Ar dziesmām noslēdzies rapša ziedēšanas svētku mākslas plenērs
Foto: Alvils Ronalds Bijons
Rapšu lauks ir lielisks fons krāšņām fotogrāfijām, ko ik gadu steidz izmantot arī daudzi latvieši. Tikko aizvadītajā mākslas plenērā, tuvojoties rapšu ziedēšanas izskaņai, priekšplānā ļāvām mirdzēt ne vien mums pašiem, bet arī rapšu laukam, kur Latvijā atpazīstami mākslinieki fantazēja, kā vien tīk, radot īpašus mākslas darbus.
Foto: Jānis Paļulis
Pie rapšu lauka Daugavas krastā atrodas viena no lielākajām zemnieku saimniecībām Krustpils novadā – "Vīnkalni". Tās saimnieks Andris Felss ar lielāko prieku uzņēma modes mākslinieci un gleznotāju Elitu Patmalnieci, gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu, mākslinieci Ievu Bondari un fotogrāfu Jāni Paļuli, ļaujot iemūžināt rapšu lauku un "Vīnkalnu" maģisko apkārtni gan gleznās, gan fotogrāfijās. Taču jāatzīst, ka ne vien mākslas darbos, bet arī mākslinieču sejās vērojams pacilāts noskaņojums visa plenēra garumā.
"Braucot pa Latvijas reģioniem un pamanot skaistos rapšu laukus, emocijas ir vienreizējas. Esmu saviļņota un visu laiku fotografēju. Atbraucot uz plenēru šeit, Krustpils pusē, pirmo reizi mūžā sajutu īstu rapšu smaržu. Rapsis tiešām smaržo, un šis lauks ir tāds lekns padevies," par novēroto stāsta Elita Patmalniece.
Kristīnei Luīzei Avotiņai dalība mākslas plenērā atsauca atmiņā studiju laikus. "Bija ļoti interesanti piedalīties plenērā un gleznot ainavu tajā gaismā, kas tajā mirklī ir dabā. Tas atgādināja studiju laikus, kad jāstrādā ļoti ātri, lai noķertu to gaismas staru ainavā. Man ļoti patika dzeltenās krāsas attiecība pret debesīm," atklāj Kristīne Luīze Avotiņa.
"Šo vienu rapša dzelteno toni mēs katrs redzam savādāk. Patiesībā te ir tik daudz krāsu toņu un tos visus es ieliku savā gleznā, savā faktūrā. Mans rapšu lauks būs redzams manā gleznā. Ir tik feini, ka mēs katrs to rapsi redzam savādāk. Cik mākslinieku, tik dažādas būs rapšu gleznas," iespaidos dalās Ieva Bondare.
"Braucot pa Latvijas reģioniem un pamanot skaistos rapšu laukus, emocijas ir vienreizējas. Esmu saviļņota un visu laiku fotografēju. Atbraucot uz plenēru šeit, Krustpils pusē, pirmo reizi mūžā sajutu īstu rapšu smaržu. Rapsis tiešām smaržo, un šis lauks ir tāds lekns padevies," par novēroto stāsta Elita Patmalniece.
Kristīnei Luīzei Avotiņai dalība mākslas plenērā atsauca atmiņā studiju laikus. "Bija ļoti interesanti piedalīties plenērā un gleznot ainavu tajā gaismā, kas tajā mirklī ir dabā. Tas atgādināja studiju laikus, kad jāstrādā ļoti ātri, lai noķertu to gaismas staru ainavā. Man ļoti patika dzeltenās krāsas attiecība pret debesīm," atklāj Kristīne Luīze Avotiņa.
"Šo vienu rapša dzelteno toni mēs katrs redzam savādāk. Patiesībā te ir tik daudz krāsu toņu un tos visus es ieliku savā gleznā, savā faktūrā. Mans rapšu lauks būs redzams manā gleznā. Ir tik feini, ka mēs katrs to rapsi redzam savādāk. Cik mākslinieku, tik dažādas būs rapšu gleznas," iespaidos dalās Ieva Bondare.
