Kapu izlaupītāji un točku filozofija
Sarkandaugavas kriminālā vēsture
KRIMINĀLĀ RĪGA. LABAIS KRASTS
Žurnāliste, projekta autore
Olga Petrova
Žurnāliste, projekta autore
Diāna Čučkova
Sarkandaugava vienmēr bijusi zaļš, taču atšķirībā no Mežaparka ne tuvu ne elitārs Rīgas mikrorajons. Šī ir darbaļaužu priekšpilsēta, kur bija daudz alkohola "točku" un attiecīgi – daudz zādzību un sadzīves noziegumu. Deviņdesmito gadu sākumā Rīgas kapsētas kļuva par samērā drūmām un bīstamām vietām. "Delfi" pēta Sarkandaugavas kriminālo vēsturi un stāsta, cik droši tur ir tagad.
Rīgas Ziemeļu rajons (PSRS laikā – Oktobra). Kopējā platība – vairāk nekā 750 hektāru, kuros iekārtojušās piecas dzelzceļa stacijas, 40 hektāri kapu un plaša meža josla gar Mežaparku, kā arī Vecāķu pludmale. Šis ir stāsts par Sarkandaugavu, kur vienā hektārā ir vidēji 24 iedzīvotāji.
Sarkandaugava
1985. gadā jaunais PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs sāka vērienīgu pretalkohola kampaņu. "Sausais likums" noveda pie tā, ka spirtoto dzērienu cenas divkāršojās, taču joprojām alkohola iegāde veikalā bija apgrūtināta. Tieši šo periodu kā pirmo Sarkandaugavas vēsturē atceras Aleksejs, bijušais Rīgas Ziemeļu rajona Kriminālpolicijas darbinieks (vīrietis nevēlējās, lai šajā rakstā tiktu atklāts viņa uzvārds).
"Cilvēki sāka dzert gandrīz visu, kas deg. Odekolonus, losjonus, logu tīrīšanas šķidrumus, tehnisko spirtu. No šiem dzērieniem zilēja nagi, ļoti daudzi mira. Masveidā sāka parādīties "točkas", kur tirgoja alkoholu. Pat ne tirgoja, bet mainīja pret zagtām mantām," stāsta Aleksejs. "Protams, daudz ko zaga kapos. Bet tagad pat grūti iedomāties, kas tolaik notika lielajos uzņēmumos. Atceros, kā no RER nozaga trīs tonnas titāna! Tieši no angāra, atslēga pat palika vietā! Izrādās, kravas auto piedzina pie angāra, pacēla to un aizstiepa, kas iekrita acīs. Visu stiepa pie uzpircējiem, pat virpas. Uzpirkšana bija daļēji legāla, zagto nodeva kā ražošanas atkritumus."
Ugunsdzēšamo aparātu zagļi
Sarkandaugavas teritorijā alkohola "točku" nav trūcis nekad. Daudz tādu bija Tilta, Sliežu un Duntes ielā. Bet – kur alkohols, tur arī nekontrolēta līksmība un agresija, un slepkavības. Slepkavībām galvenokārt bija sadzīvisks raksturs. Bieži vien nežēlīgās izrēķināšanās pamatā bija greizsirdība.
NOZIEGUMU KARTE
SARKANDAUGAVA
2000. gada augusts. Policijas operācija daudzdzīvokļu namā Viestura prospektā. Narkotiku apkarošanas biroja darbinieks kādā 5. stāva dzīvoklī veica kontrolpirkumu – iegādājās efedrīna kristālus. Specvienības "Omega" kaujinieki narkotiku tirdzniecības punktā iekļuva, iebrūkot dzīvoklī caur logiem – nolaižoties no jumta pa virvēm.
1990. gada decembris. Hāpsalas ielā 1/1 šautuvē treniņa laikā nāvējoši ievainots 8.
klases skolnieks. Traģēdija notika, neuzmanīgi apejoties ar mazkalibra šauteni.
klases skolnieks. Traģēdija notika, neuzmanīgi apejoties ar mazkalibra šauteni.
2010. gada marts. Viestura prospektā kādā dzīvoklī izceļas strīds starp dzīvesbiedriem. Konflikta laikā sieviete paķēra nazi un sadūra civilvīru. Cits vīrietis nekavējoties izsauca neatliekamo palīdzību, tomēr mediķi cietušo vairs nespēja glābt.
2018. gada 11. maijs. Viestura prospektā pa 8. stāva virtuves logu izkrīt 1985. gadā dzimusi sieviete. Aizdomās par nozieguma izdarīšanu Valsts policija aizturēja divus Indijas pilsoņus (dzimuši 1992. un 1993. gadā). Bojā gājusī sieviete pazina vienu no aizturētajiem.
