Ir pagājuši divi gadi, kopš 2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā ar mērķi gāzt šīs valsts demokrātiski ievēlēto valdību un to pilnībā okupēt un pakļaut autoritārā, ja ne totalitārā Maskavas režīma varai. To, kas ir tā sauktā krievu pasaule ("ruskij mir"), jau pirmajās kara dienās iezīmēja Krievijas armijas īstenotā mierīgo civiliedzīvotāju nošaušana Bučas un Irpinas ielās. To apstiprināja vēl pēdējās dienās publicēts drona videoieraksts, kur redzams, kā krievu karavīri nošauj vairākus ukraiņu karavīrus, kas nolikuši savus ieročus un ir gatavi padoties gūstā.
Šķiet, ka nekas nav mainījies – vienīgi Bučā it kā šāva "profesionāli" Krievijas karavīri, bet tagad lielu daļu krievu armijas Ukrainā veido no cietumiem sagrābstīti krimināli un degradēti elementi. Viņu rīcībā starpības nav, kas daudz ko izsaka par Krievijas bruņotajiem spēkiem kā sistēmu un varbūt arī par Krieviju kā tādu.
Krievija kopplānā monstrs, tuvplānā – dažāda
Par Krieviju kā kopumu un krieviem kā indivīdiem rodas paradoksālas domas, kas arī saistās ar iekšējām kaislībām Latvijas sociālajos tīklos. Piebilstot, ka krieviski neprotu, tomēr skatu uz tām "krievu būšanām" var
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
