropā. Pārmaiņas notiek ne tikai normatīvajos aktos, uzsākot ES iestāšanās sarunas, bet arī – Ziemassvētkos. Jau 2017. gadā Ukrainas parlaments pieņēma lēmumu pievienoties Eiropas Ziemassvētku svinību dienai 25. decembrī. Eiropā kopš 16. gadsimta pakāpeniski ieviesa Gregora kalendāru, jo 1582. gadā laika skaitīšanas nobīdes dēļ nācās "pārlēkt" 10 dienas uz priekšu. Kopš tā laika Ziemassvētki Eiropā tiek svinēti 25. decembrī, bet liela daļa pareizticīgo baznīcu pasaulē turpina tos svinēt pēc senā Jūlija kalendāra – 6.–7. janvārī.

Ukrainas iedzīvotāji pēdējos gados Ziemassvētkus svinējuši katrs pēc savām iekšējām sajūtām, kur janvāra svētki saglabājuši tradicionālo lomu. Starp citu, Rīgā Gregora kalendārs ieviests divus gadus vēlāk, 1584. gadā, un, pēc vēstures liecībām, Rīga vēl 5 gadus esot dumpojusies pret pārmaiņām. Tradīciju maiņa prasa laiku.

Šogad abas ukraiņu baznīcas – gan pareizticīgo, gan katoļu – ir pārgājušas uz Gregora kalendāru un Ziemassvētki pienāks pat ātrāk, 25. decembrī. Darbi tiek noslēgti šonedēļ.ⁱ

Karš un inovācijas

Pagājušajā nedēļā Ukrainas Digitālās transformācijas ministrija iepazīstināja ar Nacionālo inovācijas stratēģiju turpmākajiem septiņiem gadiem, šonedēļ notiks prominentais "Diia" samits, nosaukts par godu valsts lietotnei "Diia" (cēlies no "Derzhava i ya" saīsinājuma, valsts un es, kā arī "diia" nozīmē darbības vārdu "darīt").

Tas iezīmē divus svarīgākos valsts attīstības virzienus – inovācijas un efektīva valsts. Latvijas politiskajā vadībā par šīm prioritātēm jau gadiem tiek lauzti šķēpi. Mainās valdības, mainās ministri. Ne tikai Latvija, ikviena Eiropas valsts un arī ES kā institūcija tiecas noteikt un sasniegt šos mērķus. Visi runā vienā balsī – inovācija ir mūsu nākotne un efektīva, digitāla valsts ir šodienas nepieciešamība. Domas sakrīt, bet darbi nevedas.

Nekautrēšos salīdzināt, bet Ukraina ir tikusi tālāk. Kā Ziemassvētku brīnums laikā, kad visa tauta cieš karā, ikviena ģimene pieredzējusi tuvinieka vai draugu nāvi, kad valstī ikviena grivna ir jāiegulda aizsardzībā, lai ne tikai uzvarētu, bet kaut vai noturētu frontes līniju, – valsts tomēr atrod spēku un spējas īstenot modernizāciju, veikt reformas, vienoties par digitālajām prioritātēm un tās īstenot.

Tie paši cilvēki, kas pavada negulētas naktis gaisa uzlidojumos, tie paši cilvēki, kas dzīvo no minimāliem ienākumiem, kuru bērni ir bērnudārzā un skolā, kad pār Kijivu lido raķetes, – viņi strādā.

Inovācijas stratēģija

Inovācijas stratēģijas sagatavošana prasīja pusgadu. Tika sakopoti Ukrainas nozares ekspertu spēki, iezīmēti virzieni, izveidotas vairāk nekā desmit tematiskas darba grupas un līdz Ziemassvētkiem iesniegta "win-win" stratēģija valdībā. "Win-win", jo uzvara karā un uzvara ekonomiskajā izaugsmē ir vienas monētas divas puses. Ir jāizdara abi, tie papildina viens otru, un visi būs ieguvēji.

Valdības apstiprināšanai iesniegtajā stratēģijā ir divpadsmit izaugsmes virzieni, bet no premjera un viņa vietnieka uzstāšanās, kā arī manas līdzdalības tematiskajās darba grupās ir skaidrs, ka straujāk attīstīsies tie virzieni, kur inovācijas risina šodien akūtākās problēmas. Tie būs "DefTech" – inovatīvi risinājumi aizsardzībai, tostarp droni, roboti, izlūkdienestu un novērošanas analītika, komunikācija, "MedTech" ar akūti nepieciešamiem risinājumiem protezēšanā, tostarp 3D, vai apdegumos cietušas ādas rekonstrukcijai, vai operatīvas asinsanalīzes lauku hospitālī ievainoto ārstēšanā, "AgriTech" – lauksaimniecības valsts, kur pirmais solis būs atmīnēšana, tad lauku attīstība, un "EdTech", kur valsts jau ir uzsākusi īstenot visaptverošu izglītības reformu, ne tikai digitalizējot mācību resursu, bet transformējot visu mācību procesu, to papildinot ar obligātu angļu valodu ikvienam. Ne velti digitālo lietu ministra kā premjera vietnieka portfelī ir arī izglītība. Pat 40 miljonu iedzīvotāju lielā valstī viss sākas ar individuālām prasmēm.

Valsts viedtālrunī

Inovācijas stratēģijas trīspadsmitais virziens ir mājas darbs valdībai – "GovTech". Tas jau ir izpildīts ar uzviju un novērtējams ar teicami. "Valsts viedtālrunī" bija viens no prezidenta Zelenska priekšvēlēšanu solījumiem ("I dream about a state in a smartphone", prezidenta Zelenska runa "Es sapņoju par valsti viedtālrunī" trīs dienas pēc viņa inaugurācijas 2019. gadā).

Šodien valstī lietotni ("Diia" app) izmanto aptuveni 20 miljoni iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no pieaugušo iedzīvotāju skaita. Pase un citi dokumenti nav jānes līdzi, visur ir iespējams identificēties ar digitālo pasi, un tā nav PDF formāta bilde. Vairāk nekā 120 valsts pakalpojumi ir pieejami elektroniski, tajā skaitā ātra finansiālā kompensācija par Krievijas raķešu nodarītajiem postījumiem nekustamajam īpašumam.

Modernizācijā laiks nestāv uz vietas. Šodienas panākums rīt jau ir vēsture tehnoloģiju pasaulē, tāpēc šonedēļ valsts lielākā "GovTech" samitā "Diia" ukraiņi piedāvās jaunus pakalpojumus, jaunus risinājumus, jaunu pieeju, kā atvieglot iedzīvotāju ikdienas soli. Ikviens no risinājumiem tiek veidots sadarbībā ar iedzīvotājiem, pielāgojoties iedzīvotāju, nevis valsts pārvaldes vajadzībām.

Līdz šim tehnoloģiju jomā Ukraina ir īstenojusi solīto un pat apsteigusi to. Pasaules mediju virsrakstos tas nav lasāms – jo karš. Karš ir ukraiņu tautai eksistenciāla cīņa, bet Ukrainas modernizācija mūs vēl pārsteigs. Latvija un Eiropa no Ukrainas digitalizācijas varēs daudz mācīties un iegūt, jo īpaši, uzsākot ES iestāšanās sarunas.

i Vēsturiskie dati rakstā izmantoti, atsaucoties uz Latvijas Radio 1 arhīvu (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/15.-oktobris.-speka-stajas-gregora-kalendars.a15012/) un "Kyiv Post" viedokļrakstu (https://www.kyivpost.com/opinion/25075).