2015. gada aprīlis. Pēc gandrīz divus mēnešus ilgiem meklējumiem Daugavas krastā, Uriekstes ielas rajonā, atrastas bez vēsts pazudušās Latvijas Māsu asociācijas vadītājas Jolantas Zālītes mirstīgās atliekas.
2009. gada 3. marts. Viestura prospektā spēļu zālē ienāk vīrietis maskā un, piedraudot kasierim ar ieroci, nolaupa 3000 latus (aptuveni 5800 eiro).
2007. gada 26. maijs. Kanālā pie Tvaika ielas pietauvotajā kuģī "Barri" iesper zibens. Izcēlās ugunsgrēks, divas personas gāja bojā.
2003. gada 19. maijs. Aplaupīta AS "Unibanka" norēķinu grupa Duntes ielā 56. Divi bruņoti iebrucēji nolaupīja vairāk nekā 180 tūkstošus latu (gandrīz 350 tūkstoši eiro).
2020. gada marts. Uzbrukums vīrietim pie Tilta ielas 11. nama. Divi laupītāji uzbruka vīrietim no aizmugures. Cietušajam bija nepieciešama mediķu palīdzība, viņš nogādāts slimnīcā.
2016. gada 28. maijs. Daudzdzīvokļu namā Patversmes ielā 22/k.2 nobrūk 2. stāva dzīvokļa balkons. Negadījumā cieta divi cilvēki – viens vīrietis lauza kāju un guva smadzeņu satricinājumu, otrs vīrietis traumēja mugurkaulu un guva smadzeņu satricinājumu.
2010. gada jūlijs. Policija aiztur 50 gadus vecu vīrieti, kurš Patversmes ielā veica netiklas darbības ar divām mazgadīgām meitenēm. 11. maijā viņš ievilka bēniņos astoņus gadus vecu meiteni, savukārt 20. jūnijā uzbruka 11 gadus vecam bērnam. Izmeklēšanā noskaidrots, ka par Sarkandaugavas seksuālo maniaku sauktajam vīrietim bijuši pieci upuri. Pēc apcietināšanas noskaidrots, ka 2008. gadā vīrietis, piedraudot ar nazi, Zemgales priekšpilsētā izvaroja 27 gadus vecu sievieti. Gadu vēlāk viņš izvaroja kādu 18 gadus vecu jaunieti. Tas notika Kleistu ielā. Jauniete gulēja, kad pa balkonu viņas otrā stāva dzīvoklī ielīda šis vīrietis un, piedraudot ar šaujamieroci, izvaroja.
2003. gada decembris. Divas personas mēģina aplaupīt bankas "Nord/LB Latvija" filiāli Tilta ielā 2/4. Ļaundari ienāca bankā un piedraudēja darbiniekiem, tomēr nezināmu iemeslu dēļ pārdomāja un aizbēga no notikuma vietas.
2003. gada augusts. Kautiņš ar vismaz 10 iesaistītajiem naktsklubā Limbažu ielā. Kluba administrators vērsās pie diviem Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar lūgumu nomierināt kluba apmeklētājus. Taču gaidītā miera vietā kautiņa dalībnieki metās virsū abiem cietuma apsargiem. Mēģinot aizsargāt sevi un kolēģi, viens apsargs no privātā ieroča izdarīja brīdinājuma šāvienu gaisā. Tas nelīdzēja. Otrā lode no apsarga ieroča trāpīja pūlī, ievainojot sievieti vēderā. Tajā brīdī apsargs zaudēja samaņu, jo bija guvis smagu traumu – viņam bija lauzta galvaskausa pamatne. Arī otrs cietumsargs guva vairākas traumas. Visi cietušie nogādāti slimnīcā.
2003. gada augusts. Allažu ielā caur policijas iecirkņa logu izkrīt 35 gadus vecs vīrietis. Cietušais nonāca slimnīcā ar pieres kaula un vaigu kaulu lūzumiem, lauztiem elkoņiem un ceļiem. Izmeklēšanā noskaidrots, ka tajā dienā policisti Jaunciema kapsētā par krāšņumaugu zādzību aizturējuši Allu un Sergeju. Vīrietis, kurš bija alkohola reibumā, centās izbēgt caur logu. Policijas darbinieks viņu mēģināja apturēt, saķerot aiz krekla, taču audums pārplīsa un vīrietis nokrita.
2000. gada decembris. Uzbrukums Pirmās Latvijas komercbankas inkasentu transportam Ganību dambī. Divi inkasenti apšaudē tika ievainoti un nonāca slimnīcā. Laupītājiem neizdevās tikt pie naudas.
2000. gada novembris. Noziedznieki ielaužas kādā dzīvoklī Sīmaņa ielā. 1982. gadā dzimusī Jolanta V. saņēma vairākus dūrienus vēderā. Nenākot pie samaņas, pa ceļam uz slimnīcu sieviete mira neatliekamās palīdzības dienesta transportlīdzeklī. Slimnīcā nonāca vēl divas personas.
