No kramplaužiem līdz "sliktajām mājām" un slepkavībām
Purvciema kriminālā vēsture
Фото: f64
KRIMINĀLĀ RĪGA. LABAIS KRASTS
Diāna Čučkova
žurnāliste, projekta autore
Olga Petrova
žurnāliste, projekta autore
Purvciems ir visvairāk apdzīvotais Rīgas mikrorajons. Pēdējos gados te kļuvis mierīgāk, lai gan joprojām bieži vien tiek apzagti dzīvokļi un aizdzītas automašīnas. Te ir arī savas "sliktās mājas" un problemātiski naktsklubi, un sistemātiskas zādzības no veikaliem. Savukārt pavisam nesenā pagātnē šīs apkaimes stāstā lasāmas ļoti drūmas lappuses. Tieši te 2021. gada pavasarī notika viens no pēdējā laika skaļākajiem noziegumiem, kas pagaidām nav atšķetināts, – futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība. 2004. gadā bijušais policists, vēloties saņemt izpirkuma naudu, Purvciemā nolaupīja pusaudzi, ko vēlāk nogalināja. Savukārt 2005. gadā Dzelzavas ielā gaišā dienas laikā tika nogalināti divi inkasenti. DELFI ļauj gremdēties atmiņās par Purvciema kriminālo vēsturi, kā arī stāsta, vai un cik droši tur ir tagad.
Šis ir sestais raksts stāstu ciklā "Kriminālā Rīga. Labais krasts", kurā DELFI atklāj dažādu Rīgas apkaimju kriminālo pagātni un tagadni.
Rīgas visvairāk apdzīvotajā apkaimē Purvciemā liela problēma allaž bijusi zādzības no automašīnām un dzīvokļiem. Īpaši aktuāli tas bija astoņdesmitajos gados, kad sāka būvēt 104. un 119. sērijas daudzdzīvokļu namus.
Iedzīvotāju skaita ziņā Purvciems ir lielākais Rīgas mikrorajons – nesenākie dati (2017.) liecina, ka te dzīvo 62036 cilvēki – nedaudz vairāk nekā Jelgavā. Apdzīvotības blīvuma ziņā Purvciems gan piekāpjas savam kaimiņam – Pļavniekiem.
Purvciems
Purvciema platība - 501, 7 ha.
"Šos namus būvēja celtnieku bataljons. Paši cēla, paši pēc tam arī zaga. Piemēram, ierauga, ka jaunajā mājā ievācas kāds, kam ir auto. Garāžu tolaik visiem nepietika, mašīnas atstāja pie mājas. Tad nu bija divi varianti: vai nu aizdzina mašīnu vai riteņus noskrūvēja. Rezerves riteņus tolaik nevarēja nopirkt, deficīts. Pieprasījums radīja piedāvājumu," stāsta bijušais milicijas darbinieks Andrejs (nevēlējās atklāt savu uzvārdu lasītājiem – red.). Astoņdesmitajos gados viņš strādāja Rīgas Proletāriešu rajonā, teritorijā, kurā ietilpa Purvciems.
Zem PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra portreta esošo veikalu Dzelzavas ielā tautā dēvēja par "Zem uzacīm" vai "Pie Iļjiča". Foto: Viktors Ļisicins, Apvienotais arhīva fonds LVKFFDA
Dzīvokļu zagļi un "repšiki" no Azerbaidžānas
Proletāriešu rajonā notika daudz zādzību no dzīvokļiem. Milicijas pieliktie pūliņi augļus nenesa: vienus iesēdina, vietā stājas nākamie. No dzīvokļiem zaga naudu, vērstlietas, kristāla izstrādājumus. Reiz Vitālijam, kurš tolaik bija Proletāriešu rajona pilnvarotais operatīvais darbinieks, ar kolēģiem izdevās notvert vīrieti, kurš apzadzis vairāk nekā 100 dzīvokļus. Kad zaglim taujājuši, kādēļ tik daudz, viņš atbildējis: "Gribu sazagt miljonu."
KO ZAGA
no dzīvokļiem padomju gados
Sadzīves tehnika – pirmais, kas piesaistīja dzīvokļu zagļu uzmanību.
Trauki
Vēlīnos padomju gados īpaša vērtība bija kristāla trauki.
Vēlīnos padomju gados īpaša vērtība bija kristāla trauki.
Bārs
No mājas bāriņiem zaga importa alkoholiskos dzērienus.
