Spried ar Delfi: Alda Ozola, Gunta Jēkabsone - 6
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Pēc neierasti aukstā janvāra un lielajiem apkures rēķiniem nereti izskan jautājums, ko dažādos formātos uzdod eksperti, mediji un arī daudzi iedzīvotāji, – kāpēc dabasgāzei cena Eiropas biržā krīt, bet maksa par apkuri Latvijā ne? Ātrā atbilde būtu – siltumapgādē lietotāju maksājumi uz biržas cenu svārstībām reaģē ar dažu mēnešu nobīdi. Attiecīgi, ja februārī redzam zemākas gāzes cenas, tad siltuma tarifos tas atspoguļosies aprīlī vai maijā. Bet par visu pēc kārtas.

Tarifi stabilizējas

Konkrēti janvārī rēķini par apkuri bija lielāki tāpēc, ka aukstajā laikā patērēts vairāk siltuma. Lai arī siltuma tarifs vairumam siltumapgādes komersantu ir zemāks nekā pirms gada, janvāra kopējo rēķinu vairāk ietekmēja patērētais siltumenerģijas apjoms. Siltinātās, energoefektīvās mājās dzīvojošajiem rēķini janvārī tik būtiski nepieauga.

Tāpat jāņem vērā, ka dabasgāzes izmantošana siltumapgādē arvien samazinās, palielinās šķeldas daļa, un šķelda, kaut arī būtiski lētāka nekā pērn, šajā sezonā ir bijusi ar samērā stabilu cenu.

Visbeidzot, vairāki siltumenerģijas komersanti vēl pērn noslēdza līgumus gan par dabasgāzes, gan šķeldas piegādi, izmantojot tā brīža cenu kritumu, – jāatzīst, ka no šodienas perspektīvas tās tomēr šķiet salīdzinoši augstas. Energoresursu cenu kāpums lielu svārstību brīžos aizvien šķiet straujš, bet kritums – pakāpenisks. Daļēji to nosaka arī iesaistīto pušu rīcība – gāzes tirgotāji atsaucas uz iepriekšējā mēneša biržas cenu, tad tā nonāk pie siltuma ražotājiem. Aprēķinot un publicējot jaunu siltuma tarifu, tas tiek noteikts nākamajam mēnesim un vēl ar mēneša nobīdi atspoguļojas siltuma rēķinos. Turklāt gāzes piegāde ziemas mēnešos notiek caur krātuvi, kur daļai dabasgāzes cena fiksēta iesūknēšanas brīdī. Tā kā liela daļa komersantu ir noslēgusi līgumus par kurināmā iegādi un fiksējusi cenas līdz šīs apkures sezonas beigām, cenu izmaiņas varētu būt gaidāmas aprīlī vai maijā, kas turpmākajos mēnešos atspoguļosies arī rēķinos.

Taču, neskatoties uz pamatīgajām energoresursu cenu svārstībām pēdējo gadu laikā, labā ziņa ir tā, ka visiem SPRK regulējamiem komersantiem siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz zemāks nekā 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā.

Maina operatīvi

Siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums pārskatīt tarifus, ja mainās kurināmā izmaksas, un operatīvi veikt tarifu izmaiņas, iesniedzot tarifa projekta aprēķinu SPRK izvērtēšanai. Šādus komersantu pašu noteiktos tarifu projektus SPRK saņem ik nedēļu, attiecīgi izmaiņas tarifos notiek regulāri, turklāt vienam komersantam tarifs var mainīties vairākas reizes gadā atkarībā no kurināmā cenas izmaiņām. Ja kādam komersantam tarifa projektā norādītā kurināmā cena ir augstāka par tirgus cenu, SPRK pieprasa tarifu koriģēt.

Jāņem vērā arī faktiskās izmaksas salīdzinājumā ar prognozētajām. Ja siltumapgādes uzņēmums daļu siltuma ražo pats un daļu iepērk, ne vienmēr prognoze par katru nākamo mēnesi precīzi atbildīs faktam. Taču visas prognožu novirzes tiek uzskaitītas un kompensētas lietotājiem ar dažu mēnešu nobīdi. Piemēram, AS "Rīgas Siltums" pagājušā gada augustā samazināja siltuma tarifus, iekļaujot iepriekšējos mēnešos gūto ieguvumu. Sagaidāms, ka arī šā gada pirmajos mēnešos būs izdevies nostrādāt ar mazākām izmaksām, nekā iepriekš prognozēts, attiecīgi pie nākamās tarifa pārskatīšanas tas tiks ņemts vērā un veiktas korekcijas, samazinot rīdzinieku turpmākos maksājumus.

Ne tikai kurināmais

SPRK regulējamie komersanti siltumenerģijas apgādē lielākoties kā kurināmo izmanto šķeldu, un dabasgāze ir otrs izplatītākais izmantotais kurināmā veids, tai seko kokskaidu granulas, atsevišķos ciemos par kurināmo tiek izmantota arī malka. Kurināmā izmaksu īpatsvars siltumenerģijas tarifā veido vidēji 40–60%. Eiropas tirgū vislielākais cenu kritums ir bijis dabasgāzei – vairāk nekā deviņas reizes kopš dabasgāzes maksimālās cenas 2022. gada trešajā ceturksnī, mazāks kritums – šķeldai. Jāņem vērā, ka dabasgāzes kā kurināmā izmantošana siltumapgādē samazinās, komersanti to aizvieto ar citiem kurināmā veidiem.

Kopumā skatoties (nevērtējot pēc kurināmā veida), visiem SPRK regulējamiem komersantiem siltumenerģijas tarifi 2024. gada sākumā stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks, nekā bija pirms trim gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023. gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024. gada janvārī tas bija ap 90,00 EUR/MWh.

Vienlaikus, lai arī, pateicoties kurināmā cenu izmaiņām, šobrīd siltumenerģijas tarifi lielākoties samazinās, citas izmaksas ir augstākas. Ne darbaspēka izmaksas, ne būvniecības izmaksas vairs nebūs tādā līmenī kā, piemēram, 2021. gadā. Lai arī kurināmā izmaksas ir sarukušas, siltumenerģijas ražošanas izmaksas citās pozīcijās ir palielinājušās.

Mājsaimniecībām, kurām ir sava autonomā gāzes apkure, var ieteikt rūpīgi sekot komersantu piedāvājumam, izvērtējot atbilstošāko produktu un līguma nosacījumus, kā arī nepieciešamības gadījumā izvērtēt, vai vērts palikt pie universālā pakalpojuma līguma, kas var būt dārgāks par citiem tirgū pieejamajiem. Tāpat iedzīvotājiem, domājot par nākamo apkures sezonu, vērts pievērst uzmanību ēkas energoefektivitātei, tādējādi mazinot siltuma zudumus un tiem sekojošos augstos rēķinus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!