1997. gada decembris. Sarkandaugavas ielā nogalināts 67 gadus vecs vīrietis. Tobrīd Rīgā klīda baumas par nežēlīgu maniaku, arī šo slepkavību piedēvēja viņam. Policija konstatēja, ka vīrietis nogalināts sadzīviskā konfliktā alkohola lietošanas laikā..
1996. gada 14. marts. Uzbrukums valūtas apmaiņas punktam "Parex". Laupītāju guvums – ap 5000 latiem (7000 eiro)
1994. gada 31. janvāris. Divas slepkavības vienā dienā. Lēpju ielā nogalināts 29 gadus vecais Andrejs, savukārt Priežu ielā – 59 gadus vecais Jānis.
1994. gada septembris. Kārtējā slepkavība kapos – 1. Meža kapos nogalināta sieviete
gados – konstatētas četras durtas brūces krūtīs un kaklā.
gados – konstatētas četras durtas brūces krūtīs un kaklā.
1993. gada 8. jūnijs. Viens no nežēlīgākajiem un traģiskākajiem uzbrukumiem inkasācijas transportam Latvijas vēsturē. Patversmes ielā laupītāji uzbruka uzņēmuma "Latvijas bērzs" darbiniekiem. Bojā gāja trīs cilvēki, tika ievainots bērns.
1993. gada aprīlis. 2. Meža kapos apgānīts 1934. gadā apglabātā arhibīskapa Kārļa
Irbes kaps. Nozagta vara kapu plāksne.
Irbes kaps. Nozagta vara kapu plāksne.
1993. gada 16. janvāris. Pa ceļam uz darbu īpaši nežēlīgi piekauts Rīgas
psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiatrs Marks Etmanis. Mediķiem neizdevās glābt viņa
dzīvību – piecas dienas pēc uzbrukuma Etmanis nomira.
psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiatrs Marks Etmanis. Mediķiem neizdevās glābt viņa
dzīvību – piecas dienas pēc uzbrukuma Etmanis nomira.
1992. gada 26. decembris. Spēļu zālē kinoteātra "Sarkandaugava" telpās ielaužas
bruņoti laupītāji, kas kādam apmeklētājam nolaupa 30 tūkstošus Latvijas rubļu
(aptuveni 210 eiro) un rokaspulksteni. Divas dienas vēlāk uzbrucēji tika aizturēti.
Policija konstatēja, ka šīs personas saistītas ar uzbrukumiem divām kafejnīcām.
bruņoti laupītāji, kas kādam apmeklētājam nolaupa 30 tūkstošus Latvijas rubļu
(aptuveni 210 eiro) un rokaspulksteni. Divas dienas vēlāk uzbrucēji tika aizturēti.
Policija konstatēja, ka šīs personas saistītas ar uzbrukumiem divām kafejnīcām.
2015. gada 15. aprīlis. Priežu ielā kādā dzīvoklī atrasts 1972. gadā dzimuša vīrieša līķis. Izmeklēšanā noskaidrots, ka viņam bija izcēlies konflikts ar sievieti. Aizdomās turētā, kuras asinīs konstatētas 2 promiles alkohola, vīrieti nogalināja, ar nazi iedurot gan kaklā, gan citās ķermeņa daļās.
1992. gada decembris. Garnizona kapsētā izpostīta padomju varoņa pulkveža
Gerasima Grigorjeva kapavieta. Laupītāji cerēja uziet nelaiķa apbalvojumus. Tolaik
melnajā tirgū Ļeņina ordenis maksāja ap 300 dolāriem, savukārt komplektā ar varoņa
zvaigzni šos apbalvojumus varēja pārdot par 1000 dolāriem.
Gerasima Grigorjeva kapavieta. Laupītāji cerēja uziet nelaiķa apbalvojumus. Tolaik
melnajā tirgū Ļeņina ordenis maksāja ap 300 dolāriem, savukārt komplektā ar varoņa
zvaigzni šos apbalvojumus varēja pārdot par 1000 dolāriem.
1992. gada 3. jūnijs. Traumatoloģijas institūta teritorijā atrasts kāda Baškīrijas
pilsoņa līķis ar durtu brūci krūtīs. Turpat tika atrasta automašīna, kurā bija nogalinātā
dokumenti.
pilsoņa līķis ar durtu brūci krūtīs. Turpat tika atrasta automašīna, kurā bija nogalinātā
dokumenti.
1992. gada marts.
Meža kapiem piegulošā dārziņu kooperatīva "Visbija" teritorijā nogalināta 1922. gadā dzimusi pensionāre. Eksperti konstatēja, ka upuris miris pēc sitiena pa galvu ar smagu priekšmetu. Iepriekšējā dienā 1. Meža kapos uzbrukumā cieta 80 gadus veca sieviete. Pēc vēl viena uzbrukuma 47 gadus vecai sievietei tika izveidots iespējamā noziedznieka fotorobots un sākās noziedznieka meklējumi.
