MISC 2.0 - 28317
Foto: Publicitātes attēli
Mēs sākām pie tā strādāt pagājušā gada sākumā, kad Latvijas sabiedrībā arvien skaidrāk iezīmējās ilgtermiņā postošas tendences, kuras bija pastiprinājis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Ar valsts militāro atbalstu un sabiedrības gatavību palīdzēt ukraiņiem viss bija kārtībā. Taču publiskās diskusijās sākām izmantot tādus apzīmējumus, ko agrāk varēja dzirdēt varbūt margināļu grupās. Izrādījās, ka saukt Latvijas krievus par "cūkām" un aicināt sabiedrību no viņiem "atutot" ir nevis juridiski sodāma naida runa, bet daļai pieņemama rīcība (jo karš, redziet).

Otrkārt, agresija un cilvēku zākāšana, kuru viedoklis dažādos jautājumos atšķiras no "pareizā vairākuma", ir novedusi pie tā, ka cilvēki arvien biežāk to neizsaka vai patiesās domas slēpj. Ne tikai sociālajos tīklos, kā rezultātā tur pazūd sakarīgas diskusijas. Saprātīgās balsis apklust un dominē agresīvās, radot iespaidu, ka tāds ir vairākums.

Dokumentālajā seriālā turpinām "Karmas latviešos" sākto žurnālistu ikdienas rādīšanu, lai cilvēki saprot, kā mēs strādājam. Nekad iepriekš neesmu saskārusies ar tik daudziem atteikumiem runāt. Piemēram, Daugavpilī par pāreju uz mācībām latviski. Turklāt atteicās gan tie, kas ir par (jo baidās, ko teiks citi, ka šie tā "oblatišiļisj"), gan pret (jo, ja cilvēks grib mācīties dzimtajā valodā, latviešu acīs būs vatņiks).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!