Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 7. decembrī piedalījās 24. Eiropas Savienības un Ķīnas samitā, lai Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam nodotu stingru vēstījumu. Eiropas un Amerikas sabiedriskās domas acīs un jaunā aukstā kara starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu kontekstā ES augstākā vadība šķietami pastiprinājusi spiedienu uz Ķīnu, paužot ticamus draudus un reaģējot ar četrām sūdzībām. Diemžēl Ķīnas varas iestādes, visticamāk, par dzirdēto drīzāk bija uzjautrinātas, nevis satrauktas.
Pirmā ES sūdzība ir saistīta ar "nelīdzsvarotu tirdzniecību". Fon der Leiena to izteiksmīgi aprakstīja, apgalvojot, ka "uz katriem trim konteineriem, kas tiek vesti no Ķīnas uz Eiropu, divi konteineri atgriežas tukši".
Protams, nav šaubu, ka ilgstoša tirdzniecības nesabalansētība var atspoguļot merkantilisma stratēģiju, kas vērsta uz pastāvīgu pārpalikumu. Taču ES apsūdzēt Ķīnu merkantilismā ir nedaudz pārspīlēti. Pēdējās desmitgades laikā Ķīnas tekošā konta pārpalikums vidēji bija 1,65%, bet eirozonas – vidēji 2,24%. Tajā pašā periodā Eiropas ekonomikas galvenais dzinējspēks – Vācija – uzrādīja 7,44% pārpalikumu.
Otra ES sūdzība ir par to, ka Ķīnas valsts atbalsts nozīmē Ķīnas eksporta dempingu Eiropas tirgos. Šādai sūdzībai, neapšaubāmi, bija liela nozīme 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, kad ES kopā ar ASV ne tikai nesūdzējās par Ķīnas dempingu, bet arī liriski izteicās par Ķīnas iekļaušanos Rietumu tirdzniecības un kapitāla apritē. Bet kādēļ gan izvirzīt šo sūdzību tagad, kad
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
