Pēc 2. pasaules kara ASV kļuva par planētas ietekmīgāko lielvaru, kas veidoja un noteica starptautisko kārtību, sekmēja liberālo demokrātiju iesakņošanos Rietumeiropā. Pēc Aukstā kara un PSRS sabrukuma mūsu sabiedrotie Rietumos paļāvās uz ASV nesavtīgu klātbūtni un atbalstu Eiropas drošībai. Vairāki ASV prezidenti un viņu vadītā administrācija arvien neatlaidīgāk izrādīja nepacietību un skubināja Eiropas sabiedrotos uzņemties lielāku atbildību par kontinenta drošību. Tomēr Eiropas valstu politiskā vadība izlikās to nedzirdam.
Krimas aneksija un okupācija, kā arī Krievijas tieša līdzdalība karadarbībā Donbasā 2014. gadā bija pirmais nopietnais modinātāja zvans. NATO sapurinājās, un kopš 2015. gada samita Varšavā ir notikusi pakāpeniska alianses kolektīvās aizsardzības nostiprināšana. Tomēr apņēmība ieguldīt aizsardzībā, lai sasniegtu NATO valstu nolemto – 2% no IKP, ir bijusi gausa. Tas nepārprotami liecināja, ka daudzas NATO valstis joprojām vēlētos, lai par Eiropas drošību turpina gādāt ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!