Jānis Osis: No 'gatera' līdz augstai pievienotai vērtībai: kāds būs Latvijas kokrūpniecības stāsts?
Foto: Privātais arhīvs
Lai gan koksnes produktu eksports vēsturiski bijis viens no nozares pastāvēšanas stūrakmeņiem, veidojot ap 15% no valsts kopējā preču un pakalpojumu eksporta, tā struktūra ilgus gadus nav būtiski mainījusies, uzrādot neapstrādātas koksnes un pirmapstrādes produktu dominanci. Resursu pieejamība dod mums iespēju būt augstākā vērtību ķēdes radīšanas posmā, taču nozare turas pie ierastās prakses. Neejot augstākas pievienotās vērtības virzienā, zaudēsim konkurētspēju un turpināsim būt ik gadu arvien grūtāk sabiedriskajā domā aizstāvami izejvielu eksportētāji.

Latvijas Bankas ekspertu aprēķini liecina, ka šobrīd kurināmā koksne, apaļkoki un zāģmateriāli veido vairāk nekā pusi (53%) no visu koksnes produktu eksporta. Otrs augstākais īpatsvars ir Igaunijai (28%), taču tas ir gandrīz divreiz mazāks nekā Latvijai. Mūsdienās ar zemas sarežģītības koksnes produktu izvešanu no valsts nebūtu jālepojas. Turklāt meža nozarē patlaban ir sarežģīts un nenoteiktības pilns laiks, ko lielā mērā ietekmē nopietni izaicinājumi globālajos koksnes tirgos. Šādos apstākļos jo īpaši aktualizējas jautājums par to, kā izkļūt no izejvielu valsts slazda un izmantot Latvijā pieejamo resursu pēc iespējas gudrāk un efektīvāk.

Inovatori vai pieticīgi eksportētāji?

Diskutēt par šo tēmu bijām aicinājuši arī plašu ekspertu loku, kokrūpniecības nākotnes foruma "Inovatori vai pieticīgi eksportētāji?" ietvaros iezīmējot nākamos soļus, kas būtu jāsper kokrūpniecības attīstības veicināšanai ilgtermiņā. Neskatoties uz daudziem izaicinājumiem un ekspertu viedokļu dažādību, kas izskanēja pasākuma laikā, redzējums par kokrūpniecības nākotni nozares pārstāvjiem ir visnotaļ vienots – mums Latvijā pēc iespējas vairāk jāražo pasaulē pieprasītus augstas pievienotās vērtības produktus ar izteiktu eksporta potenciālu.

Ar šo es nedomāju, ka mums jācenšas uzreiz kļūt par know-how izgudrotājiem un inovatoriem šī vārda plašākajā nozīmē. Vismaz šobrīd nē, jo inovāciju radīšana ir izteikti laikietilpīgs, dārgs, sarežģīts un risku pilns process, ko var atļauties tikai ļoti lieli, attīstīti un labi kapitalizēti uzņēmumi, lielā mērā pateicoties arī valsts atbalstam. Taču starp izejvielu vai pirmapstrādes 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!