Ziemas rapsi dažkārt nesmidzina vispār
Par pozitīvo gaisotni pateikties var ne tikai Latvijas skaistajai dabai, bet arī saimniecības "Vīnkalni" saimniekam Andrim, kurš plenēra dalībniekus pārsreidz, rokās ņemot ģitāru un aicinot pievienoties kopīgai dziesmai. Andra spēks slēpjas paša uzceltajā eļļas pārstrādes rūpnīcā, kā arī apsētajos labības un rapša laukos, ko naski apputeksnē bišu saimes. Vaicāts par konkrēto rapša lauku un sabiedrības neviennozīmīgo noskaņojumu pret rapša sējumiem, Andris atklāj, ka mākslinieču gleznās iemūžinātais rapša lauks šosezon smidzināts vienu reizi – kā jau parasti, tas noticis laikā, kad lauks bijis zaļš, kad tur nekas nav ziedējis.
Viņš uzsver, ka smidzināšana kaitēkļu ierobežošanai tiek veikta vien tad, kad tas tiešām nepieciešams. "Dažus gadus mani ziemas rapšu lauki vispār iztikuši bez nevienas smidzināšanas reizes, tāpēc teikt, ka visi Latvijas lauksaimnieki to vien dara, kā smidzina laukus, ir mazākā mērā aizskaroši un, manuprāt, arī ļoti demagoģiski," savās pārdomās dalās zemnieks un agronoms Andris Felss, kurš 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Pēc saimnieka domām, sabiedrību jābeidz mulsināt ar šokējošiem stāstiem, izceļot atsevišķus gadījumus, kas neraksturo nozari kopumā.
Rapsim Latvijā ir nozīmīga loma
Tērvetes novada lauksaimnieks Valters Bruss
Tērvetes novada zemnieks Valters Bruss, kurš ir arī restorāna "Zoltners" saimnieks, no savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes droši apgalvo, ka "rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai".
Rapša platības Latvijā šogad aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru, un šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Kā skaidro Valters Bruss, rapsis ir laukaugu kultūra, kura lieliski aug Latvijas apstākļos, ir ekonomiski pamatota un ir ļoti noderīga augu sekā kā augsnes uzlabotājs augkopības saimniecībās.
Tieši rapsis un pākšaugi ir tās kultūras, kuras audzē starp graudaugiem, lai iegūtu labas ražas un nebūtu jālieto tik daudz augu aizsardzības līdzekļu, kas ir diezgan dārgs pasākums. Arī rapsi un zirņus nedrīkst audzēt vairākus gadus pēc kārtas, jo mēs riskējam augsnē uzkrāt slimību ierosinātājus, kas mūsu nākamo ražu var ļoti būtiski samazināt.
Rapša platības Latvijā šogad aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru, un šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Kā skaidro Valters Bruss, rapsis ir laukaugu kultūra, kura lieliski aug Latvijas apstākļos, ir ekonomiski pamatota un ir ļoti noderīga augu sekā kā augsnes uzlabotājs augkopības saimniecībās.
Tieši rapsis un pākšaugi ir tās kultūras, kuras audzē starp graudaugiem, lai iegūtu labas ražas un nebūtu jālieto tik daudz augu aizsardzības līdzekļu, kas ir diezgan dārgs pasākums. Arī rapsi un zirņus nedrīkst audzēt vairākus gadus pēc kārtas, jo mēs riskējam augsnē uzkrāt slimību ierosinātājus, kas mūsu nākamo ražu var ļoti būtiski samazināt.