No mājas bāriņiem zaga importa alkoholiskos dzērienus.
Kažokādas
Ilgus gadus dzīvokļu apzadzējiem ejoša prece bija kažoki un kažokādas cepures.
Ilgus gadus dzīvokļu apzadzējiem ejoša prece bija kažoki un kažokādas cepures.
Skapis
Plauktos un atvilktnēs garnadži meklēja naudu un vērtslietas.
Plauktos un atvilktnēs garnadži meklēja naudu un vērtslietas.
Paklāji
Zagļi bieži vien promejot līdzi paķēra arī paklāju.
Zagļi bieži vien promejot līdzi paķēra arī paklāju.
Dažu zagļu pašpārliecību un nekaunību varētu apskaust pat visaukstasinīgākie izmeklētāji. Reiz kārtības sargi saņēmuši ziņojumu, ka kādā dzīvoklī pie universālveikala "Minska" atrodas nepiederoša persona. "Lēcām mašīnā un no pārvaldes Gorkija ielā (tagad – K. Valdemāra iela) līdz turienei aizbraucām četrās minūtēs! Ejam mājā: kāpņu telpā stāv puisis, kuru satvērusi modrā kaimiņiene – sieviete cienījamos gados. Varētu aizbēgt, bet pat nav grasījies! Stāsta, ka atnācis ciemos pie drauga no teātra, lai atdotu parādu, bet draugs nolēmis aizskriet pēc pudeles, atstājot viņu gaidīt dzīvoklī. Rāda mums dokumentus, visas mantas uz vietas. Šķiet, nav nekādas zagšanas. Bet vēlāk uzzinājām, ka šis "teātra draugs" jau vairākus mēnešus braukāja pa "viesizrādēm". "Ciemiņš" tik pārliecinoši meloja, ka apveda ap stūri pat profesionāļus! Kādu laiku vēlāk viņš tomēr tika pieķerts, apzogam dzīvokli Juglā," stāsta bijušais policists.
Mēbeļu nams vilināja ne tikai padomju pircējus, bet arī noziedzniekus. Tolaik daudzas preces bija deficīts, tās nevis pirka, bet gādāja "pa blatu". Ja blata nebija, bet ļoti gribējās nopirkt, piemēram, skaistu mēbeļu garnitūru vai ādas dīvānu, pastāvēja risks iekrist uz "uzmetējiem". "Krāpnieki zināja, kā atpazīt naudīgus vientiešus, kas brauca uz Mēbeļu namu pirkt sekciju vai krēslus. Pienāca klāt uz ielas, pārliecināja, ka palīdzēs dabūt kāroto preci, ņēma naudu un aicināja pagalmā, kur izsniegs pirkumu. Veikalam bija divas izejas, "uzmetēji" ar naudu aizgāja pa otrām durvīm. Lētticīgie pircēji stundām stāvēja pie pagalma izejas, gaidot mēbeles," atminas Andrejs.
Galu galā Mēbeļu namā izveidoja atsevišķu milicijas posteni. Milicijas darbiniekam bija savs kabinets: ģērbies formastērpā, viņš staigāja pa veikala telpām kā brīdinājums krāpniekiem un mierinājums godprātīgiem pilsoņiem.
Foto: periodika.lv
Līķis bērnudārzā
"Saņēmām ziņojumu, ka Ieriķu ielā bērnudārza teritorijā atrasts kails, līdz nāvei piekauts vīrietis. Līķis karājās uz sētas, pie tās bija basu pēdu nospiedumi," atceras Vitālijs. "Sekojot pēdām, milicija nonāca līdz kopmītnēm Ieriķu ielā 2a. Ēku ielenca un sāka pārbaudīt visas komandas.
Kādā istabā tika atrasts vīrietis – uzpampis, zilimelna, sasista seja. Viņš sacīja, ka vakarā iedzēris ar draugu. Kad šņabis beidzies, gājuši pa rajonu meklēt papildinājumu. Atpakaļceļā sastapuši divus puišus, kas viņiem uzbrukuši. Vīrietim izdevies aizbēgt, pa ceļam pazaudējot apavus, bet draugs palicis… Kamēr mēs spriedām, ko darīt, saņēmām ziņu, ka no dežūrmašīnas pazudusi rācija!
