"Heroīna paradīze" un autozagļu "lielveikals"
Pļavnieku un Dārzciema kriminālā vēsture
KRIMINĀLĀ RĪGA. LABAIS KRASTS
Diāna Čučkova
Žurnāliste, projekta autore
Olga Petrova
Žurnāliste, projekta autore
Var teikt, ka Pļavnieki ir "pilsēta pilsētā", un tas nekad nav bijis mierīgs un kluss rajons. 90. gados šajā salīdzinoši nelielajā teritorijā dzīvoja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, kas policijai nozīmēja tikai vienu – tur būs nepatikšanas. Turpat līdzās esošais Dārzciems ir pilnīgs pretstats Pļavniekiem, un šajā rakstā skaidrosim abu apkaimju noziedzīgo vēsturi un šī brīža situāciju.
"Pļavnieki" – sākums
Pļavnieki ir viens no jaunākajiem Rīgas rajoniem, aktīva apbūve tur sākās 1985. gadā – te cēla 602. sērijas deviņstāvu paneļu ēkas, kā arī piecstāvu mājas. Tas bija jauns guļamrajons pilsētas nomalē, kur dzīvoja daudz gados jaunu cilvēku. Tā kā katram no viņiem bija draugi un paziņas, kas brauca ciemos no citām Rīgas apkaimēm, Pļavnieki kļuva par nelielu centru, kur dzīve kūsāja.
Tas ir viens no trim lielākajiem Rīgas rajoniem. Pļavniekos dzīvo 47 000 cilvēku, proti, vairāk nekā Ventspilī (34 000), Rēzeknē (27 000) vai Valmierā (23 125). Pēc iedzīvotāju blīvuma Pļavnieki ieņem pirmo vietu Latvijā. Turklāt 1990. gadā iedzīvotāju skaits bija divreiz lielāks nekā šodien, tolaik tur dzīvoja 100 000 cilvēku, no kuriem 24 000 bija bērni.
Pļavnieki
34 000
47 000
27 820
23 125
Pļavnieki
iedzīvotāji
iedzīvotāji
Ventspils
Rēzekne
Valmiera
iedzīvotāji
iedzīvotāji
Mikrorajona kopējā platība ir 298,5 hektāri.
Sākotnēji kārtību Pļavniekos uzraudzīja Rīgas pilsētas Maskavas rajona milicijas nodaļas darbinieki. Tomēr ātri vien bija skaidrs, ka Pļavniekos nepieciešams savs iecirknis – tā ātrāk varēs reaģēt uz izsaukumiem un uz karstām pēdām šķetināt izdarītos noziegumus.

