Olavs Cers: Vārds – bērna nākotne vai vecāku egoisms? Par personvārda juridisko regulējumu

Diskusijās iesaistīto platformas X lietotāju viedokļi bija krasi atšķirīgi – no tādiem, kas akceptē faktiski jebkura vārda došanu jaundzimušajam, atstājot to vienīgi vecāku ziņā, līdz tādiem, kas pieprasa stingru "valodas policiju", reģistrējot jaundzimušā bērna vārdu. Diskusiju izskaņā tajās iesaistījās pat tieslietu ministre Dr.iur.Inese Lībiņa-Egnere, tajā pašā platformā X norādot: "Cilvēka vārds veido viņa identitāti, tādēļ svarīgi, ka vecāku izvēlētais vārds nodrošina bērna vislabākās intereses. Lai sekmētu interešu ievērošanu visos gadījumos, Tieslietu ministrija līdz 1.martam vērtēs, kā pilnveidojama jaundzimušajam izraudzītā reti sastopamā vārda reģistrācija." Ņemot vērā minēto, sagaidāms, ka Tieslietu ministrija plāno pilnveidot normatīvo regulējumu, lai izvairītos no acīmredzami nelabskanīgiem, neviennozīmīgi vērtējamiem vai pat aizvainojošiem un pazemojošiem bērnu vārdiem.

Personvārdu regulējums - minimāls

Noliekot malā emocijas un vērtējot tiesisko regulējumu, varam secināt: tik būtisku faktoru kā cilvēka vārds Latvijā regulē tikai divi tiesību akti. Pirmkārt, tas ir Valsts valodas likums, precīzāk – šī likuma 19.panta trešā daļa un 23.panta trešā daļa. Otrkārt, tie ir 2004.gada 2.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju". Kā izpētes avots izmantojams arī Tiesībsarga biroja 2012.gada pētījums "Personvārdu rakstība un cilvēktiesības", taču tajā vairāk vērtēta citu tautību vārdu un uzvārdu rakstība latviešu valodā. Visbeidzot, vairākas atziņas attiecībā uz personvārdu izmantošanu ir atrodamas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.novembra spriedumā lietā Nr. A420613110 (SKA – 890/2010), saskaņā ar kuru "aizliegums reģistrēt bērnam vārdu Otto nav sociāli nepieciešams un samērīgs".

Bet ko darīt, ja vecākiem acīmredzami nepiemīt šī atbildība sajūta un viņi bērna vārdu pakļauj mirkļa iegribām vai kādiem citiem apsvērumiem, kas viņiem tobrīd šķiet svarīgi, bet ilgtermiņā var kaitēt tieši bērnam viņa īpatnējā vārda dēļ? Diemžēl Noteikumi uz šo jautājumu neatbild – tajos nav pilnīgi nekāda regulējuma saistībā ar personvārda labskanību, atbilstību saprātīgam valodas lietojumam un bērna interesēm. Proti, Noteikumi neaizliedz jaundzimušo nosaukt jebkura priekšmeta, dzīvnieka, dabas parādības, amata, komiksu varoņa vai Holivudas aktiera vārdā. Ja ir Miesassargs, hipotētiski ir iespējams arī Ķirurgs vai Advokāts, ja ir Alnis, tad kāpēc ne Lācis, un kur ir netveramā robeža starp Gaismu un Tumsu, Maigoni vai Briesmoni? 

Acīmredzot likumdevējs ir paļāvies, ka vecāki, kuri radījuši bērnu, ir gana pieauguši, nobrieduši, atbildīgi un saprātīgi, lai censtos nodrošināt savam bērnam iespējami labākās "starta pozīcijas", dzīvi uzsākot. Taču jāņem vērā dažādi faktori – vecāku izglītība, vecums, dzīves pieredze, tautība, reliģiskā piederība, latviešu valodas zināšanas un vēl daudz kas cits. Ja Latvijā dzīvojoši vecāki, kas vispār neprot latviešu valodu – un tādu nav mazums – bet zina angļu valodu, nolemj savu bērnu nosaukt senos britu izcelsmes vārdos, piemēram, Kails (Latvijā tādu ir vismaz pieci) vai Stīvs – pati par sevi jau šāda izvēle