Ja Kremli kāds nokaitina, vaininiekam jāgaida nepatikšanas. Tagad Maskavas neapmierinātību lemts izbaudīt Vācijai, kuras aizsardzības politikā kopš 2022. gada februāra saredzamas būtiskas pārmaiņas.
Sākumā Vācijas nauda un materiālie līdzekļi nonāca Ukrainā ar pārtraukumiem. Tad VFR Aizsardzības ministrija sāka nopietni brīdināt Eiropu par Krievijas draudiem valstīm ārpus Ukrainas un izlēma izvietot Lietuvā kaujas gatavības bataljonus, tikai 100 km attālumā no Krievijas robežas.
Janvārī Krievija ar dusmām reaģēja uz Vācijas lēmumu apstiprināt tanku "Leopard 2" piegādi Ukrainai, pārmetot, ka Berlīne atsakās no "vēsturiskās atbildības pret Krieviju", un pierasti piesaucot nacistu noziegumus Otrā pasaules kara laikā.
Kanclers Olafs Šolcs "mīļā miera labad" jau mēnešiem atgaiņājies no ukraiņu lūgto tāla lidojuma spārnoto raķešu "Taurus" nosūtīšanas. Pēc tam, kad tika noplūdināts Vācijas gaisa spēku virsnieku sarunas ieraksts, apspriežot militāri svarīgo un politiski pārlieku jutīgo jautājumu par šo sistēmu pielietojuma iespēju Kerčas tilta sagraušanai, Vācijai piedraudēts ar "smagām sekām", ja tomēr šīs raķetes nonāks Ukrainā. Divpusējās attiecībās valdošo noskaņu paspilgtinājusi ar ekscentriskiem paziņojumiem pazīstamā Dmitrija Medvedeva reakcija lietotnē "Telegram": "Nāvi vācu nacistiskajiem okupantiem!"
Krievu un vācu "informācijas karš", kā saka, uzņēmis apgriezienus. Uzmanību pelna VFR aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa komentārā ietvertais formulējums, ka šo mūsdienīgo "karadarbību" Maskava vada ar mērķi radīt šķelšanos [Vācijas] valstī
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