Rapsis palīdz atgriezt daļu slāpekļa
Varu apgalvot, ka rapsis nekādi nenoplicina augsni, tieši otrādi, tas palīdz augsnei atjaunoties graudaugu audzēšanas starplaikā. Rapša sakne, kas sniedzas ievērojami dziļāk par graudaugu saknēm, palīdz irdināt augsnes dziļākos slāņus, turklāt spēj piesaistīt no tiem augsnē esošo slāpekli, ko vairs nevaram aizsniegt ar graudaugu saknēm. Ar rapša audzēšanu mēs spējam atgriezt atpakaļ daļu slāpekļa.
Viņš atgādina, ka Latvijas lauksaimnieki nedzīvo un nestrādā atrauti no kopējās Eiropas lauksaimniecības politikas un tendencēm tajā. Eiropa ir pasaules līdere vides jautājumu risināšanā, tai skaitā lauksaimniecībā. Arī Latvijas lauksaimnieki ir pakļauti šīm tendencēm un veiksmīgi pieņem jauno realitāti, bet viņus ļoti sāpina un aizvaino dažu indivīdu izteiktie nievājošie un klaji apvainojošie apzīmējumi.
"Pērn rudenī, raugoties uz pieaugošo dezinformācijas apjomu par rapša sējumu kaitīgo ietekmi uz Latvijas dabu un cilvēkiem, nolēmām veikt rapša sēklu laboratorijas izmeklējumus uz augu aizsardzības līdzekļu atliekām rapša sēklās. Paņemot paraugus no savā saimniecībā izaudzētajām rapša sēklām, nodevām to BIOR institūta laboratorijā analīžu veikšanai. Lai gan nebijām lietojuši, papildus pasūtījām izmeklējumu uz glifosāta atliekvielām. Analīzēs netika atrasts nekas," stāsta Valters Bruss.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā šādu zemnieku saimniecību ir tūkstošiem, tāpēc nav taisnīgi atsevišķus gadījumus, ko nozare nosoda un vēlas izskaust, projicēt uz visiem lauksaimniekiem. "Mēs neesam ne indētāji, ne masu slepkavas. Mēs mīlam savu darbu, ko darām, un savu zemi, ko kopjam. Mūsu lauki nav tikai mūsu darba vieta. Tā ir vide, kurā mēs dzīvojam, kur uzturamies ikdienā, kur aug mūsu bērni un mazbērni," uzsver Tērvetes novada zemnieks Valters Bruss.
"Pērn rudenī, raugoties uz pieaugošo dezinformācijas apjomu par rapša sējumu kaitīgo ietekmi uz Latvijas dabu un cilvēkiem, nolēmām veikt rapša sēklu laboratorijas izmeklējumus uz augu aizsardzības līdzekļu atliekām rapša sēklās. Paņemot paraugus no savā saimniecībā izaudzētajām rapša sēklām, nodevām to BIOR institūta laboratorijā analīžu veikšanai. Lai gan nebijām lietojuši, papildus pasūtījām izmeklējumu uz glifosāta atliekvielām. Analīzēs netika atrasts nekas," stāsta Valters Bruss.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā šādu zemnieku saimniecību ir tūkstošiem, tāpēc nav taisnīgi atsevišķus gadījumus, ko nozare nosoda un vēlas izskaust, projicēt uz visiem lauksaimniekiem. "Mēs neesam ne indētāji, ne masu slepkavas. Mēs mīlam savu darbu, ko darām, un savu zemi, ko kopjam. Mūsu lauki nav tikai mūsu darba vieta. Tā ir vide, kurā mēs dzīvojam, kur uzturamies ikdienā, kur aug mūsu bērni un mazbērni," uzsver Tērvetes novada zemnieks Valters Bruss.
Sabiedrībā pastāv atšķirīgi viedokļi par rapša audzēšanu. Ņemot vērā visu, ko Jūs par šo jautājumu zināt, vai Jūsuprāt, Latvijā būtu jāaudzē rapsis?
Bāze: visi otrās aptaujas respondenti, n=1013
29.09.2020. SKDS pētījumu centrs
Iedzīvotāju viedoklis par to, vai Latvijā būtu jāaudzē rapsis