Iecirkņa "Pļavnieki" telpas, kas atradās deviņstāvu ēkā Rudens ielā 4, projektēja un iekārtoja paši milicijas darbinieki, iecirkņa vadītājs bija Pāvels Šapovalovs, bet 80. gadu beigās par viņa vietnieku kļuva Vsevolods Levins.
Vsevolods Levins
policijas iecirkņa "Pļavnieki" bijušais priekšnieks
Milicijā Vsevolods sāka strādāt 1980. gadā – kā dežūrpolicista palīgs. Vēlāk viņš bija Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) vadītāja vietnieks, kā arī vadīja Rīgas Latgales priekšpilsētas kriminālpoliciju. Šobrīd Vsevolods ir SIA "Privātdetektīvu birojs" vadītājs.
"Mums atvēlēja ēkas pirmo stāvu un piebūvi, un pašiem bija jāizdomā, kā tur iekārtot dežūrdaļu un kabinetus. Būvniecība ilga pusgadu, pēc tam piešķīra štata darbiniekus un varējām sākt darbu," atceras Levins.
Iecirkņa darbinieku pārraudzībā bija Pļavnieki, Dārzciems un Šķirotava, industriālā zona, kā arī 51 kopmītņu ēka – sešās no tām dzīvoja speciālisti no ārvalstīm. Rajons attīstījās ļoti strauji, un drīz vien milicijas telpās kļuva par šauru. Rīgas pilsētas izpildkomiteja saņēma vēstuli ar lūgumu iecirknim piešķirt citas telpas, kas to ņēma vērā un milicijas rīcībā vēlējās nodot ēku Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 7, pēc tam sprieda, ka piemērotāka būtu ēka mikrorajonā "Pļavnieki-4". Tikai tā vēl nebija uzbūvēta, diemžēl ieceres par celtniecību 1989.–1990. gadā neīstenojās.
nozieguma karte:
Pļavnieki un Dārzciems
(1991. - 2020. g)
1991. gada februāris.
Salnas ielā 16 nogalināts Vladimirs P. Policija konstatēja, ka notikusi izrēķināšanās, kurā iesaistīta upura dzīvesbiedre, daudzbērnu māte un viņas mīļākais. Alkohola lietošanas laikā laulātie sāka skaidrot attiecības, izcēlās kautiņš, kas noslēdzās ar slepkavību – Vladimirs tika nožņaugts.
1991. gada 19. septembris.
Ilūkstes ielā daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā nogalināts "haritonoviešu brigādes" dalībnieks, viena no Latvijas kriminālajām autoritātēm Viktors Abakumovs.
1993. gada 6. jūlijs.
Keldiša ielā 21, līdzās autostāvvietai, ar automātu "Kalašņikov" nošauts firmas "Bagira" ģenerāldirektors Mihails Prjadko.
1993. gada 22. septembris.
Nīcgales ielā 62 ar automātu apšaudīta mašīna, kurā atradās trīs cilvēki. Divi gāja bojā, trešais tika ievainots. Ievainotais vīrietis ielēca savā transportlīdzeklī, mēģinot aizbēgt, nobrauca aptuveni 100 metrus un noslēpās tuvējā kafejnīcā. Viņam vairs nedzinās pakaļ, savukārt pārējiem diviem sašautajiem pārbrauca ar automašīnu. Policija konstatēja, ka slepkavība bija sekas kautiņam pie kāda kioska Salaspilī.
1996. gada 24. janvāris.
Kādā daudzdzīvokļu namā Preiļu ielā vīrietis draudējis ar nazi. Policijai uzsākot pārrunas, vīrietis kļuva vēl agresīvāks, ielauzās istabā un ievainoja deviņgadīgu zēnu. Policija atklāja uguni, uzbrucējs mira notikuma vietā.
1996. gada maijs.
Deglava ielā pie veikala "MaxiMarket" aizdzīta automašīna "Volvo 850", kurā atradās zīdainis. Bērna māte bija aizgājusi uz veikalu, automašīnā atstājot divus bērnus – vienam bija 13 gadi, otram – trīs mēneši. Vecāko dēlu noziedznieki izmeta no salona, iesēdās mašīnā un aizbrauca. Pēc kādām 40 minūtēm automašīna tika pamanīta Ziepniekkalnā, mazulim viss bija labi. Nedaudz vēlāk policija aizturēja aizdomās turēto.
1997. gada 24. oktobris.
Deglava un Saharova ielas krustojumā, apmēram 15 metrus no brauktuves, atrastas jau sadalīties sākušas aptuveni 10 gadus veca zēna mirstīgās atliekas.
1998. gada 14. jūlijs.
Saharova ielā pie veikala "Interpegro" nogalināti ar Ventspils noziedzīgajiem grupējumiem saistītie 26 gadus vecais Sergejs un 35 gadus vecais Ivars K. Trešais vīrietis ievainots.
2001. gada jūnijs.
Lubānas ielā notiek četru automašīnu sadursme: bojā gāja trīs cilvēki, vēl četri guva traumas. Starp viņiem – bijušais "Pārdaugavas grupējuma" dalībnieks Maksims T. Kā stāstīja aculiecinieki, Maksima vadītā automašīna iebrauca pretējā braukšanas joslā. Vīrieša organismā tika konstatētas alkohola un narkotiku pēdas.
2003. gada 28. maijs.
Augusta Deglava ielā 104 neidentificēts noziedznieks četras reizes izšāva uz Ilmāru L., kurš bija saistīts ar kādu vietējo noziedzīgo grupējumu. Cietušajam tika trāpīts divas reizes, viņš nogādāts slimnīcā. Policija uzbrukumu klasificēja kā "noziedzīgo struktūru savstarpējo izrēķināšanos".
1993. gada 15. novembris.
Rudens ielā daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā ar šāvienu krūtīs nogalināts 1948. gadā dzimušais uzņēmējs R.
1994. gada janvāris.
Kādā Plaužu ielas privātmājā atrastas trīs cilvēku mirstīgās atliekas. Namā dzīvoja Jefrosīnija un Olimpijs A., kā arī viņu radiniece un 18 gadus vecais mazdēls Dmitrijs L. 6. janvāra rītā mazdēls palīdzēja vecvecākiem mājas darbos un vaicāja, vai vakarā drīkst uzaicināt viesus, lai nosvinētu Ziemassvētkus. Vecmāmiņa piekritusi, taču, kad ieraudzīja, ka mazdēls atvedis sešus ciemiņus, pārdomājusi. Viņu atbalstīja vectētiņš, kurš, lai pārliecinātu par sava viedokļa noturību, rokās paņēmis nazi.

