Divus gadus pirms pandēmijas mana biedrība "Ūdensmalu attīstībai" un astoņas lauku partnerības organizēja tolaik 21 pašvaldību caurvijošu sadarbības projektu Daugavas baseina ekonomiskā potenciāla izzināšanai. Izveidojām Daugavas ūdenstūrisma karti, zīmolu, konferencēs un socioloģiskā pētījumā raudzījām atklāt, kas ir ekonomisko aktivitāti rosinošie vai kavējošie faktori pašvaldībās, kurām cauri tek Daugava.
Atklājām, ka, sarūkot gan lauku uzņēmējdarbībai, gan sociālo pakalpojumu infrastruktūrai, ekonomiski aktīvie lauku iedzīvotāji tiek "dzīti uz pilsētu". 2018. gadā galvenie iedzīvotājus satraucošie faktori bija ražošanas uzņēmumiem nepieciešamo ceļu un elektrības pieslēgumu trūkums, banku pakalpojumu un doktorātu slēgšana, kā arī pretestība "Rīgas kungu" uzspiestajai administratīvajai reformai. Toreiz tā arī nenoskaidrojām, kurā atvilktnē putekļus krāj 2021.-2027. gada Nacionālās attīstības plāns un reģionu līdzsvarotā attīstība.1 Ja mēs līdzīgu pētījumu veiktu šodien, domājams, ka Krievijas brutālais, plašais karš Ukrainā, tā ekonomiskās sekas un nepārprotami draudi Latvijas valstiskumam būtu viens no galvenajiem lauku iedzīvotāju bažu iemesliem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!