Somijas vadītāji nepiekrīt, ka Helsinku ārpolitika attiecībā uz Krieviju mūsu gadsimtā ir bijusi naiva. Iespējams, patiešām izpaudusies ziemeļnieku apdomība, izmantojot apstākļus savā labā, un, sadarbojoties ar Krieviju ekonomikā, vienlaikus ir veidoti aizsardzības spēki, kas saderīgi ar NATO, kad valsts vēl aliansē neietilpa. Vismaz to intervijā raidorganizācijai "Yle" apgalvo Tarja Halonena, Somijas prezidente no 2000. līdz 2012. gadam.
Cik var spriest no Somijas politiķu un militārpersonu izteikumiem, pievienošanos NATO un nupat, pirms Ziemassvētkiem, parakstīto Aizsardzības sadarbības nolīgumu (DCA) ar ASV somi uztver kā aizsardzības spēju stiprināšanu Krievijas militāro draudu atturēšanai. Somijā uzskata, ka tā nevienu neapdraud un neprovocē ne ar iestāšanos NATO, ne tagad ar šo nolīgumu. Tās rīcība liecina, ka militārās drošības draudus Helsinkos tomēr uztver pietiekami nopietni, nepadarot par absolūtām tikai NATO piektā panta drošības garantijas. Ar ASV noslēgtā divpusējā līguma vērtība varētu pieaugt, ja pasaules lielāko militāro lielvaru nākotnē vadīs pret NATO noskaņots prezidents. Dokumenta svarīgumu palielina arī neskaidrība par to, cik operatīva NATO būs nākotnē.
Avīzē "Iltalehti" rodams skaidrojums, ka vienošanās atver vairākas Somijas militārās zonas, kurās varēs izvietot ASV karavīrus, kā arī ļauj tur
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
