Šajā rakstā vēlos uzsākt konceptuālu sarunu par to, kādam valsts izaugsmes modelim jābūt Latvijas iedzīvotāju labklājības pamatā. Es mērķtiecīgi izmantoju terminu "izaugsmes modelis", ar to domājot konkrētu zinātnisku pieeju, kas pasaulē gūst aizvien plašāku uzmanību.1 Šī pieeja palīdz konkretizēt gan risināmos jautājumus, gan saspīlējuma punktus jeb dilemmas, kas politikas veidotājiem jāņem vērā, izšķiroties par labu tam vai citam izaugsmes modelim.
Vēl svarīgāk – šī pieeja palīdz saprast, ka valsts izaugsmi nosaka politiskas izvēles, nevis abstrakti, atsvešināti spēki. Patlaban politiķi var samērā viegli atrunāties jautājumos par tautsaimniecības un labklājības jomu attīstību, jo sabiedrībā tos nereti uztver kā makroekonomiska rakstura izaicinājumus, kas īsti nepakļaujas mūsu kontrolei. Tomēr tā nav. Iezīmējot attīstības virzienu, Latvijai ir jāveic noteiktas politiskas izvēles, konkrētākas par "ieguldīsim zinātnē" un "atbalstīsim eksportu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!