Laura France: Noteiktie slēgtas tiesas sēdes gadījumi

Taisnīga tiesa ne tikai nodrošina tiesiskus nolēmumus, bet arī atklātu un caurskatāmu tiesvedības procesu. Tiesvedības atklātums ir viens no mutvārdu tiesas procesa pamatprincipiem (kā norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa – viena no demokrātiskas sabiedrības garantijām). Tā mērķis ir ļaut sabiedrībai sekot tiesas spriešanai. [1] Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka tiesas sēdes atklātuma principu veido publiska tiesas sēdes norise un publiska sprieduma pasludināšana.

2023. gada 1. janvārī pagāja trīsdesmit gadi, kopš stājās spēkā likums "Par tiesu varu", kas akcentē lietu izskatīšanas atklātumu kā vienu no lietu izskatīšanas pamatprincipiem. Tomēr lietas izskatīšanas atklātums nav absolūts princips, jo no atklātuma principa nošķirami gadījumi, kas liedz iespēju tiesai lietu iztiesāt atklātā tiesas sēdē.

Procesuālajos aktos ir noteikti gadījumi, kad lieta skatāma slēgtā tiesas sēdē. Tostarp ir noteikts personu loks, kas var piedalīties tiesas sēdē, un tas, kādā apjomā sabiedrībai būs pieejams galīgais nolēmums un kāds būs lietas materiālu statuss pēc tiesas galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Civilprocesa likums noteic, ka slēgtā tiesas sēdē izskata lietas, kas saistītas ar bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību, personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, pagaidu aizgādnības nodibināšanu, nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu, bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu ārvalstī, bērna prettiesisku pārvietošanu uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, aizgādības un saskarsmes tiesībām, pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Administratīvā procesa likums noteic, ka administratīvo lietu pilnībā vai daļā izskata slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu valsts noslēpumu, kā arī adopcijas noslēpumu. Savukārt Kriminālprocesa likums noteic, ka slēgtā tiesas sēdē iztiesā krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis nepilngadīgais vai kas izdarīts pret nepilngadīgo, kā arī krimināllietu, kurā nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.

Administratīvās atbildības likumā noteikts, ka tiesa nosaka slēgtu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī lietās, kurās pie atbildības saucamā persona vai cietušais ir nepilngadīgais.

Likumdevējs izskatīšanai slēgtā tiesas sēdē kā obligātas ierindojis lietas, kas saistītas ar nepilngadīgo personu tiesību un interešu, valsts noslēpuma aizsardzību un noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma vai pēc pašas ieskata var noteikt slēgtu tiesas sēdi. Šādā gadījumā tiesai obligāti jāuzklausa procesa dalībnieku viedoklis, jāmotivē savs lēmums par slēgtas tiesas sēdes noteikšanu, kā arī jāsamēro sabiedrības tiesības uz tiesvedības atklātumu ar personas tiesībām uz privāto dzīvi vai citu tiesību aizsardzību. Tiesas lēmums nedrīkst būt patvaļīgs, balstīts uz apsvērumiem, kas var būt saistīti ar lielu sabiedrības interesi par dalību tiesas procesā. Tiesas lēmums slēgtas tiesas sēdes noteikšanai viennozīmīgi rada sekas lietas dalībniekiem, jo šāds lēmums nav atsevišķi pārsūdzams. Sekas ir arī īpaši aktuālos tiesību jautājumos vai tā saucamajās skaļajās lietās, kas raisījušas sabiedrības interesi, jo neveicina uzticēšanos tiesas darbam tās atklātuma kontekstā.

Civilprocesa likums strikti noteic gadījumus, kad lietas iztiesāšana atklātā tiesas sēdē var tikt ierobežota, jo pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu, ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu, aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu, nepilngadīgo intereses, ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu, tiesas spriešanas interesēs, ja nepieciešams aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Administratīvajā procesā, lai aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa ar motivētu lēmumu var noteikt, ka lieta pilnībā vai daļā izskatāma slēgtā tiesas sēdē. Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa nosaka lietai pilnībā vai daļā slēgtas lietas statusu.

Kriminālprocesa likums noteic, ka ar motivētu lēmumu tiesa var noteikt slēgtu tiesas sēdi, lai neizpaustu iesaistīto personu dzīves intīmos apstākļus, aizsargātu profesionālo noslēpumu vai komercnoslēpumu un lai nodrošinātu kriminālprocesā iesaistīto personu aizsardzību.

Tātad likumdevējs ir noteicis dažu kategoriju lietas, kas izskatāmas tikai slēgtā tiesas sēdē. Tomēr tiesai ir atstāta rīcības brīvība, kad tai jāvērtē un jāmotivē, vai būtu nepieciešams noteikt tiesas sēdi par slēgtu.

Lietas izskatīšana atklātā vai slēgtā tiesas sēdē rada ierobežojumus tam, kādā apjomā sabiedrībai būs pieejams nolēmums izskatītajā lietā un kāds statuss būs lietas materiāliem pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi. Ja nolēmums netiek pasludināts – ar tā pieņemšanas brīdi. Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija.

Lai arī ir precīzs regulējums atklāta vai slēgta tiesas procesa norisē, informācijas tehnoloģiju laikmetā arī tiesas iet roku rokā ar moderno tehnoloģiju iespējām. Tiesvedības procesā arvien biežāk ir iespēja pieslēgties attālināti, izmantojot dažādas programmatūras, kas palīdz operatīvāk, ekonomiskāk lietas dalībniekiem vai sabiedrībai piedalīties lietas iztiesāšanā. Tiesas saņem pieteikumus no personām, galvenokārt žurnālistiem, kas vēlas piedalīties atklātā tiesas procesā attālināti. Arī slēgtās tiesas sēdēs procesa dalībnieki izmanto iespēju piedalīties sēdē attālināti.

Katras tiesas kompetencē ir izvērtēt, kādā veidā tiks organizēta procesa dalībnieku vai klausītāju dalība tiesas sēdē. Tomēr gadījumos, kad lietas dalībnieks vai jebkura persona izteikusi vēlēšanos piedalīties tiesas sēdē attālināti, tiesai jāizvērtē visi blakus faktori, piemēram, kā nodrošināt, lai tiesas sēdes dalībnieks telpā atrodas viens, neveic audio vai video ierakstu bez citu procesa dalībnieku informēšanas vai nesūta ierakstus tiešsaistē un nepublicē tos sociālajos tīklos, kā arī jānodrošina, lai persona, kura pieslēgusies attālināti, netraucē tiesas darbu ar fona trokšņiem.

[1] https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/docs/2013/ATBiletens6_web.pdf (skatīts 05.02.2024.)