Valērijs Golubovs: Vai nav pienācis brīdis atvieglot hipotekāro kredītu reklamēšanu?

Pašreiz Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteic aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus, nosakot vien dažus izņēmumus – reklamēšana notiek kredīta devēja vai kredīta starpnieka telpās, mājaslapā vai mobilajā lietotnē, uzrunājot iespējamo klientu personiski klātienē, telefoniski, pa pastu vai elektroniski, ja ir saņemta personas piekrišana. Papildus tam personām, kas nav kredīta devēji vai kredīta starpnieki, likums paredz iespēju reklamēt preces un pakalpojumus, sniedzot informāciju par iespēju apmaksu finansēt ar kreditēšanas līguma starpniecību, un, visbeidzot, kredīta devēji un starpnieki ir tiesīgi reklamēt savu preču zīmi. Uzmanības vērts ir arī apstāklis, ka aizliegums neattiecas uz studiju un studējošo kredītu reklamēšanu, nav šaubu, ka šis konkrētais normatīvajos aktos noteiktais izņēmums ir atbalstāms un būtu saglabājams arī turpmāk.

Lemjot par attiecīgā aizlieguma noteikšanu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu anotācijā tika uzsvērts, ka šāds regulējums ir nepieciešams, lai ekonomiski neaizsargātās personas neieslīgtu parādos, izmantojot nebanku kreditoru piedāvātās kreditēšanas iespējas, lai patērētāji nenonāktu pārlieku lielās parādu saistībās, kas var novest pie izslēgšanas no ekonomiskās aprites un rezultēties ar ēnu ekonomikas veicināšanu, iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. Šie virsmērķi nav zaudējuši savu aktualitāti, taču diskutabls ir jautājums par to, vai visaptverošs reklamēšanas aizliegums, kas noteikts visiem kreditēšanas pakalpojumiem, ir vienīgais patērētāju aizsardzības līdzeklis.

Kreditēšanas pakalpojumu reklamēšanas aizliegums darbojas jau 5 gadus (kopš 01.01.2019.), un nav šaubu, ka valstij arī pašreiz jāturpina ēnu ekonomikas apkarošana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, tajā skaitā veicinot to, ka jaunie cilvēki izvēlas palikt Latvijā, kā arī sekojot līdzi tam, lai kredīti tiktu ņemti atbildīgi, izvērtējot atmaksāšanas iespējas, taču valstij un tās likumiem nav jābūt statiskiem. Situācija finanšu nozarē pēdējo 5 gadu laikā ir strauji mainījusies, tika piedzīvota Covid-19 pandēmija, kas palīdzēja daļai iedzīvotāju izveidot lielākus uzkrājumus un vismaz izvērtēt iespējas iegādāties jaunu vai atbilstošāku mājokli, tāpat piedzīvota arī rekordliela inflācija un "Euribor" likmju straujš kāpums, kas samazināja personu iespējas aizņemties.

2020. gadā jau ir bijuši mēģinājumi "mīkstināt" spēkā esošo regulējumu attiecībā uz hipotekāro kredītu reklamēšanu, taču toreiz šī ideja atbalstu neguva, bet jau iepriekš norādīto iemeslu dēļ jākonstatē, ka apstākļi toreiz bija citādi – Covid-19 pandēmijas ilgums un sekas vēl nebija prognozējamas un inflācija pat tuvu nebija tam līmenim, kādu esam piedzīvojuši turpmākajos gados. Šobrīd, kad atsevišķi politiķi izteikušies par skaudrajiem kreditēšanas apjomiem, kā arī Saeima lēmusi par jauno nodevu bankām un atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem, būtu jāaizdomājas arī par to, vai nebūtu jāatvieglo arī hipotekāro kredītu reklamēšanas noteikumi.

Par atvieglojumu apjomu jeb tvērumu varētu diskutēt, taču jau šobrīd par labu atvieglojumu noteikšanai būtu atrodami vairāki argumenti: pirmkārt, reklāma veicinātu sabiedrības informētību par hipotekāro kredītu pieejamību un nosacījumiem. Brīdī, kad "Euribor" likme ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, patērētājiem ir īpaši svarīgi izvēlēties kredīta devēju, kas piedāvā izdevīgākos un klientam atbilstošākos kreditēšanas nosacījumus, un plašāka informācija var būt viens no līdzekļiem, kas palīdz to sasniegt.