Meža kapiem piegulošā dārziņu kooperatīva "Visbija" teritorijā nogalināta 1922. gadā dzimusi pensionāre. Eksperti konstatēja, ka upuris miris pēc sitiena pa galvu ar smagu priekšmetu. Iepriekšējā dienā 1. Meža kapos uzbrukumā cieta 80 gadus veca sieviete. Pēc vēl viena uzbrukuma 47 gadus vecai sievietei tika izveidots iespējamā noziedznieka fotorobots un sākās noziedznieka meklējumi.
1992. gada 6. janvāris. 1. Meža kapos notiek nāvējošs uzbrukums 67 gadus vecai
kara prokuratūras darbiniecei.
kara prokuratūras darbiniecei.
1991. gada novembris.
Novembra izskaņā 2. Meža kapos nogalināta 89 gadus veca sirmgalve.
Novembra izskaņā 2. Meža kapos nogalināta 89 gadus veca sirmgalve.
Lai ērtāk izpētītu karti, pagrieziet savu viedierīci horizontāli.
"Bija ļoti daudz klaidoņu. Atceros, Patversmes ielas galā, tuvāk dzelzceļam, bija kolektoru akas, viņi bija apmetušies tur. Caur turieni gāja siltumcentrāle, tā nu bezpajumtnieki lika uz caurulēm durvis, iekārtoja sev gultas – silti! Bet no kapsētām nesa sveces – lūk, arī gaisma! Pie krematorijas, kas tolaik bija pamesta, bija daudz tukšu pagrabu, arī tur dzīvoja," atceras bijušais policists.
Astoņdesmito gadu beigās Sarkandaugavā reģistrētas ļoti daudzas zādzības no automašīnām. Noziedznieku iecienītākā lieta bija priekšējie vējstikli un riteņi. "Vispirms bija žiguļi, kam galvenokārt izņēma priekšējos vējstiklus. Vēlāk sāka parādīties arī importa auto. Lai šādu mašīnu izjauktu līdz rāmim, profesionālim vajadzēja kādas 40 minūtes. Tirgot mašīnu pa detaļām vienmēr bijis izdevīgāk. No mašīnām skrūvēja radiatorus, restes, tāpat arī zaga magnetolas," stāsta Aleksejs.
Bija laiks, kad rajonu skāra ugunsdzēšamo aparātu zādzību vilnis. Zagļi siroja pa iestādēm – skolām, poliklīnikām, kopmītnēm – un vienkārši nocēla aparātus no sienām.
"Ņēma pa pieciem sešiem aparātiem. Jauns ugunsdzēšamais aparāts maksāja ap 30 latiem, pērkot "no rokas", varēja dabūt par 10 latiem. Gadījās, ka izpirka pašiem nozagto, pēc instrukcijas tam jāstāv savā vietā. Cits izplatīts zādzību veids bija – telefona automātu būdiņām dauzīja stiklus. Izrādās, tas bija vietējo klaidoņu rūpals: stiklu nesa uzpircējiem, kas maksāja par svaru. Kādēļ gan dauzīt telefona būdas? Smagāks stikls. To nodeva, naudu saņēma un nodzēra," skaidro Aleksejs.
Deviņdesmito gadu sākumā milicijā sākās nebeidzama darbinieku mainība. "Tolaik daudzi no struktūrām pārcēlās uz kooperatīviem. Gada laikā no Ziemeļu rajona aizplūda 60–70% personāla. Bet jaunie darbinieki ir jāmāca, jāievada darbā!" atceras Aleksejs.
Uzbrukums "Latvijas bērza" inkasentiem
1993. gada 8. jūnijā Rīgā notika viens no nežēlīgākajiem un traģiskākajiem uzbrukumiem inkasentiem. Laupītāji nošāva trīs cilvēkus – mikroautobusa šoferi, uzņēmuma kasieri un grāmatvedi. Apšaudē tika ievainota arī kasieres deviņus gadus vecā mazmeitiņa, kas laimīgā kārtā izdzīvoja. Uzbrukumu organizēja agrāk vairākkārt sodītais Valērijs Voloviks.
1992. gadā Voloviks ar savu bandu pēc iepriekšējas norādes apzaga agrofirmas "Uzvara" grāmatvedību. Noziedznieku guvums bija trīsarpus miljoni Latvijas rubļu – tiem laikiem iespaidīga naudas summa (ap 23 tūkstošiem eiro).
Pēc kāda laiciņa Voloviks iepazinās ar savas dzīvesbiedres skolas laiku draugu – "Latvijas bērza" (tagad – "Latvijas Finieris") darbinieku, un viņam radās ideja par uzbrukumu. Banda gatavojās ilgi un rūpīgi: izpētīja rūpnīcas teritoriju, grāmatvedības un pat kases telpas. Bija jāizplāno arī atkāpšanās ceļi. Voloviks iepazinās ar grima mākslinieku, kurš par 250 dolāriem visai bandai pasūtīja no Sanktpēterburgas parūkas, liekās ūsas, bārdas, kā arī speciālo līmi.