Izmeklēšanā konstatēts, ka mazdēls, cenšoties atņemt nazi, stipri ievainojis roku, kas viņu vēl vairāk saniknojis. Pēc tam viņš vairākas reizes iedūris Olimpijam ar nazi. Izdzirdējusi kņadu aiz durvīm, iznākusi tante, kas no mugurpuses iesita Dmitrijam pa galvu ar krāsns kruķi. Jaunietis, ātri atguvies, paķēra ķieģeli un iesita tantei pa galvu. Vēlāk viņš visus upurus nogalināja, pārģērbās, paņēma naudu (ap 350 latiem), somu ar alkoholu un aizmuka. Pie mājas gaidošajiem draugiem pavēstīja, ka ballītes diemžēl nebūs.

Vēlāk jaunietis devās uz centru, kur nosvinēja Ziemassvētkus īrētā dzīvoklī. Neviens no draugiem pat nenojauta, ka Dmitrijs nogalinājis savus radiniekus. Tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz 15 gadiem.
1993. gada 8. aprīlis.
Sesku ielā daudzdzīvokļu ēkas kāpņutelpā nošauts firmas "Balt Intrade" ģenerāldirektors Leonīds K. (1946).
1995. gads. Gada sākumā Pļavniekos aizturēta īpaši bīstamā Anda Tālberga banda, kurā bija iesaistījušās aptuveni 20 personas. Četri grupējuma dalībnieki, kurus centās notvert Pļavniekos, mēģināja atšaudīties caur durvīm. Bandas vadonis tika apcietināts vēlāk Salaspilī. Grupējuma "kontā" ir slepkavības, laupīšanas, spīdzināšanas, grupveida izvarošana. Izmeklēšanā konstatēts, ka noziedznieki, pārģērbušies par policistiem vai zemessargiem, stādināja automašīnas, pēc tam aplaupot un nogalinot šo transportlīdzekļu vadītājus.
1997. gada janvāris. Uzbrukums "Rīgas komercbankas" filiālei Dārzciema ielā.
1997. gada 2. decembris. Kādā no Salnas ielas namiem atrasts 1929. gadā dzimuša vīrieša līķis, kam izgriezta sirds. Pilsētā sāk izplatīties runas, ka Rīgā darbojas nežēlīgs maniaks.
1999. gada jūnijs.
Jasmuižas ielā daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā nogalināts noziedzīgajā pasaulē pazīstamais Igors Kuļevs (Miesnieks). 26. maijā viņš bija iznācis no cietuma. Eksperti vīrieša mirstīgajās atliekās saskaitīja piecu ložu pēdas krūtīs un galvā.
2000. gada oktobris. Aizturēta tā dēvētā žņaudzēju banda: 11 personas, kas uzbruka vientuļām sievietēm Pļavniekos un Purvciemā. Īsā laika posmā grupa īstenoja 11 uzbrukumus un vienu slepkavību. Visi aizturētie bija šo pašu mikrorajonu iedzīvotāji vecumā no 13 līdz 20 gadiem.
2001. gada 1. aprīlis.
Kādā dzīvoklī Dravnieku ielā atrastas Jekaterinas L. mirstīgās atliekas. No dzīvokļa pazuduši juvelierizstrādājumi un audio aparatūra. Slepkavu drīz vien aizturēja: izrādījās, ka 1989. gadā viņš izdarījis analoģisku noziegumu Krievijā, kur viņam tika piespriests nāvessods, vēlāk vīrietis apžēlots, saņemot sodu – brīvības atņemšanu uz 15 gadiem cietumā.
2001. gada 2. jūlijs.
Ulbrokas ielā pie tālruņa kabīnes ar šāvienu galvā nogalināts kriminālajās aprindās pazīstamais Andrejs Balmasovs. Gandrīz gadu vēlāk policija aizturēja četras personas, kas jau agrāk bija piesaistījušas likumsargu uzmanību. Tā paša gada maijā turpat blakus, Dārzciemā, Vestienas ielā ar trīs šāvieniem ievainots Andreja brālis – Mihails Balmasovs.
2002. gada 20. novembris.
Daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā Sesku ielā sprādzienā iet bojā 1955. gadā dzimusī māklere Svetlana V. Trotila spridzeklis (200 g trotila ekvivalenta) nostrādāja pie pastkastītēm.
2005. gada 8. jūlijs.
Uzbrukums Sesku ielā japāņu restorānu "Sumo" un "Kabuki" līdzīpašniekam Andrejam Čepelkinam. Uzņēmējs guvis vairākas šāvienu brūces.
2006. gada 2. janvāris.
Ilūkstes ielā, cenšoties izšķirt kautiņu skolas stadionā, policists nāvējoši ievainoja 1981. gadā dzimušo Andreju O.
2008. gada augusts.
Nezināmi ļaundari mēģināja apzagt juvelieru veikalu Augusta Deglava ielā. Zagļi izsita logu un sabojāja sienu, pie kuras atradās seifs ar dārglietām. Izrādījās, ka seifs bija pieskrūvēts pie grīdas. Vien divus mēnešus vēlāk vēl viens mēģinājums apzagt veikalu noziedzniekiem deva ap 2000 latu. Viņi iekļuva kādā no veikaliem Deglava ielā un nozaga seifu ar naudu.
2008. gada decembris.
Ulbrokas ielā pēc kopīgas alkohola lietošanas nogalināts jaunietis, vēl viens – guvis traumas. Policija konstatēja, ka pie 40 gadus vecā Viktora L. ciemojās 17 gadus vecais dēls un viņa draugs. Tēvs vispirms sadūra dēla draugu, bet pēc tam nazi mugurā ietrieca arī dēlam. Draugs no gūtajām traumām mira, savukārt otrs jaunietis nonāca slimnīcā.
2012. gada 2. marts.
Praulienas ielā pie atkritumu konteinera nogalināta 71 gadu veca bezpajumtniece. Noziegumu izdarīja 32 gadus vecs klaidonis, kurš ar sirmgalvi saplūcās tukšo pudeļu dēļ.
2009. gada 5. augusts.
Dzeņu ielā kādā dzīvoklī pēc ugunsgrēka atrasts vīrieša līķis. Eksperti konstatēja, ka upuris nogalināts ar šķērēm, no dzīvokļa pazudušas mantas. Vainīgais drīz vien tika aizturēts.
2010. gada 6. janvāris.
Pavasara gatvē aizturēti vīrietis un sieviete, kas skulptūrai "Jāņuguns" bija nozāģējuši vara fragmentu. Nozagto metālu viņi plānoja pārdot.
2010. gada 23. februāris.
Sergeja 27. dzimšanas dienas svinētāju kompānija devās uz kiosku, lai nopirktu cigaretes. Salnas ielā pie veikala "Supernetto" svinētājiem uzbruka divas personas. Viens no uzbrucējiem sāka sist jubilāru ar pistoles rokturi. Kautiņa laikā Sergejs vienam no uzbrucējiem trīs reizes iedūra ar nazi krūtīs. Cietušais vēl kādu brīdi turējās kājās, tomēr sirds apvidū gūtās traumas izrādījās nāvējošas.
2010. gada 11. oktobris.
Atgriežoties mājās, kādā Dzeņu ielas dzīvoklī, vīrietis atklāja, ka tur atrodas aizmidzis zaglis. Nekavējoties izsaukta policija. Nelūgtais viesis izrādījās jau vairākkārt tiesāts, arī par dzīvokļu zādzībām, 30 gadus vecs narkomāns.
2011. gada novembris.
