Svarīgākais 2023. gada ekonomikas notikums bija augstās inflācijas apturēšana. Gada beigās patēriņa cenas Latvijā bija tikai par 1% augstākas nekā gada sākumā, kamēr pirms gada inflācija pārsniedza 20%. Eiropas valstu valdību solījumi domāt par energoefektivitāti un diversificēt piegādes maršrutus neizrādījās tukši – nafta un kvieši pasaules biržās 2023. gada nogalē maksā pat mazāk nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika, pakāpeniski ceļot procentu likmes, lai apkarotu inflāciju, izrādījās efektīva.
Nepiepildījās sazvērestības teorijas, ka centrālās bankas it kā vienojušās iedzīt pasauli augstas inflācijas laikmetā, šādi atbrīvojot bezatbildīgas valdības no parādiem, bet paralēli samazinot iedzīvotāju uzkrājumus. Procentu likmju celšana inflācijas apkarošanai, kuru ECB Padome veica maziem solīšiem desmit posmos no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim, faktiski ir aiz muguras – tā ir laba ziņa kredītņēmējiem, kuru dzīvi apgrūtināja augošie procentu maksājumi. Pašreizējais procentu likmju līmenis varētu būt pietiekams, lai, uzturot to vairākus ceturkšņus, noenkurotu eirozonas inflāciju zemā līmenī (ap 2 % gadā). Stabili zema inflācija agri vai vēli ļaus procentu likmes mazināt, taču noteikti ne līdz nulles līmenim – tā ir laba ziņa iedzīvotājiem, kas veido uzkrājumus – ieguldot naudu valdības krājobligācijās vai komercbanku termiņdepozītos, jābūt iespēja nopelnīt.
Cenu kritumu pērn jau pieredzējām griķiem, degvielai, siltumenerģijai un vairākām citām precēm; dažu preču cenu kritumu piedzīvosim arī pēc gadu mijas. Pakalpojumu cenas gan turpinās pakāpeniski celties, arvien augot darbinieku laika vērtībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!