8. jūnija rītā Voloviks tika informēts, ka inkasenti grasās braukt pēc naudas algām. Pie uzņēmuma "dežurēja" Aļiks Gaņijevs, kurš vēroja, vai mikroautobuss "Latvija" izbrauc pēc naudas. Transportlīdzekļa salonā atradās šoferis, uzņēmuma grāmatvede, kasiere un viņas mazmeita. Darbiniekus nepavadīja apsardze. Gaidot inkasentu atgriešanos, Voloviks un viņa līdzdalībnieks Alberts Berezins, bruņojušies ar pistoli un Kalašņikova automātu, iekārtojās pie skolas žoga. Gaņijevs un Eižvertiņš iekārtojās pie rūpnīcas ieejas.
1992. gadā Voloviks ar savu bandu pēc iepriekšējas norādes apzaga agrofirmas "Uzvara" grāmatvedību. Noziedznieku guvums bija trīsarpus miljoni Latvijas rubļu – tiem laikiem iespaidīga naudas summa (ap 23 tūkstošiem eiro).
Pēc kāda laiciņa Voloviks iepazinās ar savas dzīvesbiedres skolas laiku draugu – "Latvijas bērza" (tagad – "Latvijas Finieris") darbinieku, un viņam radās ideja par uzbrukumu. Banda gatavojās ilgi un rūpīgi: izpētīja rūpnīcas teritoriju, grāmatvedības un pat kases telpas. Bija jāizplāno arī atkāpšanās ceļi. Voloviks iepazinās ar grima mākslinieku, kurš par 250 dolāriem visai bandai pasūtīja no Sanktpēterburgas parūkas, liekās ūsas, bārdas, kā arī speciālo līmi.
8. jūnija rītā Voloviks tika informēts, ka inkasenti grasās braukt pēc naudas algām. Pie uzņēmuma "dežurēja" Aļiks Gaņijevs, kurš vēroja, vai mikroautobuss "Latvija" izbrauc pēc naudas. Transportlīdzekļa salonā atradās šoferis, uzņēmuma grāmatvede, kasiere un viņas mazmeita. Darbiniekus nepavadīja apsardze. Gaidot inkasentu atgriešanos, Voloviks un viņa līdzdalībnieks Alberts Berezins, bruņojušies ar pistoli un Kalašņikova automātu, iekārtojās pie skolas žoga. Gaņijevs un Eižvertiņš iekārtojās pie rūpnīcas ieejas.
Kad "Latvija" piebrauca pie rūpnīcas, Berezins ar kliedzienu "Stāt!" izšāva uz šoferi. Voloviks sāka no automāta šaut uz sievietēm. Kad noziedznieki ielauzās mikroautobusā, tā vadītājs un grāmatvede jau bija miruši. Uzbrucēji nošāva arī kasieri, kas ar savu augumu paguva nosegt mazmeitiņu. Meitenītei tika sašauta roka un kāja. Uzbrucēji nosprieda, ka viņa ir mirusi, paķēra naudu (vairāk nekā 27 tūkstošus ASV dolāru) un aizbēga, izmantoto automašīnu vēlāk pameta Kundziņsalā.
Viens uzbrucējs palika Rīgā un tika apcietināts pēc trim dienām. Viņš bija ļoti mazrunīgs, galvenokārt rakstīja sūdzības dažādām instancēm. Tomēr policijai izdevās noskaidrot līdzdalībnieku vārdus arī bez viņa palīdzības.
Volovikam izdevās pamest Latviju. Togad vasarā un rudenī Maskavā pār veikalu tīkla "Svet" tirdzniecības vietām vēlās bruņotu uzbrukumu vilnis. Noziedznieki savas sejas neslēpa, šāva griestos. Izmeklētāji pieņēma, ka šos uzbrukumus organizē saistībā ar slepkavību Rīgā meklēšanā izsludinātais Valērijs Voloviks. Šiem uzbrukumiem sekoja bruņotas laupīšanas dzīvokļos, vēlāk – valūtas apmaiņas punktos. Kad beidzot izdevās apcietināt aizdomās turētos, izrādījās, ka bandas vadonis bija nevis Voloviks, bet Mihails Ustinovičs, saukts arī par aklo Mišku.
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka, izciešot nesenāko cietumsodu, Ustinovičs iepazinās ar Voloviku un bija pārsteigts par abu līdzību – gan ārēji, gan pēc dzīves ritējuma. Galu galā aklais Miška sāka darboties, izliekoties par Voloviku.
Savukārt Voloviks tika apcietināts vēlāk – par bruņotām laupīšanām Dagestānā viņš notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem.