Ulbrokas ielā miris atrasts 12 gadus vecs zēns, kurš kopā ar vienaudžiem bija ostījis gaisa atsvaidzinātāju, lai apreibinātos.
2009. gada februāris.
Par vīra slepkavību aizturēta 44 gadus veca sieviete un viņas 16 gadus vecais dēls. Vīrieša līķis ar durtām brūcēm tika atrasts kādā dzīvoklī Jasmuižas ielā. Policija konstatēja, ka vīrietis bija lietojis alkoholu ar savu sievu. Izcēlās strīds, vīrietis iesita sievai, kura savukārt viņu sadūra ar nazi. Lai slēptu nozieguma pēdas, sieviete kopā ar dēlu pārģērba dzīvesbiedru, iznīcināja asiņainās pēdas, bet pēc tam izsauca mediķus.
2013. gada jūnijs.
Traģisks ugunsgrēks daudzdzīvokļu namā Jukuma Vācieša ielā. Ugunsgrēkā bojā gāja divi bērni, viņu tēvs guva smagas traumas.
2014. gada februāris. Policijas pakaļdzīšanās pēc "Volvo V70", kas traucas pa pilsētas ielām ar ātrumu 100 km/h. Kādā krustojumā transportlīdzeklis pēkšņi apstājās un no tā izlēca pasažieris. "Volvo" atkal sāka braukt lielā ātrumā, Ilūkstes ielā vadītājs nenovaldīja spēkratu, ietriecās kokā un gāja bojā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka bojāgājušais tajā dienā bija piedalījies laupīšanā Koknesē.
2014. gada maijs.
Traģēdija Ūbeles ielā – 37 gadus vecs vīrietis izgrūda pa logu savu 1927. gadā dzimušo vecmāmiņu, kura no gūtajām traumām mira.
2015. gada maijs.
Keldiša ielā kādā bārā izcēlās kautiņš, kas turpinājās uz ielas. Viens no ķildniekiem savam oponentam iesita pa pieri, kurš tā rezultātā nokrita un guva ar dzīvību nesavietojamas traumas.
2017. gada vasara.
Jaunrozes ielā savā dzīvoklī izvarota, nogalināta un aplaupīta 84 gadus vecā Irina G. 3. grupas invalīdi kopa starptautiskas sociālās aprūpes organizācijas darbinieki. Noziegumu izdarīja Dzintars Z., kura "kontā" jau bija izvarošana un slepkavība, kopumā – piecas sodāmības. 2019. gada aprīlī noziedzniekam piespriests mūža ieslodzījums.
2017. gada 14. septembris.
Lubānas ielā īpaši nežēlīgi nogalināts jūrnieks Aleksejs L. Uzbrucējs Dāvis M. viņu 11 reizes sadūra ar nazi un aplaupīja.
2019. gada 1. janvāris. Jaungada naktī nodeg dzīvoklis Ulbrokas ielā. Bojā gājis 75 gadus vecs vīrietis, cietuši vēl seši cilvēki gados. Nākamajā dienā kaimiņu mājā citā ugunsgrēkā bojā gāja vēl viens cilvēks.
2020. gada novembris.
Glābējiem un policijas darbiniekiem izdodas novērst traģēdiju Lubānas ielā 115, kur vīrietis un sieviete draudēja nolēkt no astotā stāva.
1991. gada 24. marts.
Daudzdzīvokļu namu masīvā Pļavniekos pakaras 92. vidusskolas 5. klases skolēns.
1996. gada oktobris.
Sprādziens autostāvvietā pie SIA "Konstant". Cieta trīs automašīnas, bojā gāja suns, iztika bez cilvēku upuriem. SIA "Konstant" bija firmas "Mono M" meitasuzņēmums. Tā paša gada septembrī Rīgas centrā tika nogalināts "Mono M" viceprezidents Valērijs Mačugins.
2004. gada 11. aprīlis.
Kādā no Deglava ielas spēļu zālēm notiek bruņota laupīšana.
1992. gada 6. oktobris.
6. oktobra vakarā kādā no Lubānas ielas 115. nama dzīvokļiem ielauzās noziedznieki maskās un kamuflāžas apģērbā. Piedraudot ar ieroci, ļaundari sasēja dzīvokļa saimnieci, viņas nepilngadīgo meitu, kā arī ciemiņus – laulātu pāri ar dēlu. No dzīvokļa tika iznestas vērtīgās lietas, līdzi paķerot viesu dokumentus, naudu un gredzenus.
1993. gada 8. novembris.
Ilūkstes ielā 2 sašauts komerckioska pārdevējs. Vīrietis nogādāts slimnīcā. Nozieguma vietā atrasta 9 mm patronas čaulīte.
Ērtākai noziegumu kartes aplūkošanai aicinām
telefonu pagriezt horizontāli
Leiputrija auto zagļiem
Par zagļu sirojumiem
"Astoņdesmito gadu beigās zagļi siroja pa dzīvokļiem un apzaga automašīnas. Spoguļus nezaga, bet magnetolas gan," atceras Vsevolods Levins. "Apsargājamu stāvlaukumu toreiz vēl nebija, bet automašīnu rezerves daļas bija deficīta prece. Žiguļiem izņēma priekšējos un aizmugurējos stiklus (kas bija apsildāmi), un tehnika bija primitīva, bet efektīva – zaglis ar diviem vantūziem (ierīce izlietņu atdambēšanai ar gumijas uzmavu) pāris minūšu laikā izcēla stiklus. Pat tie, kam nebija diži lielas pieredzes automašīnu zagšanā, varēja uzlauzt un iedarbināt auto 45 sekunžu laikā. Ko tad varējām gaidīt no "profiņiem"?" retoriski vaicā Levins.
Vsevolods atceras, ka reiz milicijas darbiniekiem izdevās aizturēt grupējumu, kas nodarbojās ar automašīnu aizdzīšanu tieši Pļavniekos. "Viņi pārsvarā zaga VAZ automašīnas, un izrādījās, ka visi aizturētie dzīvo provincē. Kāpēc gan viņi uzdarbojās tieši Pļavniekos? "Jo pie jums ir kā veikalā – ja mums ir pasūtījums, mašīnu var izvēlēties pēc izlaiduma gada, modeļa un krāsas!"" Levins citē aizturētā vārdus.
Magnetola
Cena: līdz 1000 rubļiem
Japāņu magnetolas maksāja ap 200 "valūtas" rubļiem. Melnajā tirgū par tām prasīja ap 1000.
Žiguļa riepa
Cena: 60 rubļi.
PSRS auto riepas varēja iegādāties tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
Priekšējais vējstikls
Cena: no 100 rubļiem
Priekšējos vējstiklus brīvā tirdzniecībā iegādāties nevarēja.
Logu slotiņas
Cena: no 25 rubļiem par komplektu
Auto īpašniekiem ātri izveidojās paradums, izkāpjot no mašīnas, noņemt logu slotiņas.
Degviela
Pagalmā atstātai automašīnai deviņdesmitajos gados itin vienkārši varēja nozagt degvielu no bākas.
Padomju savienībā vidējā alga astoņdesmito gadu otrajā pusē bija 200 rubļu mēnesī
60 ₽ x4
100 ₽
1000 ₽
200 $
25 ₽
... ₽
Autozagļiem nekas nebija svēts, viņi uzdarbojās pat Ulbrokas kapsētas tuvumā. Kamēr auto īpašnieki sakopa kapus vai piedalījās bērēs, noziedznieki noskatīja sev automašīnas. 90. gadu sākumā šādā veidā aizdzina mikroautobusu "Latvija", kas piederēja Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai.

