Kristīne Saulīte, Marta Rībele: 100 dienas līdz Eiropas vēlēšanām: neļauj citiem lemt tavā vietā!

Dalību vēlēšanās bieži dēvē par pilsoņa pienākumu, taču vienlaikus tā ir arī privilēģija. Tepat mums kaimiņos ir valstis, kurās vēlēšanās gan var piedalīties, taču neko izvēlēties tajās nav iespējams. Latvijā mēs 8. jūnijā varēsim izvēlēties starp 16 sarakstiem un vairāk nekā 270 kandidātiem.

Cilvēki, kurus mēs ievēlēsim, lems par Eiropas likumiem, sākot ar Eiropas Savienības budžetu un atbalstu Ukrainai un beidzot ar tik ikdienišķām lietām kā nekavējoties izpildīti pārskaitījumi no konta vienā bankā uz citu banku. Jau gandrīz 20 gadus Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, un aptuveni 80% likumu tiek pieņemti, balstoties uz ES lēmumiem. Piedaloties vēlēšanās, mēs izvēlamies, kas būs cilvēki, kuri pieņems Eiropas likumus.

Un šeit atgriežamies pie vēlētāju aktivitātes – ja izvēlamies neaiziet uz vēlēšanām, tad tomēr ir ļoti svarīgi paturēt prātā, ka no Latvijas jebkurā gadījumā tiks ievēlēti deviņi deputāti.

Īpaši aktuāli tas ir šobrīd – ļoti sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā un laikā. Šīs būs pirmās EP vēlēšanas kopš plaša mēroga kara sākuma Ukrainā pirms nu jau vairāk nekā diviem gadiem.

Mēs neesam gatavi svešiem cilvēkiem uzticēt veikt pirkumus pārtikas veikalā savā vietā, jo nezinām, ko viņi nopirks, par kādu cenu, vai nopirktais būs garšīgs, vai nopirktais vispār tiks atnests līdz mājām. Tad kāpēc svešiem cilvēkiem uzticēt piedalīties vēlēšanās mūsu vietā?! Piedalīšanās vēlēšanās ir arī pašcieņas jautājums, jo tā mēs vistiešāk paužam katrs savu gribu, nevis ļaujam citiem izvēlēties mūsu vietā. Tāpēc arī "sodīt" politiķus, nepiedaloties vēlēšanās, nav iespējams – zaudēt tā var tikai pats, bet iegūt tie, kuriem uzvaru noteikti nenovēli.

Lai dalību vēlēšanās padarītu ērtāku, šīs EP vēlēšanas būs pirmās, kurās bez reģistrācijas būs iespējams balsot jebkurā iecirknī. Kopš pirmajām EP vēlēšanām Latvijā vienmēr bijis tā, ka iedzīvotāji neilgi pirms to norises saņēma informāciju par to, kurā iecirknī ir jāierodas, lai nobalsotu. Protams, ja vēlētājs laikus saprata, ka viņam piešķirtajā iecirknī konkrētajā laikā to nebūs iespējams izdarīt (piesaiste notika, vadoties pēc vēlētāja deklarētās dzīvesvietas), varēja rakstīt iesniegumu ar lūgumu iecirkni mainīt, taču tas jebkurā gadījumā plānošanu padarīja sarežģītāku – vēlētājam bija jāzina, kur viņš atradīsies vēlēšanu dienā.

CVK cieši sadarbojoties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī Valsts reģionālās attīstības aģentūru, izstrādāts elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas ļauj katram no mums balsot tajā iecirknī, kurā to izdarīt būs ērtāk. Var minēt dažādas šāda uzlabojuma priekšrocības, bet droši vien būtiskākā no tām ir tieši augstāka vēlētāju aktivitāte. Jāatceras, ka šīs vēlēšanas notiek jūnija sākumā – sestdienā vasaras pirmajā mēnesī. Ja vēl laiks būs silts un saulains, daudzi noteikti izvēlēsies dienu pavadīt ārpus mājām.

Visbeidzot – ko vērts paturēt prātā, izvēloties, par kuru partiju balsot? Politiķi pirms vēlēšanām nāk klajā ar solījumiem – tas ir tikai dabiski. Taču ir svarīgi saprast, kādas ir Eiropas Savienības pilnvaras un līdz ar to EP iespējas pieņemt lēmumus, piemēram, kultūras vai izglītības jomā būtiskos lēmumus pieņem valstis pašas un Eiropas Savienība nenosaka, kas rakstāms mācību grāmatās. Līdzīgi arī minimālo algu nosaka valsts pati, pat ja EP nesen apstiprināja standartus, kā tā aprēķināma. Tāpēc būtiskas ir zināšanas, kas ļauj kritiski izvērtēt solījumus un vēlāk pašiem nepiedzīvot vilšanos. Un galvenais – piedalīties, lai nav jāviļas citu izvēlē!