Viens uzbrucējs palika Rīgā un tika apcietināts pēc trim dienām. Viņš bija ļoti mazrunīgs, galvenokārt rakstīja sūdzības dažādām instancēm. Tomēr policijai izdevās noskaidrot līdzdalībnieku vārdus arī bez viņa palīdzības.
Volovikam izdevās pamest Latviju. Togad vasarā un rudenī Maskavā pār veikalu tīkla "Svet" tirdzniecības vietām vēlās bruņotu uzbrukumu vilnis. Noziedznieki savas sejas neslēpa, šāva griestos. Izmeklētāji pieņēma, ka šos uzbrukumus organizē saistībā ar slepkavību Rīgā meklēšanā izsludinātais Valērijs Voloviks. Šiem uzbrukumiem sekoja bruņotas laupīšanas dzīvokļos, vēlāk – valūtas apmaiņas punktos. Kad beidzot izdevās apcietināt aizdomās turētos, izrādījās, ka bandas vadonis bija nevis Voloviks, bet Mihails Ustinovičs, saukts arī par aklo Mišku.
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka, izciešot nesenāko cietumsodu, Ustinovičs iepazinās ar Voloviku un bija pārsteigts par abu līdzību – gan ārēji, gan pēc dzīves ritējuma. Galu galā aklais Miška sāka darboties, izliekoties par Voloviku.
Savukārt Voloviks tika apcietināts vēlāk – par bruņotām laupīšanām Dagestānā viņš notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem.
Sarkandaugavas teritorijā lielu noziedzīgo grupējumu nebija. Te darbojās sīkās bandas. Tās galvenokārt vadīja tie, kuri savulaik zaga sirmgalvēm somiņas, tagad viņi izspieda naudu par "jumta pakalpojumiem". "Tolaik visur sāka runāt par reketu. Mūsu cilvēki par to agrāk bija dzirdējuši tikai televīzijā. Cilvēks sāk savu biznesu, bet pie viņa ierodas un pieprasa dalīties, draud. Cilvēki nesaprata, ko darīt. Nāca pie mums. Taču Kriminālkodeksā bija pants par svešas mantas piesavināšanos. Par izspiešanu – nebija," stāsta Aleksejs.
Kapu izlaupītāji: pieminekļi, zobi, galvaskausi
Nemierīgi bija kapsētās, kas aizņem 60 procentus Sarkandaugavas teritorijas: Meža kapi, 2. Meža kapi, Miķeļa, Sarkandaugavas, Garnizona kapi. Teju katru dienu tika reģistrētas zādzības no kapiem. Ņēma visu: pieminekļus (marmora, granīta, no krāsainajiem metāliem), apmales, burtus no piemiņas plāksnēm.
Vērtslietas
Cena: no 10 eiro
Ir noziedznieki, kas nebīstas atrakt kapavietas un izlaupīt vērtslietas. Ordeņus un medaļas var pārdot par vismaz 10 eiro.
Cena: no 10 eiro
Ir noziedznieki, kas nebīstas atrakt kapavietas un izlaupīt vērtslietas. Ordeņus un medaļas var pārdot par vismaz 10 eiro.
Granīta plāksnes
Cena: no 100 eiro
Granīta plāksnēm noslīpēja iegravētos tekstus un pārdeva tālāk. Pašlaik granīta piemineklis maksā no 100 eiro.
Cena: no 100 eiro
Granīta plāksnēm noslīpēja iegravētos tekstus un pārdeva tālāk. Pašlaik granīta piemineklis maksā no 100 eiro.
Žogs
Cena: 3 eiro
Metāla sētiņas varēja nodot metāllūžņos. Šobrīd kilograms melnā metāla maksā no 3 eiro.
Cena: 3 eiro
Metāla sētiņas varēja nodot metāllūžņos. Šobrīd kilograms melnā metāla maksā no 3 eiro.
Plāksnītes
Cena: 5 eiro
Krāsainā metāla plāksnes varēja nodot metāla uzpircējiem. Pašlaik kilograms vara maksā no 5 eiro.
Cena: 5 eiro
Krāsainā metāla plāksnes varēja nodot metāla uzpircējiem. Pašlaik kilograms vara maksā no 5 eiro.
Ko zaga Rīgas kapsētās?
10 €
100 €
3 €
5 €
Vērtslietas
Cena: no 10 eiro
Ir noziedznieki, kas nebīstas atrakt kapavietas un izlaupīt vērtslietas. Ordeņus un medaļas var pārdot par vismaz 10 eiro.
Cena: no 10 eiro
Ir noziedznieki, kas nebīstas atrakt kapavietas un izlaupīt vērtslietas. Ordeņus un medaļas var pārdot par vismaz 10 eiro.
Granīta plāksnes
Cena: no 100 eiro
Granīta plāksnēm noslīpēja iegravētos tekstus un pārdeva tālāk. Pašlaik granīta piemineklis maksā no 100 eiro.