Ļoti daudzas auto zādzības un apzagšanas notika Salnas un Nīcgales ielu rajonā (daļa šīs ielas tolaik bija Pļavnieku iecirkņa kontroles zonā). Lai padomju gados nopirktu žiguli, rindā bija jāgaida vairāki gadi, valsts noteiktā cena bija apmēram 5500 rubļu, bet no rokas mašīnas varēja dabūt par puscenu – loģiski, ka pieprasījums radīja piedāvājumu, un zagļi dzīvoja, cepuri kuldami.
"No dzīvokļiem toreiz zaga visu, ko vien varēja, – naudu, personīgās mantas, televizorus, vēlāk sadzīves tehniku un datorus. Kamēr guļamrajona iedzīvotāji pa dienu bija darbā, arī zagļi "strādāja". Par turīgāku cilvēku dzīvokļiem zagļiem ziņoja, tajos zaga vērtslietas un mēbeles."
"Reiz aizturējām grupējumu, pateicoties kādai vērīgai meitenītei. Viņa bija saslimusi, tādēļ palika mājās, bet vecāki devās uz darbu. Piegājusi pie loga, viņa ieraudzīja, ka pretējā mājā no jumta virvēs iekāries cilvēks laižas lejā uz balkonu. Viņa piezvanīja milicijai, mēs atbraucām un šos zagļus aizturējām. Tas bija ļoti nopietns grupējums ar iespaidīgu pastrādāto noziegumu sarakstu," stāsta Levins.
Foto:
Valsts policija (video arhīvs)
Bijušais policijas darbinieks Aleksandrs Djomins atceras, kā aizturēja 12 noziegumos apsūdzētus cilvēkus, viens no tiem bija divmetrīgs vīrišķis, kurš bija paslēpies nelielā televizora skapītī un sev pāri pārvilcis gultasveļu.
Heroīna paradīze un atrisinātas lietas
Pļavniekos neiztika bez slepkavībām, visbiežāk gan sadzīvisku iemeslu dēļ – domstarpības izcēlās pēc grādīgo dzērienu malkošanas vai pie svinību galda.
Tomēr 90. gadu sākumā pieredzētas arī pasūtījuma slepkavības un sprādzieni. Visai nemierīgus laikus piedzīvoja naktsklubi "Enigma" un "Faraons", kas atradās netālu no tirdzniecības centra "Tālava".

