Ringolds Balodis: Quo vadis, Centrālā vēlēšanu komisija?

Ir noteikts konkrēts datums – š. g. 1. maijs. Datums, kad Citskovskim savs veikums ir jāprezentē, protams, ir izvēlēts visai zīmīgs. Šajā dienā pirms 102 gadiem kopā sanāca latvju pirmais vēlētais parlaments – Satversmes sapulce –, kurš tika ievēlēts ar ārkārtīgi lielu vēlētāju aktivitāti. Pie urnām toreiz pulcējās 85% balsstiesīgo! Par spīti tam, ka Kārlis Ulmanis stāstīja, ka tauta ir vīlusies parlamentārismā, ap 80% vēlētāju apmeklētība saglabājās visu pirmskara periodu no 1. līdz pat 4. Saeimai. Liela vēlētāju aktivitāte bija arī pēc neatkarības atjaunošanas. Tā aptaujā, vai cilvēki atbalsta neatkarīgas Latvijas atjaunošanu (1991), piedalījās pat 87,56% balsstiesīgo, bet pirmajās pēckara vēlēšanās (5. Saeimas, 1993) piedalījās pat vairāk nekā savulaik, Satversmes sapulci vēlot, – 88,4% balsstiesīgo. Taču šādi rādītāji neturpinājās mūžīgi, un bail pat domāt, kas būs tālāk...

Pēdējās jeb 14. Saeimas vēlēšanās (2020) piedalījās 59,41%, 13. Saeimas vēlēšanās (2018) 54,56%, bet 12. Saeimas vēlēšanās (2014) tikai 58,85% vēlētāju. Pašvaldību vēlēšanās vēl sliktāk – Rīgas ārkārtas pašvaldības vēlēšanās (2020) piedalījās vien tikai 40,6% balsstiesīgo rīdzinieku. Eiropas Parlamenta vēlēšanas vispār ir "bēdu ieleja" apmeklētības ziņā, jo tikai 30% vēlētāju atnāk nodot savu balsi par mūsu pārstāvjiem Eiropā. Tāpēc Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") bažām, ka ir "potenciāli riski zemai iedzīvotāju līdzdalībai", bez šaubām, ir visai racionāls pamats. Vai Valsts kanceleja, kam ir talants radīt dažādus noteikumus, kas domāti, lai pilsoņus iesaistītu likumdošanas darbā, attaisnos Siliņas cerības, ir cits jautājums. Šobrīd kanceleja pamatīgi nodarbināta ar Krišjāņa Kariņa lidojumu pamatošanu Valsts kontroles revīzijas ziņojuma sakarā. Ceru, ka rekomendācijas nebūs, kā ierasts, "ar ierobežotu pieejamību" un ar tām varēs iepazīties arī tautas pārstāvji. Un es tai skaitā.