Pašreiz Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteic aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus, nosakot vien dažus izņēmumus – reklamēšana notiek kredīta devēja vai kredīta starpnieka telpās, mājaslapā vai mobilajā lietotnē, uzrunājot iespējamo klientu personiski klātienē, telefoniski, pa pastu vai elektroniski, ja ir saņemta personas piekrišana. Papildus tam personām, kas nav kredīta devēji vai kredīta starpnieki, likums paredz iespēju reklamēt preces un pakalpojumus, sniedzot informāciju par iespēju apmaksu finansēt ar kreditēšanas līguma starpniecību, un, visbeidzot, kredīta devēji un starpnieki ir tiesīgi reklamēt savu preču zīmi. Uzmanības vērts ir arī apstāklis, ka aizliegums neattiecas uz studiju un studējošo kredītu reklamēšanu, nav šaubu, ka šis konkrētais normatīvajos aktos noteiktais izņēmums ir atbalstāms un būtu saglabājams arī turpmāk.
Lemjot par attiecīgā aizlieguma noteikšanu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu anotācijā tika uzsvērts, ka šāds regulējums ir nepieciešams, lai ekonomiski neaizsargātās personas neieslīgtu parādos, izmantojot nebanku kreditoru piedāvātās kreditēšanas iespējas, lai patērētāji nenonāktu pārlieku lielās parādu saistībās, kas var novest pie izslēgšanas no ekonomiskās aprites un rezultēties ar ēnu ekonomikas veicināšanu, iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. Šie virsmērķi nav zaudējuši savu aktualitāti, taču diskutabls ir jautājums par to, vai visaptverošs reklamēšanas aizliegums, kas noteikts visiem kreditēšanas pakalpojumiem, ir vienīgais patērētāju aizsardzības līdzeklis.