Pēteris Apinis: Atskats uz COP28 Dubaijā un mēģinājumiem globāli ierobežot fosilo kurināmo

Ne pirms konferences, ne pašas konferences laikā nenoklusa viedoklis, ka ir plāni izmantot AAE kā COP rīkotājvalsts lomu, lai organizētu aizkulišu darījumus naftas un gāzes jomā, un jāteic – šīs runas nevairoja uzticību procesam.

Tātad Dubaijā – tuksneša kapitālisma Eldorado – pagājušā gada 30. novembrī sabrauca vairāk nekā 80 000 politiķu, aktīvistu, uzņēmējdarbības un zinātnes pārstāvju, lai tiktos COP28 – 28. ANO klimata pārmaiņu konferencē. Konvencija par klimata pārmaiņām tika pieņemta 1992. gadā un stājās spēkā 1994. gadā. To ir parakstījušas aptuveni 200 valstis. Konferenču lēmumu mērķis ir palīdzēt palēnināt globālo sasilšanu un mazināt tās sekas. Tomēr visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti "pasaules augstākā līmeņa sanāksmēs par klimatu", ir jābūt vienprātīgiem. Tas nozīmē, ka jebkura dalībvalsts var bloķēt klimata pasākumus. Tā kā COP konferencēs ir aicināti piedalīties visu pasaules valstu vadītāji un augstākās amatpersonas, tās tiek uzskatītas par lielo iespēju reizi gadā mazsaliņas karalītim satikt ASV vai Ķīnas prezidentu vismaz vienā telpā (tiesa, COP28 nepiedalījās ne ASV prezidents Džo Baidens, ne Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, bet par Vladimira Putina vizītēm Saūda Arābijā un AAE lasiet šajā rakstā mazliet vēlāk).

Viss nav tik vienkārši. Dažām mazām salu valstīm, arī dažām Āfrikas valstīm nav ne resursu, ne speciālistu, ko sūtīt uz šādu globālu sanāksmi. Tad šo valstu pārstāvniecību mēdz uzņemties starptautiskie advokātu biroji (iemaksājot šīm valstīm nelielu finansiālo pabalstu, kā arī saglabājot iespēju palīdzēt šīm valstīm notērēt iespējamo starptautisko atbalstu klimata pārmaiņu seku likvidācijai), parasti šo advokātu biroju patiesās intereses nav zināmas. Nav nekas neparasts, ja COP sanāksmēs kādas mazas valsts pārstāvis izrādās kaismīgs fosilā kurināmā ieguves paplašināšanas fans.

COP28 piedalījās vairāk nekā 2450 fosilās degvielas lobistu (četras reizes vairāk nekā COP27 Ēģiptē pagājušajā gadā). Iedomas vien, ko visi šie personāži vēlējās panākt, radīja bažas par viņu ietekmi uz konferences rezultātiem, kā arī nevairoja uzticību procesam. Tas ir normāli un pareizi, ka pie sarunu galda ir pārstāvētas arī biznesa un privātā sektora intereses, taču šoreiz bija neticami plaša naftas un gāzes nozares interešu pārstāvniecība. Turklāt lobisti bija saistīti tieši ar tiem uzņēmumiem, kas ir izrādījuši vislielāko pretestību pārmaiņām un vislielāko uzticību savām biznesa interesēm.