Cena: no 100 eiro
Granīta plāksnēm noslīpēja iegravētos tekstus un pārdeva tālāk. Pašlaik granīta piemineklis maksā no 100 eiro.
Metāla sētiņas
Cena: 3 eiro
Metāla sētiņas varēja nodot metāllūžņos. Šobrīd kilograms melnā metāla maksā no 3 eiro.
Cena: 3 eiro
Metāla sētiņas varēja nodot metāllūžņos. Šobrīd kilograms melnā metāla maksā no 3 eiro.
Plāksnītes
Cena: no 5 eiro
Krāsainā metāla plāksnes varēja nodot metāla uzpircējiem. Pašlaik kilograms vara maksā no 5 eiro.
Cena: no 5 eiro
Krāsainā metāla plāksnes varēja nodot metāla uzpircējiem. Pašlaik kilograms vara maksā no 5 eiro.
Ko zaga Rīgas kapsētās?
10 €
100 €
3 €
5 €
Meža kapu tumšā puse
Deviņdesmito gadu sākumā Rīgas kapsētas bija kļuvušas par visnotaļ drūmām vietām, kur regulāri notika slepkavības. 1991. gada novembra izskaņā 2. Meža kapos tika nogalināta 89 gadus veca pensionāre. Eksperti konstatēja, ka sirmgalve mirusi no galvas traumas. Izmeklēšanā atklājās, ka upure tika izvarota.
Vien pusotru mēnesi vēlāk – 1992. gada 6. janvārī – 1. Meža kapos notika uzbrukums 67 gadus vecai kara prokuratūras darbiniecei. Noziedznieka "rokraksts" bija nemainīgs: viņš uzbruka sievietei no aizmugures un spēcīgi iesita pa galvu. Cietusī mira.
Martā Meža kapiem piegulošā dārziņu kooperatīva "Visbija" teritorijā nogalināta 1922. gadā dzimusi pensionāre. Arī šajā reizē eksperti konstatēja, ka upuris miris pēc sitiena pa galvu ar smagu priekšmetu. Iepriekšējā dienā 1. Meža kapos uzbrukumā cieta 80 gadus veca sieviete. Uzbrukumu sērija pārtrūka 16. martā, kad noziedznieks kļuva pārdrošs, izvēlējās gados jaunāku upuri un uzbruka 47 gadus vecai sievietei. Viņai izdevās izrauties no uzbrucēja nagiem un vērsties policijā. Tika izveidots iespējamā noziedznieka fotorobots, un meklējumi varēja sākties.
1993. gads Meža kapos aizritēja salīdzinoši mierīgi – ja neskaita zādzības un laupīšanas. Taču jau 1994. gada septembrī 1. Meža kapos atkal notika slepkavība – ar četriem naža dūrieniem krūtīs un kaklā nogalināta sieviete gados. Izmeklējot šīs slepkavības, policija atklāja kapu izlaupītāju bandu, kā arī pieminekļu un kapu apmaļu zagļu grupējumu.
Vien pusotru mēnesi vēlāk – 1992. gada 6. janvārī – 1. Meža kapos notika uzbrukums 67 gadus vecai kara prokuratūras darbiniecei. Noziedznieka "rokraksts" bija nemainīgs: viņš uzbruka sievietei no aizmugures un spēcīgi iesita pa galvu. Cietusī mira.
Martā Meža kapiem piegulošā dārziņu kooperatīva "Visbija" teritorijā nogalināta 1922. gadā dzimusi pensionāre. Arī šajā reizē eksperti konstatēja, ka upuris miris pēc sitiena pa galvu ar smagu priekšmetu. Iepriekšējā dienā 1. Meža kapos uzbrukumā cieta 80 gadus veca sieviete. Uzbrukumu sērija pārtrūka 16. martā, kad noziedznieks kļuva pārdrošs, izvēlējās gados jaunāku upuri un uzbruka 47 gadus vecai sievietei. Viņai izdevās izrauties no uzbrucēja nagiem un vērsties policijā. Tika izveidots iespējamā noziedznieka fotorobots, un meklējumi varēja sākties.
1993. gads Meža kapos aizritēja salīdzinoši mierīgi – ja neskaita zādzības un laupīšanas. Taču jau 1994. gada septembrī 1. Meža kapos atkal notika slepkavība – ar četriem naža dūrieniem krūtīs un kaklā nogalināta sieviete gados. Izmeklējot šīs slepkavības, policija atklāja kapu izlaupītāju bandu, kā arī pieminekļu un kapu apmaļu zagļu grupējumu.
Granīta pieminekļi vēlāk tika pārdoti otro, reizēm pat trešo reizi: vien noslīpēja aizgājēja vārdu un gadskaitļus. Piemineklis maksāja 300–400 latus. Izmeklējot sērijveida zādzību lietu, tika konstatēts, ka šis bija kapsētu darbinieku un darbnīcu strādnieku rūpals. Viņi aizdomās turēto kārtā nonāca kā pēdējie.
