Juris Hmeļņickis: Laiks domāt par valsts zāļu rezervēm

Ir dažādi iemesli, kāpēc zāļu rezerves var būt kritiski svarīgas. Viens no tiem ir jaunas pandēmijas. Līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvija nebija gatava iepriekšējai plaša mēroga slimības izplatībai, kad tika pieņemti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbībai nesaprotami lēmumi, piemēram, aizliedzot tirgot zeķes vai apmeklēt frizieri.

Nebija arī infrastruktūras, jo pa visu Latviju tika meklēti piemēroti ledusskapji, lai būtu, kur vakcīnas uzglabāt, pēc tam eksperti nespēja aprēķināt, tieši cik vakcīnu ir jāiepērk, sākotnēji pieprasot par maz, pēc tam atkal uzkrājot liekas, kas galu galā bija jāutilizē. Arī masku epopeja, kad vispirms bija to deficīts un iedzīvotājiem, lai aizietu uz veikalu, tās bija jāpērk par bargu naudu, lai gan pandēmijas noslēgumā tās varēja ņemt bez maksas, cik vien kārojas. Visas šīs kļūdas bija tikai tāpēc, ka nebijām gatavi. Jārēķinās ar to, ka Latviju var skart dažādas katastrofas un neparedzēti notikumi, kas var radīt plašu pieprasījumu pēc zālēm, piemēram, starptautisko piegāžu pārrāvumi, laikapstākļu krasas izmaiņas, bakterioloģiskie riski, radiācija u. c.

Ik dienu parādās arvien jauna informācija par to, kas notiek Ukrainā, tāpat arī eksperti analizē Krievijas politiķu izteikumus un draudus. Šajā situācijā ir svarīgi apzināties potenciālos riskus un savlaicīgi gatavoties visdažādākajiem scenārijiem.

Līdz šim Latvijas iedzīvotāji nav devuši priekšroku vietējo ražotāju medikamentiem, jo starptautiskās kompānijas aktīvi darbojas, lai viņu zāles tiktu pirktas vairāk. Taču X stundā, kad loģistikas ķēdes mainās un preču pieejamība ir apdraudēta, tieši vietējie uzņēmumi var palīdzēt izveidot nepārtrauktu medikamentu piegādi, protams, arī rezerves vēl miera laikā.

Vai mēs būtu gatavi nodrošināt zāles krīzes situācijā? Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka jā. Taču pirms tam nepieciešams izstrādāt sistēmu, kādā tas notiks. Jāsaprot arī, kā tiks organizēta zāļu fonda sistēmas apsaimniekošana. Tāpat ir jautājumi par to, kā zāles tiks nogādātas un uzglabātas ārpus Rīgas, jo ir skaidrs, ka X stunda nenozīmē tikai problēmas galvaspilsētā, tā skars visu Latvijas teritoriju. Un vēl jāsaprot, ka, lai gan daļu zāļu iespējams uzglabāt ilgu laika posmu, citiem medikamentiem nepieciešami īpaši priekšnosacījumi, lai tie saglabātu savas īpašības un būtu izmantojami. Vai par šo situāciju ir padomāts?

Tāpat atklāts paliek jautājums – vai valsts, veidojot medikamentu rezerves, patiešām priekšroku dos vietējiem ražotājiem? Eiropas Savienība aizliedz dot kādas priekšrocības savas valsts uzņēmumiem. Vismaz tā tas ir noteikts regulējumos uz papīra. Latvijā darbojas daudz un dažādi medikamentu ražotāji, kas liek šaubīties par to, ka tieši vietējām kompānijām būs iespēja ražot nepieciešamos krājumus. Jāatzīst, ka, strādājot starptautiskos tirgos, citās valstīs novērojama pavisam cita situācija, jo regulāri saskaramies ar dažādiem ierobežojumiem, kur ne tikai tiek lūgts iesniegt biznesa plānus vai iestāties nozaru asociācijās, bet arī jāaizpilda dažādi dokumenti, jāatver konts utt., kas aizņem līdz pat vienam gadam. Ļoti ceram, ka, domājot par valsts stratēģiskajām rezervēm medikamentu jomā, politikas veidotāji ne tikai uz šo procesu skatīsies kompleksi, bet arī padomās par to, lai vietējiem ražotājiem būtu iespēja piedāvāt savu produkciju.

Kā notiek kaimiņos? Igaunijā šāda medikamentu rezervju sistēma izstrādāta un ieviesta jau pirms vairākiem gadiem. Tur veselības un farmaceitiskās aprūpes nozarei vajadzīgie krājumi tiek sadalīti vairākās glabātuvēs, valstij veiksmīgi sadarbojoties ar privātajiem uzņēmumiem. Pieejamā informācija liecina, ka darbs pie šādas sistēmas tika uzsākts jau Coivd-19 pandēmijas laikā, kad kritiski svarīgo medikamentu krājumus veidoja Finanšu ministrija, savukārt pēc 2021. gada tās pārraudzība tika nodota īpaši izveidotai aģentūrai, kas savukārt ir atbildīga par dažādiem stratēģiskas nozīmes krājumiem, tostarp naftu, dabasgāzi un pārtiku. Šī pieeja krīzes gadījumā ļauj ātri reaģēt, tērējot maz resursu.

Nesen aicinājumu vairākiem ministriem un Veselības ministrijai nosūtījušas veselības aprūpes organizācijas, tostarp Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls. Tās pieprasa nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides. Vēstulē norādīts, ka zāļu apgādes sistēma spēj efektīvi nodrošināt ikdienas vajadzības, taču dažādu apdraudējumu un krīžu gadījumā pastāv augsti riski, ka hroniskie pacienti var palikt bez nepieciešamajiem medikamentiem. Tāpat amatpersonām tiek norādīts, ka pašlaik Latvijas tirgū 94% ir imports, lai gan zāļu ražošanas vēsture un pieejamie apjomi ir tādi, lai tirgū nodrošinātu krietni citādu proporciju. Ļoti pozitīvi ir vērtējams fakts, ka šobrīd diskusija par kritisko zāļu rezervju veidošanu nonākusi sabiedrības, kā arī amatpersonu dienaskārtībā.

Kāds teiks, ka Latvija atkal atpaliek no saviem ziemeļu kaimiņiem, bet tā gluži tas nav, jo arī citās Eiropas valstīs ir līdzīga situācija kā pie mums. Igaunijas izstrādātā sistēma ne tikai zāļu rezervju veidošanas, bet arī citu kritiski nepieciešamo resursu krājumiem ir lielisks piemērs, ko aicinātu apzināt arī mūsu politiķiem un Veselības ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem, lai nebūtu jāizdomā viss no nulles, bet gan tiktu izmantots veiksmīgs piemērs, kas atrodas tepat kaimiņos. Un, jā, mēs esam gatavi nodrošināt Latvijā zāļu rezerves, ja vien tiks izstrādāta saprotama sistēma, nodrošinot visus posmus no ražošanas līdz uzglabāšanai un loģistikai tālākiem reģioniem.

* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.