Otrkārt, hipotekāro kredītu reklamēšana varētu veicināt konkurenci tirgū. Latvijas finanšu nozarē tam jau ir veiksmīgi piemēri, proti, pirms dažiem gadiem vien retais aizdomājās par to, kurš pārvalda viņa kapitālu valsts fondēto pensiju shēmā (pensiju 2. līmenis), kā arī par to, kādas komisijas maksas tiek iekasētas no pārvaldnieku puses, taču līdz ar jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu valsts fondēto pensiju pārvaldīšanas tirgus tika sakustināts, komisijas maksas samazinātas, kā arī veiktas citas izmaiņas normatīvajā regulējumā, piemēram, iespēja mantot pensiju 2. līmeņa kapitālu. Nedz pieminēto tirgu, nedz arī hipotekāro kredītu neveido neskaitāmi daudz dalībnieku, to skaits ir salīdzinoši neliels, līdz ar to ir būtiski, lai esošo dalībnieku starpā tiktu veicināta konkurence, un reklāma, nepašaubāmi, ir viens no veidiem, kā to panākt.

Treškārt, atļaujot reklamēt hipotekāro kreditēšanu, potenciālie ieguvēji būs ne vien patērētāji un kredītu devēji, kas varēs mērķtiecīgāk komunicēt ar potenciālajiem klientiem, kuri ieinteresēti saņemt hipotekāro kredītu, bet arī citi reklāmas tirgus dalībnieki – mediju un reklāmas aģentūras, mediji, dizaineri, komunikācijas speciālisti u. c. nozaru speciālisti, kuri pārzina tirgu un varētu savas kompetences ietvaros profesionāli palīdzēt kredītu devējiem nodrošināt to, lai mērķa auditorijas sasniegšanai un uzrunāšanai tiktu izvēlēti atbilstoši reklāmas veidi, instrumenti un līdzekļi.

Protams, šis saraksts nav izsmeļošs. Lai jautājuma izvērtējums būtu vispusīgs, ir nepieciešams izvērtēt argumentus gan par atvieglojumu noteikšanu, gan pret to, tajā skaitā veicot jaunu izvērtējumu par tiem apsvērumiem, kas ir bijuši par pamatu kreditēšanas pakalpojumu reklamēšanas aizlieguma noteikšanai 2018. gadā, bet jāatceras, ka likumdevēja un kredītu devēju uzraugu rīcībā ir arī citi instrumenti, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu, proti, kredītu devējiem jau šobrīd ir noteikti pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī potenciālo klientu maksātspējas un kredītu atmaksāšanas iespēju izvērtēšanas pienākums. Ņemot vērā minēto, kā arī hipotekārā kredīta būtību, ir visai neiespējami iztēloties situāciju, ka, ieraugot svētdienas vakarā hipotekārā kredīta reklāmu medijos vai sociālajos tīklos, persona varētu bezatbildīgi aizņemties līdzekļus mājokļa iegādei.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem hipotekārie kredīti Latvijā izsniegti aptuveni 124 tūkstošiem aizņēmēju – ap 14% no kopējā iedzīvotāju skaita, un gan šie 14%, gan potenciālie aizņēmēji noteikti būtu ieinteresēti augstākā konkurencē starp tirgus dalībniekiem. Papildus tam jāatceras, ka hipotekāro kredītu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums tam, lai iedzīvotāji izvēlētos pārcelties uz energoefektīvajiem mājokļiem un jaunieši izvēlētos sasaistīt savu nākotni ar Latviju, līdz ar to arī hipotekārie kredīti kalpo plašākas sabiedrības interesēm, un šādā ziņā ir saskatāma zināma līdzība ar studiju un studējošo kredītiem, kuriem 2021. gadā tika noteikts jau iepriekš minētais reklamēšanas aizlieguma izņēmums.

Ņemot vērā iepriekšminēto, autora ieskatā, šobrīd ir īstais laiks plašākai diskusijai par hipotekāro kredītu reklamēšanas atvieglojumiem, jo vismaz mutiskā līmenī pastāv politiskā griba veicināt kreditēšanu, uz "Euribor" likmju celšanas fona ir vērojams patērētāju pieprasījums pēc izdevīgākiem hipotekārajiem kredītiem, savukārt kredītu devējiem jāturpina plānot un īstenot savu ilgtermiņa darbību, dažādos veidos uzrunājot un meklējot potenciālos aizņēmējus, kas paliks klienti arī pēc tam, kad "Euribor" likmes samazināsies.

P.S. Šajā rakstā paustais ir autora personiskais viedoklis, šī nav apmaksāta reklāma, un savā zvērināta advokāta praksē autors nepārstāv hipotekāro kredītu devējus.