Darbojās arī tādi kapu izlaupītāji, kuri vērtību meklējumos atraka kapu kopas. Vienu šādu grupu nekādi nevarēja aizturēt. Galu galā kāds klaidonis ziņoja, ka zagļi nav sarkandaugavieši, tie ierodas no Vidzemes priekšpilsētas. Grupā darbojās četras personas, viņu "kontā" bija vismaz 40 kapu apgānīšanas epizodes. Ļaundari zaga zelta zobus, no mirstīgajām atliekām noņēma ķēdītes ar krustiņiem. Guvumu tirgoja par lētu naudu, ko vēlāk nodzēra.
Atraka sešdesmitajos gados apglabātu cilvēku kapus un zaga galvaskausus. Aizvien nav skaidrs, kādēļ.
Zādzības no atraktiem kapiem notiek arī mūsdienās. "Ir bijuši savdabīgi noziegumi: atrok sešdesmitajos gados apglabātu cilvēku kapus un nozog galvaskausus," stāsta Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Ziemeļu iecirkņa priekšnieks Jānis Bārzdainis, kurš te strādā kopš 2012. gada. "Joprojām nav skaidrs, kāds bija mērķis. Tika strādāts ar divām versijām – zobu dēļ vai arī, lai pārdotu medicīnas studentiem. Izmeklēšana turpinās. Man ir informācija par šādām epizodēm arī Jūrmalā un Bolderājas kapos."
Trešais kapu zādzību veids – somiņas. Agrāk par nozieguma upuriem visbiežāk kļuva vientuļas sievietes gados, kas līdzi nēsāja ne tikai naudas maku un dzīvokļa atslēgas, bet arī dokumentus u. tml. Vienubrīd pa kapiem siroja zaglis, kas ilgu laiku policijai bija kā "neredzamais cilvēks": zādzības notiek, upuri ir, bet ļaundari neviens nav redzējis. Vēlāk policija atklāja, ka noziedznieks, bruņojies ar āķi garā kātā, izsekoja noskatīto upuri un gaidīja, kad viņa atstās somu un dosies pēc ūdens, lai laistītu kapu apstādījumus. Tajā brīdī viņš ar āķi pagrāba somu un aizbēga.
Sarkandaugava tagad: sadzīves konflikti, zādzības un točkas
Tagad kapsētās iestājies nosacīts miers. Laupīšanas notiek reti, savukārt zādzības joprojām ir izplatītas, teic Bārzdainis. Viņš norāda, ka lielā mērā šīs apkaimes noziegumu specifiku nosaka sociālais kontingents, kas vēsturiski dzīvo Sarkandaugavā. Galvenokārt te notiek sadzīvisku konfliktu izraisīti noziegumi.
Ziemeļu rajona policijas iecirknis mūsdienās.
Foto:: Māris Morkāns
Policijas Ziemeļu iecirkņa priekšnieks Jānis Bārzdainis.
Foto: LETA
"Ļoti daudz ģimenes konfliktu, attiecību skaidrošana alkohola reibumā: starp vīru un sievu, draugiem, pudeles brāļiem. Gadās arī nopietni gadījumi – vicināšanās ar nažiem, cirvjiem. Taču tādus noziegumus ir vienkāršāk izmeklēt: viens otru sadur, ļaundaris dzērumā turpat blakus guļ vai arī aizgājis pāris kvartālu tālāk," stāsta Bārzdainis.
Tāpat Sarkandaugavā ir vairākas stabilas "točkas" ar pastāvīgo klientūru. "Viņiem nav izdevīgi sadarboties ar policiju. Kādēļ gan iet uz "Maxima", ja var aiziet uz "točku" un paņemt tur? Cīņa ir sarežģīta, policija uzliek sodu, saimnieks to samaksā un noliek vietā citu pārdevēju," stāsta policists.
Noziedzība Rīgā: iecirknis "Ziemeļi"
Stāsts par Sarkandaugavu nebūs pilnīgs, ja nepieminēs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru Tvaika ielā. Šī ārstniecības iestāde apvīta ar noslēpumiem un mītiem, tostarp klejo stāsti par asinskāru maniaku izbēgšanu. Taču policija ir pārliecināta, ka šī ir pietiekami mierīga vieta. "Gadās, ka pacienti iziet ārā uzpīpēt, bet mēs pēc tam skrienam pa visu pilsētu un meklējam. Viņi nav bīstami sabiedrībai: cits dodas pie mammas, cits – uz īrētu dzīvokli. Parasti, kad policijas darbinieki ierodas, lai vestu atpakaļ uz slimnīcu, neviens nepretojas," stāsta policijas Ziemeļu iecirkņa priekšnieks.