Levins stāsta, ka 80. gadu beigās gandrīz visi smagie noziegumi tika atklāti – sākot no huligānisma (204. panta 2. daļa) līdz pat laupīšanām un slepkavībām. Viņš ir pārliecināts, ka tas bija iespējams tikai tāpēc, ka policijas iecirknis atradās mikrorajonā. Vēlāk tas mainījās, un šobrīd mikrorajonu uzpasē Ķengaraga policijas iecirknis.
Foto: LETA
Divu policistu slepkavība un "augstākais sods" noziedzniekam
1994. gadā vienas nedēļas laikā Rīgā nogalināja divus policistus. "Pļavnieku" iecirkņa kriminālpolicijas inspektors Aleksands Baļčuns 5. septembrī Zemes ielā guva nāvējošus ievainojumus. Viņš devās uz kādu namu Ilūkstes ielā, kur bija atrasts Zinaīdas (dzimusi 1915. gadā) līķis. Aleksandrs pa ceļam uz notikuma vietu bija aculiecinieks laupīšanai un centās aizturēt uzbrucējus. Viņi atklāja uguni, un lode trāpīja policistam vēderā.

Nedēļu pirms šī notikuma 29. augusta naktī tika nogalināts Valsts policijas jaunākais inspektors Vadims Truhanovs. Viņš dežurēja veikalā "Tallina", kad tur ienāca divi vīrieši kopā ar meiteni. Ieraudzījuši cilvēku formastērpā, viņi atklāja uguni. No gūtajiem ievainojumiem Vadims slimnīcā mira, bet noziedznieki aizbēga.