Izrādās, iepriekšējā naktī Ieriķu ielā aizturēti divi piedzērušies puiši. Aizveda uz nodaļu, uzrakstīja protokolu un palaida. No rīta jābrauc uz slepkavību, bet stacionārās rācijas nav. Mums bija puišu adreses. Braucam pie viņiem. Viens tūlīt atdeva nozagto rāciju: viņš to jau bija noslēpis starp malkas pagalēm. Turpinājām pratināt un pusdienlaikā jau bijām noskaidrojuši, ka tieši šis cilvēks kopā ar draugu nogalināja un aplaupīja to nelaimīgo, kas tika atrasts bērnudārzā. Tā vienā reizē atrisinājām divas lietas."
Kādā istabā tika atrasts vīrietis – uzpampis, zilimelna, sasista seja. Viņš sacīja, ka vakarā iedzēris ar draugu. Kad šņabis beidzies, gājuši pa rajonu meklēt papildinājumu. Atpakaļceļā sastapuši divus puišus, kas viņiem uzbrukuši. Vīrietim izdevies aizbēgt, pa ceļam pazaudējot apavus, bet draugs palicis… Kamēr mēs spriedām, ko darīt, saņēmām ziņu, ka no dežūrmašīnas pazudusi rācija!
Izrādās, iepriekšējā naktī Ieriķu ielā aizturēti divi piedzērušies puiši. Aizveda uz nodaļu, uzrakstīja protokolu un palaida. No rīta jābrauc uz slepkavību, bet stacionārās rācijas nav. Mums bija puišu adreses. Braucam pie viņiem. Viens tūlīt atdeva nozagto rāciju: viņš to jau bija noslēpis starp malkas pagalēm. Turpinājām pratināt un pusdienlaikā jau bijām noskaidrojuši, ka tieši šis cilvēks kopā ar draugu nogalināja un aplaupīja to nelaimīgo, kas tika atrasts bērnudārzā. Tā vienā reizē atrisinājām divas lietas."
Biķernieku mežā rīdzinieki varēja tirgoties vai mainīties ar grāmatām: ne vienmēr brīvajā tirdzniecībā bija pieejams lasītājus interesējošais. Septiņdesmito gadu beigās saistošās literatūras meklējumos šurp sabrauca visa Rīga, nereti arī brauca no citām pilsētām. Vēlāk šī "grāmatu maiņas vieta" kļuva par tirdziņu, kur andelēja tolaik deficīta preces. Kārtības sargiem īpašas galvassāpes šī tirdzniecības vieta neradīja.
Astoņdesmitajos gados no kriminogēnās situācijas skatupunkta par ne pārāk patīkamu vietu tika uzskatītas celtnieku dienesta viesnīcas Burtnieku, Raunas un Kastrānes ielā. Drūmajās silikāta ķieģelu piecstāvu mājās izmitināja gan vienkāršus strādniekus, gan padibenes, starp tiem ļoti daudz agrāk sodītu personu. Iekārtoties normālā darbā pēc cietuma bija sarežģīti. Kur gan likties? Uz "stroiku" jeb būvlaukumu, jo tur nodrošina arī dzīvojamo platību!
Astoņdesmitajos gados no kriminogēnās situācijas skatupunkta par ne pārāk patīkamu vietu tika uzskatītas celtnieku dienesta viesnīcas Burtnieku, Raunas un Kastrānes ielā. Drūmajās silikāta ķieģelu piecstāvu mājās izmitināja gan vienkāršus strādniekus, gan padibenes, starp tiem ļoti daudz agrāk sodītu personu. Iekārtoties normālā darbā pēc cietuma bija sarežģīti. Kur gan likties? Uz "stroiku" jeb būvlaukumu, jo tur nodrošina arī dzīvojamo platību!
Purvciemā un tā apkaimē siroja divi maniaki. Abiem piespriests mūža ieslodzījums par izvarošanām un nežēlīgām slepkavībām.
2001. gada jūnijā Sveķu ielā (maza ieliņa starp Ieriķu un Lielvārdes ielu) meža masīvā tika atrasts jaunas sievietes līķis ar žņaugšanas pēdām. Nedēļu agrāk policija Juglas ezera krastā uzgāja cilvēka skeletu, savukārt 21. jūnijā studentu kopmītnēs Nīcgales ielā nenoskaidrots vīrietis uzbruka 16 gadus vecai jaunietei, nodarot smagus miesas bojājumus.
