Dziesmu svētkiem naudas nav? Lai cik ciniski tas neskanētu, bet šāds jautājums iederas uz pašreizējā svētku tradīcijas (ne)saglabāšanas norišu fona. Šajā mēnesī ar jaunu sparu masu medijos tika diskutēts par Dziesmu un deju svētku tradīciju.
Pirmkārt, sabiedrisko domu sašūpoja ziņa, ka Finansu ministrija nākamajā gadā Skolēnu Dziesmu un deju svētkus nav iekļāvusi valsts budžeta projektā, kā formālu iemeslu minot - svētki nav uzskatāmi par nozīmīgu valsts prioritāti. Vienlaikus līdz Saeimas gaiteņiem nonākušas diskusijas par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepciju. Ministru Kabinets gan pieņēmis lēmumu aicināt Saeimu pievienoties Starptautiskajai konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, kas pēc ratifikācijas kļūst par Latvijas Republikas likumu, taču jautājums par pastāvīgu finansēšanas programmu nemateriālajam mantojumam paliek atklāts. Tādēļ izbrīnu vairs neradīja šiem notikumiem sekojošā Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu atklātā vēstule par atteikšanos uzņemties atbildību turpmāk bez pienācīga valsts atbalsta ziedot savu laiku dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai. Ierindas diriģenti klusē, jo pie viņu algām vairs ne dzīvību pavilkt, ne balsi pacelt. Ziniet, kāda ir viņu anekdote?

- Kur tu strādā?
- Esmu diriģents.
- Nu labi, labi, bet ar ko tu naudu pelni?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit