Saules enerģijas tirgus – ar lielu izaugsmes un attīstības potenciālu
Pēdējie gadi pasaules ģeopolitisko notikumu kontekstā ir parādījuši, cik ļoti svarīga ir droša un pašmāju enerģētikas sistēma, kas galvenokārt balstās uz atjaunīgajiem energoresursiem. Vērtējot kopējo situāciju Eiropas Savienībā (ES), patlaban redzams ievērojams saules enerģijas ražošanas pieaugums, tās mērogam pārsniedzot visas iepriekš veiktās prognozes – 2022. gadā ES kopumā tika saražots vairāk nekā 205 TWh saules enerģijas.
Lai labāk izprastu ES nostāju atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā, jāatskatās pagātnē. Proti, pirms pieciem gadiem – 2019. gadā – ES aicināja dalībvalstis izstrādāt un publicēt savus desmitgades nacionālos enerģētikas un klimata plānus, nosakot konkrētu politiku un pasākumus, kas ļautu sasniegt atjaunīgo energoresursu mērķus līdz 2030. gadam. Aizvadītajā gadā iesaistītajām valstīm bija uzdevums šo politiku atjaunot – 15 no 27 valstīm to ir paveikušas, – taču diemžēl Latvija šo valstu sarakstā ierindojās novēloti. Kopumā apņemšanās paaugstināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru gadu gaitā ir redzami pieaugusi – aktuālais enerģētikas un klimata plāns paredz līdz 2030. gadam uzstādīt 750 GW saules enerģijas.
Sekojot līdzi notikumiem Latvijā, redzams, ka gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji un likumdevēji saules enerģijas tirgus aktualitātēm sāk pievērst arvien lielāku uzmanību, taču dati parāda, ka reālā rīcībā vēl aizvien atpaliekam no citām ES dalībvalstīm. Piemēram, 2022. gadā vislielāko apjomu saules enerģijas jeb 1071,5W uz iedzīvotāju uzstādīja Nīderlande, kurai sekoja Vācija ar 809,7W uz vienu iedzīvotāju, kamēr Latvija ierindojās pēdējā vietā, uzstādot vien nepilnus 30 W uz iedzīvotāju. Reitingā mūs apsteidza arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, no kurām īpaši izceļas dienvidu kaimiņš Lietuva. Balstoties uz tās 2023. gada nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, tā palielinājusi saules enerģijas uzstādīšanas ambīcijas par vairāk nekā piecām reizēm, savukārt Somija, Portugāle, Slovēnija un Zviedrija vairāk nekā divkāršojusi savus iepriekšējos mērķus, bet Spānija palielinājusi savus mērķus par 94 %.
Kaut gan bieži vien sabiedrības uzskatos Latvija netiek ierindota starp saulainākajām vietām uz pasaules, tā tomēr atrodas ģeogrāfiskajos platuma grādos, kuros ir gana daudz saulainu stundu, lai varētu saražot sev tik daudz nepieciešamās enerģijas, kas samazinātu mūsu ekonomikas kopējo CO2 nospieduma pēdu, nodrošinot un stiprinot mūsu energoneatkarību. Kāpēc gan to var darīt Dānijā, Zviedrijā, Ziemeļvācijā un mūsu kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, bet nevarētu darīt Latvijā? Iespējams, esam iesnaudušies savā "zaļajā eiforijā", kas balstīta vien sen, vēl padomju laikā, izbūvētās hidroenerģijas jaudās.
Vēja enerģija ir mūsu dzinējspēks
Uz pasaules fona Eiropa izceļas ar ievērojamiem vēja enerģijas resursiem, jo īpaši piekrastes teritorijās, tāpēc to izmantošana nenoliedzami ir dzīvotspējīgs un bagātīgs atjaunīgās enerģijas avots mūsu reģionā. Vēja enerģija būtiski dažādo ES energoavotu klāstu, gluži kā saules enerģija, palīdzot mazināt riskus, kas saistīti ar ģeopolitiskajām un cenu svārstībām pasaules enerģijas tirgos. ES ir izvirzījusi vērienīgus atjaunīgās enerģijas mērķus, kas ir daļa no tās apņemšanās cīnīties pret klimata pārmaiņām, un vēja enerģijai ir būtiska nozīme šo mērķu sasniegšanā.
Kā liecina statistikas dati, vislielākā vēja enerģijas uzstādītā jauda 2022. gadā reģistrēta Zviedrijā (1395,4W uz vienu iedzīvotāju), līdzīgi dati ir arī Dānijā, kur uzstādīti 1208,8W uz iedzīvotāju, un Somijā (1023,2W uz iedzīvotāju). Kaut gan kopējais ES vidējais rādītājs krietni atpaliek no iepriekš minēto dalībvalstu uzstādītās saules enerģijas apjoma, sasniedzot 453,7W uz iedzīvotāju, Latvija arī vēja enerģijas jomā ierindojas dalībvalstu saraksta beigās, 2022. gadā uzstādot tikai 73 W uz iedzīvotāju un apsteidzot vien dažas valstis, piemēram, Slovēniju un Maltu.
Kopumā var secināt, ka uzstādītā vēja un saules enerģijas jauda 2022. gadā pieaugusi par 13,4%, salīdzinot ar 2021. gadu.
Raugoties uz vēja kartēm, redzams, ka Latvija patiesībā ir vēja enerģijas karaļvalsts, jo, līdzīgi kā ar mūsu mežu bagātību, arī vējš ir viens no Latvijas vērtīgākajiem resursiem. Un šie vēji nav tikai Kurzemes piekrastēs, bet arī citviet Latvijas iekšzemē. Gluži kā saules enerģiju, mēs neesam novērtējuši mūsu ģeogrāfiskās atrašanās vietas priekšrocības un paļāvušies tikai uz hidroenerģijas elektrostacijām, palaižot garām globālo atjaunīgās enerģijas attīstības vilcienu. Mums vēl jāpagūst to noķert, pirms tas ir attālinājies no pieturvietas "Latvija".
Kāpēc iespējami drīz jāattīsta atjaunīgās enerģijas resursi?
Atjaunīgo energoresursu attīstība ir būtiska vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, atjaunīgie enerģijas avoti ražo elektroenerģiju ar ievērojami zemākām siltumnīcefekta gāzu emisijām salīdzinājumā ar fosilo kurināmo. Pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, iespējams samazināt oglekļa dioksīda emisijas un klimata pārmaiņu ietekmi. Turklāt paļaušanās uz atjaunīgajiem energoresursiem samazina atkarību no importētā fosilā kurināmā, tādējādi uzlabojot energoapgādes drošību. Lokāli iegūta atjaunīgā enerģija, piemēram, saules elektrostaciju vai vēja elektrostaciju veidolā, nodrošina piegādes stabilitāti un arīdzan mazina neaizsargātību pret globālajām degvielas cenu svārstībām un ģeopolitisko spriedzi.
Otrkārt, pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem veicina tehnoloģiju un inovāciju attīstību, kas, savukārt, var radīt efektīvākus un rentablākus atjaunīgo energoresursu risinājumus, sniedzot labumu reģionu iedzīvotājiem un dažādām nozarēm, ne tikai enerģijas ražošanai. Turklāt atjaunīgā enerģija, ko saražo saules elektrostacijas un vēja elektrostacijas, šodien cenas ziņā spēj izkonkurēt tradicionālās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas.
Kāpēc mums esošās priekšrocības un resursus izmantojam lēni un neefektīvi, krietni atpaliekot no apkārtējo valstu progresa un kavējoties ar valstiskas vīzijas iedzīvināšanu?