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka abas slepkavības pastrādājuši tie paši cilvēki. Drīz vien kļuva skaidrs, ka viņi aplaupījuši arī taksistu Zemgales priekšpilsētā, turklāt viņu pamatīgi pārbiedējuši. Noziedznieki likuši šoferim kāpt bagāžniekā, aizveduši uz Muceniekiem un tur piesējuši pie koka.

Līdz septembra beigām pēdas jau bija sadzītas, informators ziņoja, ka aizdomās turētie iebarikādējušies kādas mājas pagrabā Valdeķu ielā. Aizturēšanas operācija notika 30. septembrī, un tajā piedalījās arī štata kinologs kopā ar vācu aitu suni Rembo. Šis dzīvnieks bija leģendārs policistu aprindās – viņš bija ļoti strādīgs, izturīgs un nikns. Tieši viņu pirmo ielaida pagrabā – suns iekoda rokā noziedzniekam, kurš ar pistoli jau tēmēja uz policistu pusi.

Grupējumā bija pieci cilvēki: Rolands L.B., viņa nepilngadīgā sieva Marina, Mihails C., Oļegs M. un Natālija S. Laika posmā no 1992. līdz 1994. gadam Rolands kopā ar savu līdzzinātāju Oļegu bija aplaupījis vairākus dzīvokļus un savainojis to īpašniekus. Abi nesmādēja arī laupīšanu uz ielas, pat ja guvums bija tikai cigarešu paciņa, pāris latu vai apavu pāris.

1994. gada septembrī Rolands L.B., braucot ar automašīnu "Rover 2600", ceļa posmā Skaistkalne–Ķekava iebrauca pretējā joslā un sadūrās ar "VW Golf". Avārijā golfiņa vadītājs un pasažieris gāja bojā, bet pats vaininieks guva traumas un tika hospitalizēts. No slimnīcas viņš aizbēga, bet viņa automašīnā atrada ieroci, ar kuru iepriekš nogalināti abi policisti.

Pēc gada Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija viņam piesprieda augstāko soda mēru – nāvessodu. Kasācijas tiesa spriedumu atstāja spēkā esošu, un nošaušanu izpildīja 1996. gadā. Rolanda sabiedrotais Oļegs M. saņēma deviņus gadus cietumā, Mihailam C. piesprieda astoņus gadus, Marinai L.B. piecus, bet Natālijai S. trīs gadus nosacīti.
"Iedzīvotāji mums uzticējās un ļoti bieži vērsās pēc palīdzības. Kontrolējām visas ielas, visus aizdomīgos stūrīšus! Tomēr kārtējās reformas visu atmeta atpakaļ pagātnē.
Iecirkni slēdza. Pie kā tas noveda? Ziniet, pēc tam vietējie narkomāni Pļavniekus sāka dēvēt par heroīna paradīzi, 90. gados heroīnu varēja dabūt visvienkāršāk. Bez policijas uzraudzības viņiem bija brīvība! Vairs nebija, no kā baidīties."
"Kad iecirkni slēdza, es jau strādāju Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojā, bet man lepni stāstīja – pēc iecirkņa slēgšanas noziedzības līmenis samazinājies par 5%. Es varu sniegt vērtīgu padomu un samazināt to par 20% – pārceliet dežūrdaļu nevis uz Ķengaragu, bet Bolderāju. Tad neviens nevērsīsies policijā pēc palīdzības un nebūs jāatklāj noziegumi!" Levins iesaka.
Pandēmija alkoholiskā toņkārtā
Iedzīvotāju skaits 30 gadu laikā Pļavniekos samazinājies teju uz pusi. Pandēmijas dēļ nedarbojas bāri un naktsklubi, bet vai tas nozīmē, ka rajons kļuvis mierīgāks? "Cilvēki sākuši lietot ļoti daudz alkohola. Viņi sadzeras, sāk skaidrot attiecības un risina problēmas ar dūrēm. To, kā rajonā rit dzīve, var redzēt sestdienu, svētdienu rītos pie veikaliem – redzēsiet, cik daudz alkohola cienītāju jau no paša rīta tur nāk," stāsta "Ķengaraga" iecirkņa priekšnieks Vladimirs Stoļarovs.

