Aija Brikše: Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Īpaši zemu novērtētas digitālo finanšu zināšanas

Digitālā finanšu pratība ir zināšanu, prasmju, attieksmju un uzvedības kombinācija, kas nepieciešama, lai izprastu un droši izmantotu digitālos finanšu pakalpojumus un tehnoloģijas tā, lai tās veicinātu finansiālo labklājību.¹

Latvijas Banka pērn publicēja 2022. gada nogalē veiktas Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujas rezultātus, pamatojoties uz tiem, aprēķināts Latvijas iedzīvotāju digitālās finanšu pratības indekss, kas ir tikai 46% no maksimāli iespējamā rezultāta. Īpaši zemu novērtētas iedzīvotāju digitālo finanšu zināšanas.

Var visai droši apgalvot, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji ir tikai pusceļā, lai digitālie finanšu pakalpojumi veicinātu labklājību. Drīzāk redzam, ka finanšu tehnoloģijas, digitālie risinājumi un to attīstība rada cilvēkiem mulsumu vai pat apjukumu. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujā digitālo finanšu zināšanas tiek noskaidrotas 3 jautājumos. 39 % respondentu nav atbildējuši pareizi uz nevienu no 3 jautājumiem, bet 35 % ir atbildējuši pareizi tikai uz vienu jautājumu. Piemēram, 36 % aptaujāto uzskata, ka digitālu līgumu var uzskatīt par derīgu, ja tas ir pieejams drukātā formātā, tikpat daudzi atzīst, ka atbildi nezina. Mūsdienās arī digitāli parakstītiem līgumiem, ir tāds spēks ka drukātiem dokumentiem, tāpat arī ar Smart-ID apstiprinātiem finanšu darījumiem.

Atslēga nav droša, bet slēdzeni nemainām

Latvijas iedzīvotājus raksturo arī piesardzības trūkums saistībā ar digitālo drošību un parolēm. Iepriekš minētajā aptaujā tikai katrs desmitas atzīst, ka regulāri maina paroles tīmekļvietnēs, kuras izmanto, lai iepirktos tiešsaistē un pārvaldītu savas finanses. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa (55 %) aptaujāto uzskata, ka pirms darījuma tiešsaistē ir svarīgi pievērst uzmanību tīmekļvietnes drošībai. Sliktā ziņa, ka 44 % respondentu šim apgalvojumam nepiekrīt vai atzīst, ka atbildi nezina. Pret drošības jautājumiem vienaldzīgo vai nezinātāju ir būtiski vairāk nekā mēs vēlētos redzēt apstākļos, kuros nepieredzētā intensitātē uzdarbojas digitālie krāpnieki.

Zemas prasmes, bet augsts komforts

Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes kopumā ir zemas, līdz ar to tas atsaucas arī uz to spēju lietot finanšu pakalpojumus digitāli. Tikai 51 % Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī. Rādītājs nesasniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni, turklāt progress ir lēns.²

Vienlaikus cilvēki veic norēķinus tiešsaistē un paši atzīst, ka jūtas ērti, izmantojot digitālos finanšu produktus: vairāk kā 70 % aptaujāto atzīst, ka ir maksājuši rēķinus tiešsaistē vai apskata savus veiktos maksājumus internetbankā. Savukārt Eirobarometra aptaujas, kas publicēta šī gada jūlijā, dati rāda, ka 89 % Latvijas iedzīvotāju jūtas komfortabli, izmantojot digitālos produktus.

Zemas zināšanas, vieglprātība drošības jautājumos, bet komforts un pārliecība, veicot digitālus maksājumus – tā varētu raksturotu Latvijas iedzīvotājus. Šajā kontekstā svarīgi vērtēt, ko šāda zema digitālo finanšu pratība un augsta pārliecība vienlaikus nozīmē iedzīvotājiem pašiem?

Augstā cena – vismaz miljons mēnesī

Pirmkārt, iedzīvotāji ir viegls mērķis finanšu krāpniekiem, kuri izvilina naudu digitālajā vidē. Latvijā vidēji ik mēnesi, iedzīvotājiem pašiem apstiprinot maksājumus, tiek izkrāpts 1 miljons eiro. 2023. gadā kopā tika izkrāpti 12.7 miljoni eiro. Šī ir milzīga nauda, kas netiek izmantota iedzīvotāju vajadzībām un sapņu piepildīšanai un nenonāk arī Latvijas ekonomikā.

Nepietiekamas iedzīvotāju digitālās prasmes neļauj tiem pilnvērtīgi izmantot digitālos pakalpojumus savas labklājības vairošanai. Iedzīvotāji nevar izmantot finanšu pakalpojumus un arī finanšu tehnoloģijas nevar attīstīties, ja tām nav klientu. Bez iedzīvotāju finanšu pratības, tostarp digitālās, finanšu sektors nevar pilnvērtīgi attīstīties.

Kas darāms tālāk?

Būtiska loma digitālās finanšu pratības uzlabošanā ir finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuri var veidot iedzīvotājiem saprotamus pakalpojumus, kuri ir iekļaujoši un pa spēkam arī tiem, kuriem digitālās prasmes ir zemākas. Tāpat ar šo pakalpojumu starpniecību iedzīvotājus var arī izglītot, par mērķi liekot ne tikai biznesa intereses, bet arī atbildīgu klientu izglītošanu. Arī konsultatīvais atbalsts finanšu pakalpojumu klientiem ir būtisks, jo tieši šie pakalpojumu sniedzēji būs kontaktā ar iedzīvotāju vietā un laikā, kurā tam šo atbalstu vajadzēs.

Būtiska ir praktisku apmācību un mūžizglītības pieejamība visā Latvijā. Latvijas Banka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādājusi izglītības programmu "Kļūsti par naudas pratēju!", lai ikdienas finanšu pakalpojumus varētu mācīties lietot iedzīvotāji visā Latvijā. Viens no programmas moduļiem, kas iedzīvotājiem būs pieejams 2024. gada pavasarī būs par droši finanšu pakalpojumu lietošanu. Finansējums un kvalitatīvas, praktiskas izglītības programmas ir būtiskas digitālās pratības uzlabošanai, bet ļoti svarīgi, lai digitālo prasmju pilnveides programmās būtu iekļauta arī finanšu pakalpojumu lietošana. Digitālajai pratībai un finanšu pratībai ir jāiet roku rokā, lai apbruņotu iedzīvotājus ar būtiskām prasmēm savas labklājības veidošanai.

Vēl viena iespēja savu digitālo finanšu pratību uzlabot ir Latvijas Bankas finanšu un ekonomikas izglītības vietnē "Naudas skola": https://www.naudasskola.lv/par-naudu/drosiba/digitala-drosiba. Kopš oktobra Naudasskola.lv pieejams plašs finanšu pratības saturs pieaugušajiem ceļā uz lietpratīgu savu finanšu pārvaldību.

Vienlaikus būtiski atcerēties, ka līdzcilvēku atbalsts tuviniekiem ir būtisks, lai iesaistītu tos digitālajā dzīvē, apgūtu jaunas prasmes un neizslēgtu tos no pakalpojumiem, kuru nozīme, visticamāk, tikai turpinās pieaugt. Digitālajā vidē mums vēl jāmācās spēles noteikumi, tostarp lielā mērā rūpes par savu datu un naudas drošību.

1 https://www.oecd.org/financial/education/INFE-guidance-on-digital-delivery-of-financial-education.htm

2 https://www.makroekonomika.lv/digitala-nevienlidziba-latvija-cik-butiska-un-vai-mazinas