Delfi foto misc. - 79685
Foto: Publicitātes foto
Esmu novērojis – kolīdz energoresursu cenas piedzīvo strauju kāpumu, komunālo pakalpojumu piegādātāji tūlīt metas pārskatīt cenas, lai tās celtu, taču par prioritāti neuzskata tarifu pārskatīšanu laikā, kad gāzes un elektrības cenas krītas, turklāt krītas ievērojami. Iemesls tam varētu būt tāds, ka tarifu noteikšana un pārskatīšana ir sarežģīts process, kas ietver daudzus faktorus un regulatīvus ierobežojumus. Taču, ja celt tos uz augšu izdodas, tad kāpēc neizdodas pretējā virzienā? Varbūt tā vienkārši ir ērtāk? Vai drīzāk burvju vārdiņš varētu būt – peļņa?

Šobrīd gāzes cenas krīt katru dienu. Latvijā tās ir kritušās dramatiski, šobrīd sasniedzot vien 30 eiro. Atgādināšu, ka pagājušajā gadā gāzes izmaksu griesti ar valsts atbalstu bija 78 eiro, bet pagājušā gada augustā un septembrī, kad cenas pieauga ar īpaši strauju lēcienu, tās sasniedza pat 250 eiro. Pērnpavasar gāzes cena vairs bija ap 70 eiro. Bet šobrīd šī summa jau ir dalīta ar divi. Turklāt ir iespēja to fiksēt nākamajam gadam.

Tomēr, neraugoties uz šo dramatisko cenu kritumu, komunālo pakalpojumu tarifi vai nu nesamazinās nemaz, vai samazinās par dažiem nebūtiskiem centiem. Šis kontrasts rada jautājumus – vai tiek ņemtas vērā tirgus izmaiņas un vai tarifi tiek pārskatīti atbilstoši jaunajai situācijai? Teikšu godīgi – neesmu dzirdējis kādu sakām: "Mīļie iedzīvotāji, martā samazināsim apkures tarifu izmaksas." Kā bija 85 eiro, tā arī turpina būt. Gribot negribot ir jājautā – vai komunālo pakalpojumu piegādātāji neseko līdzi energoresursu cenu izmaiņām? Vai tarifi netiek pārskatīti saskaņā ar šīm izmaiņām? Lai gan apstākļi, kas ietekmē cenu kāpumu (izņemot Ukrainas karu), ir normalizējušies, tarifi nav proporcionāli mainījušies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!