Jānis Dombrava: Ārvalstu studenti – kebabu cepēji  (231)

Par šo tendenci nav jābrīnās, ņemot vērā, ka "YouTube" ir atrodami daudzi video, kur indiešiem un pakistāniešiem tiek piedāvāta iespēja viegli un lēti ieceļot Eiropā, kļūstot par "studentu" Latvijā. Šajos reklāmas video tiek pausts, ka Latvija apstiprina 99,3% no visiem pieteikumiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, ja esi pakistānietis un gribi braukt uz Eiropu pelnīt ar kebabu cepšanu, tad ir jābrauc uz Latviju, jo te visus ņem pretim bez liekām pārbaudēm.

Problēmas apmērs

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2018. gada 1. janvārī Latvija bija izsniegusi derīgas termiņuzturēšanās atļaujas 6381 studentam un apmaiņas studentam. No tiem 2984 bija ES un EEZ valstu pilsoņi un 3397 trešo valstu valstspiederīgie. Kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits ir pieaudzis piecas reizes (no 696 līdz 3397). Liela daļa no šiem 3397 trešo valstu valstspiederīgajiem nāk no valstīm, kurās ir augsts terorisma līmenis. Saskaņā ar spēkā esošajām Imigrācijas likuma normām šobrīd izglītības iestādes peļņas nolūkos var piesaistīt neierobežotu skaitu ārvalstu studentu, nerēķinoties ar drošības iestāžu kapacitāti pārbaudīt pieteikumus, kā arī nerēķinoties ar ārzemnieku ietekmi uz Latvijas kultūrvidi. Ņemot vērā, ka nepastāv nekādi ieceļošanas ierobežojumi, dažu gadu laikā trešo valstu valstspiederīgo studentu skaits var sasniegt desmit un vairāk tūkstošu.

Ņemot vērā, ka Latvija ir apņēmusies respektēt ES un EEZ valstu pilsoņu brīvu pārvietošanos ES ietvaros, attiecībā uz šiem pilsoņiem nav nosakāmi ieceļošanas ierobežojumi, tomēr attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas iespējām Latvija var noteikt ierobežojumus, tāpēc piedāvāju likumā iekļaut, ka Latvijā vienlaicīgi nevar uzturēties vairāk par 3500 ārvalstu studentiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie. Par šo jautājumu vēl būs jālemj Saeimai, bet atbildīgās komisijas deputātu vairākums uzskata, ka būtu jāsaglabā neierobežotas iespējas Latvijā ieceļot ārvalstu studentiem.

Uzturēšanās ilgums Latvijā

Sākotnēji var šķist, kas tur traks: atbrauc ārvalstnieks, trīs gadus studē un aizbrauc. Tomēr Imigrācijas likums paredz iespēju ārvalstniekam būt "mūžīgajam studentam". Uz augstskolu nenāc, samaksā studiju maksu un turpini "studēt" un dzīvot Latvijā kaut 10 gadus. Piedāvāju noteikt, ka turpmāk kopējais studiju ilgums drīkstēs būt par vienu gadu ilgāks, nekā ir studiju programmā noteiktais gadu skaits. Tas nozīmē, ka students nedrīkst vairāk kā vienu reizi palikt uz otru gadu attiecīgajā studiju programmā. Ja tiek mainīta studiju programma vai izglītības iestāde, tad būtu no jauna jāpiesakās termiņuzturēšanās atļaujai. Šobrīd atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet ir cerība, ka vismaz daļēji tas tiks atbalstīts.

Vai ir jāļauj ārvalstu studentiem strādāt?

Atbildīgā komisija uzskata, ka Latvijā drīkst ieceļot neierobežots skaits ārvalstu studentu. Tomēr jautājums ir – vai viņi šeit brauc studēt vai darīt ko citu? Jau šobrīd likums paredz iespēju ārzemju studentam paralēli mācībām strādāt 20 stundas nedēļā. Arī šajā gadījumā nepastāv nekādi ierobežojumi. Manuprāt, būtu pieņemami, ja ārzemju students, kurš studē medicīnu Latvijas augstskolā, varētu paralēli mācībām strādāt kā sanitārs. Bet reālā situācija ir tāda, ka ārzemnieks, kuram ir vidusskolas izglītība, iegūst termiņuzturēšanās atļauju kā students, bet studijas tiek izmantotas tikai kā piesegs. Viņš savu laiku velta tam, lai ceptu kebabus kādā ēstuvē, nevis studētu. Arī 20 stundu darba nedēļu neievēro. Darba devējs oficiāli viņu nodarbina 20 stundas, bet faktiski 40 vai vairāk stundu. Šo praksi apstiprina arī raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" skandalozie materiāli par restorānu biznesa aizkulisēm.

Loģika prasītu, ka valsts izskaustu mazkvalificētu viesstrādnieku nelegālu nodarbinātību Latvijā, tomēr Iekšlietu ministrija piedāvā noteikt, ka turpmāk vasaras sezonā ārvalstu studenti varēs jebkurā nozarē strādāt 40 stundas līdzšinējo 20 stundu vietā. Šāda prakse nebūtu atbalstāma, tā pavērtu ārvalstu studentiem vēl plašākas nodarbinātības iespējas, ņemot vērā, ka šīs personas nav uzskatāmas par speciālistiem, jo ir bez augstākās izglītības, turklāt vasaras sezonā darba tirgū konkurētu ar pašmāju skolniekiem un studentiem. Savā priekšlikumā piedāvāju neatbalstīt Iekšlietu ministrijas piedāvājumu un pilnībā liegt iespēju ārvalstu studentiem studiju laikā strādāt, ņemot vērā, ka šie cilvēki tiek izmantoti kā lētais darbaspēks, kuram var maksāt aplokšņu algu. Tas savukārt kropļo kopējo konkurenci dažādās nozarēs, jo vietējam ēdināšanas uzņēmumam, kurš nodarbina Latvijas pilsoņus un samaksā visus nodokļus, nav iespējams konkurēt ar kebabnīcu vai suši restorānu, kas puslegāli nodarbina ārvalstu studentus.

Neskatoties uz pretargumentiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka ārvalstu studentu nodarbinātības iespējas ir ne tikai jāsaglabā, bet jāpaplašina. Ja Saeima nepieņems atšķirīgu lēmumu, tad var sagaidīt, ka pēc dažiem gadiem Latvijā būs krietni vairāk viesstrādnieku un krietni mazākas iespējas latviešu jauniešiem vasaras brīvlaikā piepelnīties.

Nevar būt iebildumi pret to, ka uz Latviju studēt medicīnu ir atbraucis kāds norvēģis, kurš savu laiku pakārto, lai kļūtu par profesionālu ārstu, kas pēc tam strādās Norvēģijas, Latvijas vai kādas citas valsts medicīnas sistēmā. Tomēr nav pieļaujams, ka Latvija kļūst par imigrācijas vārtiem, kur augstskolas neierobežotā skaitā tirgo uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri nevis brauc studēt, bet meklēt darbu Eiropas Savienībā. Nav pieļaujams, ka imigranti no trešajām valstīm kropļo uzņēmējdarbības vidi, kā rezultātā daudziem vietējiem uzņēmumiem ir vai nu jābankrotē, vai jādarbojas ēnu ekonomikā. Nav pieļaujams, ka imigrantu skaits kļūst tik liels, ka Latvija pārstāj būt par Latviju, ka latviešu valoda vai kultūra pazūd uz citu valodu un kultūru fona.