Foto: DELFI
Iepriekšējā Ministru prezidenta un tagad "viņa pēdās ejošās" Igaunijas premjeres pēkšņā pašiznīcināšanās ir, pieļauju, aizejošā 2023. gada traģiskākais dubultnotikums uz Baltijas valstu politiskās skatuves. Gan abiem personiski, gan mūsu un ziemeļu kaimiņu sabiedrībai kopumā.

Krišjānis Kariņš pērn un Kaja Kallasa šī gada martā guva pelnītu uzvaru. Un šo panākumu augļus paši pamanījās izniekot, viņiem negaidītā krīzes brīdī ļaujoties iracionālai augstprātībai. Tā ātri vien iznīcināja šo uzvaru radīto sabiedrības uzticības avansu, noārdīja pašu lepnības sisto politiķu un viņu partiju reputāciju. Ak jā, pie viena – pabojāja valsts varas autoritāti pilsoņu acīs.

Pārliecinošām – kā Kariņam un "Jaunajai Vienotībai" – vai izcilām – kā Kallasai un Reformu partijai – vēlēšanu uzvarām ir ļoti svarīgs papildu efekts. Tās samierina ar uzvarētājiem lielu daļu no vēlētājiem, kuri par viņiem nebalsoja. Reizēm – pat vienu otru politisko pretinieku. Šo sava triumfa efektu gan Kariņš, gan Kallasa izārdīja pašu rokām (mutēm).

Igaunijas premjerei tagad, uzspiežot tautai smagus nodokļus, vairāk kā ļoti noderētu iespēja atsaukties uz pilsoņu trešdaļas dotu uzticības mandātu. Taču tas, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, sabirza pīšļos, viņai pastāvot uz tiesībām "neredzēt" vīra biznesu Krievijā un savu divkosību.

Kādā lielmanības zupā savas uzvaras laurus izvārīja Kariņš? Pat atcerēties negribas: Valsts prezidentam – ar ekspremjera pūlēm iedabūtam Rīgas pilī 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!