Viņš norāda, ka pēdējā laikā Pļavniekos retāk apzog dzīvokļus un automašīnas, bet aktuāla problēma ir narkotiku un psihotropo vielu izplatīšana, kā arī zādzības veikalos. Vasarā biežāk zog velosipēdus un aplaupa cilvēkus uz ielas.
Foto: Māris Morkāns
Klusais, miermīlīgais Dārzciems?
Līdzās esošajā Dārzciemā valda pavisam cita atmosfēra.
Pēc Otrā pasaules kara tur masveidā sāka būvēt privātmājas, tolaik izplatītākais ēku veids bija tā saucamā "tintnīca" – neliela kvadrātveida ēka ar četru slīpņu jumtu. Daudzas mājas jau nojauktas, un to vietā 70.–80. gados parādījās "daudzstāvenes". Privātmāju apbūve pārsvarā saglabājusies Ilūkstes un Dārzciema ielas rajonā.
Dārzciems ir neliels rajons, šobrīd tur dzīvo aptuveni 20 000 cilvēku, tikpat daudz kā Jēkabpilī. Tas ir 457,7 hektārus liels un platības ziņā ievērojami pārsniedz Pļavniekus. Pilsētas teritorijas plānošanas laikā 1923. gadā Dārzciemu pozicionēja kā "pilsētu-dārzu" pilsētas nomalē, kur lielāko daļu teritorijas aizņem privātmājas.
Dārzciems
457,7
20 000
iedzīvotāji
cilvēki
ha
platība
Dārzciems ir visai kluss rajons, kas reti nonāk policijas ziņojumos, visbiežāk šī rajona ielas parādās ceļu satiksmes negadījumu hronikā – gandrīz katru dienu avārijas notiek Dārzciema, Piedrujas, Vestienas, Sesku, Lubānas (Dienvidu tilta rajonā) un Augusta Deglava ielā (Deglava tilta rajonā).

Policijā teic, ka visbiežāk Dārzciemā notiek zādzības dzīvokļos un privātmājās, arī uzņēmumu teritorijās zagļi mēdz paviesoties. Ir reģistrētas arī ārkārtējas situācijas – sprādzieni un rūpniecisko vielu noplūdes. Tomēr kopumā Dārzciems ir īsta miera osta. Tiesa, arī šajā apkaimē bijis itin nemierīgi: te savulaik uzbrukts uzņēmējam Andrejam Čepelkinam, kā arī tika apdraudēta Muitas kriminālpārvaldes bijušā vadītāja Vladimira Vaškevica dzīvība. Trakajos deviņdesmitajos no skaļiem notikumiem neizbēga arī Mežciems.
Ķīlnieces sagrābšana klusajā Ūbeles ielā
Viens no pirmajiem ķīlnieka sagrābšanas gadījumiem Latvijā notika 1997. gada 10. jūlijā Jāņa Asara ielā 18. Tiesa, viss gan sākās klusajā Dārzciemā, Ūbeles ielā, kad vairākas reizes tiesātais Nikolajs M. sastrīdējās ar savu draudzeni Natāliju. Pametot strīda vietu, viņš centās aizdedzināt Natālijas dzīvokļa durvis un pēc tam viņas virzienā meta "F-1" granātu. Sieviete necieta, bet bojā gāja suns.

Policija šo ļaunprāti izsludināja meklēšanā, bet par Natālijas drošību bija atbildīgs atsevišķs policijas bataljons. Nikolajs piezvanīja draudzenei un teica, ka ieradīsies nākamajā dienā, tomēr parādījās ātrāk, tādēļ policija nepaspēja reaģēt. "Viņš savu draudzeni saņēma gūstā, aizveda uz ēku Jāņa Asara ielā 18, turklāt aplika apkārt ar granātām un draudēja viņu uzspridzināt. Norobežojām apkārtni, evakuējām iedzīvotājus un mēģinājām telefoniski Nikolaju pierunāt ķīlnieci atbrīvot," stāsta Levins.

Pārrunās piedalījās arī Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, taču Nikolajs nepiekāpās un kliedza, ka gribot paķert kādu līdzi sev aizsaulē. Viņš apgalvoja, ka piesējis draudzeni klāt savam ķermenim, tomēr policijai izdevās noskaidrot, ka tā nav. Bija zināms, ka uzbrucēja rīcībā ir vairākas "RGD-5" granātas un paaugstinātas jaudas sprāgstvielas. Pārrunas nesekmīgi ilga līdz pulksten 4.30 rītā, to laikā noziedznieks pieprasīja divus automātus un automašīnu.

Rīta pusē policisti nosprieda, ka Nikolajs ir aizmidzis, un uzsāka Natālijas glābšanas operāciju. Vienības "Omega" kaujinieki iekļuva dzīvoklī pa logu, vīrietis paguva aktivizēt granātu, un policija atklāja uguni. No gūtajām brūcēm Nikolajs uz vietas mira, bet sieviete un policisti bija sveiki un veseli.
Foto: Valsts policija (video arhīvs)