Foto: Shutterstock
Latvijā ļoti daudzi bērni ar smagiem dzirdes traucējumiem mācās "parastajās" skolās. Tā tas ir bijis gan pagājušajā gadsimtā, gan mūsdienās. Taču par viņu pieredzi ir zināms diezgan maz. Agrāk šie bērni un viņu vecāki viens otru nepazina, nevarēja apmainīties ar pieredzi, un, iespējams, skolotāji būtu pārsteigti, uzzinot, ka viņu skolā dažādos gadu desmitos bez jebkāda atbalsta mācījušies pat vairāki vājdzirdīgi bērni. Par šīm mācībām bijušie skolu absolventi stāsta leģendas.

Kā rakstītas piezīmes par tēmu "Stundā neklausās, neseko līdzi skolotāja stāstījumam!", kā jaunatnākusi skolotāja likusi dziedāt muzikālās audzināšanas stundā, kā vajadzējis rakstīt diktātu angļu valodā, un tā joprojām. Kā eksāmenā izvilkta biļete par lugu, kura drukātā veidā nebija pieejama. Kāds zēns, tagad jau pensionārs, nekad nav teicis, ka nedzird, jo domājis, ka viņš tāds pasaulē ir vienīgais, un viņam par to bijis liels kauns. Pirms gadiem 50–60 šiem bērniem skolās nebija dzirdes aparātu.

Paredzēti atbalsta pasākumi

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!