Policija izveidoja iespējamā ļaundara fotorobotu un drīz vien izdevās viņu aizturēt. Tas izrādījās 1963. gadā dzimušais Vitālijs Kosteckis – noziedznieks, kam 1984. gadā piespriests augstākais soda mērs par laupīšanu un divu meiteņu slepkavību. Nāves sods tika nomainīts ar cietumsodu, turklāt noziedznieks ieslodzījumā pavadīja vien piecus gadus. Kosteckis rakstīja visām instancēm sūdzības un apelācijas, viena krimināllieta tika pārkvalificēta par slepkavību aiz neuzmanības, savukārt otrā lietā apsūdzība tika pilnībā noņemta.
2001. gada jūnijā Sveķu ielā (maza ieliņa starp Ieriķu un Lielvārdes ielu) meža masīvā tika atrasts jaunas sievietes līķis ar žņaugšanas pēdām. Nedēļu agrāk policija Juglas ezera krastā uzgāja cilvēka skeletu, savukārt 21. jūnijā studentu kopmītnēs Nīcgales ielā nenoskaidrots vīrietis uzbruka 16 gadus vecai jaunietei, nodarot smagus miesas bojājumus.
Policija izveidoja iespējamā ļaundara fotorobotu un drīz vien izdevās viņu aizturēt. Tas izrādījās 1963. gadā dzimušais Vitālijs Kosteckis – noziedznieks, kam 1984. gadā piespriests augstākais soda mērs par laupīšanu un divu meiteņu slepkavību. Nāves sods tika nomainīts ar cietumsodu, turklāt noziedznieks ieslodzījumā pavadīja vien piecus gadus. Kosteckis rakstīja visām instancēm sūdzības un apelācijas, viena krimināllieta tika pārkvalificēta par slepkavību aiz neuzmanības, savukārt otrā lietā apsūdzība tika pilnībā noņemta.
Purvciema maniaki
1989. gadā Kosteckis iznāca brīvībā. Prokuratūrai izdevās pārsūdzēt lēmumu, noziedznieks vēlreiz nonāca ieslodzījumā – šoreiz uz 15 gadiem, termiņā ieskaitot agrāk cietumā pavadītos četrus gadus. Pēc tam, kad Kostecki aizturēja 2001. gadā, viņš atzinās vēl vienā slepkavībā – 1989. gadā, kad vīrietis bija brīvībā, viņš Biķernieku mežā nogalināja jaunu sievieti.
Kostecka apsūdzībā bija 13 epizodes: trīs slepkavības, pieci slepkavības mēģinājumi, mēģinājums nogalināt nepilngadīgu jaunieti, divi izvarošanas mēģinājumi, kā arī divas zādzības. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no slepkavību motīviem bija seksuālās novirzes. Maniaks saviem upuriem uzbruka uz ielas, kāpņutelpās, mežā. Tiesa Vitālijam Kosteckim piesprieda mūža ieslodzījumu.
Cits sērijveida slepkava, mākslinieks noformētājs Rolands Širmahers vienu no saviem pirmajiem noziegumiem izdarīja 1987. gadā. "Aiz Gaiļezera slimnīcas tika atrasta nodurta sieviete, kas tur bija pastaigājusies ar bērnu ratiņiem. Blakus atradās jaunceltne. Celtnieki redz – pa mežu staigā raudošs puisēns, viens pats. Izsauca mūs, mēs savukārt atradām nogalināto sievieti," stāsta bijušais policists Vitālijs. Drīz pēc tam Širmahers tika notverts laupīšanas laikā Cēsu ielā.
Liecinieki tika aicināti uz atpazīšanu, taču kaut kādu iemeslu dēļ viss ieilga un Širmahers netika atpazīts, atceras Vitālijs. "Lai gan mums bija operatīvie dati, aizdomās turēto netiesāja par slepkavību, tikai par laupīšanu. Vēlāk liecinieki mums sacīja, ka ir atpazinuši viņu, taču bija jau par vēlu. Lieta bija norakta," atminas bijušais policists. Atbilstoši lietas materiāliem Širmahers bērna klātbūtnē vairākas reizes sadūra Mariju Š., gūto ievainojumu rezultātā viņa mira.
Pēc dažām dienām notika vēl viens uzbrukums: šoreiz kādos kapos Rīgas pievārtē tika ievainota sieviete. Lai gan traumas bija ļoti smagas, cietusī izdzīvoja. Tajā pašā gadā Širmahers daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā ar āmuru uzbruka jaunai sievietei, bet vēlāk par viņa upuri kļuva kāda medicīnas institūta studente.
1989. gadā Širmahers stājās tiesas priekšā. Pateicoties cietuma kapelānam, kurš noticēja, ka noziedznieks stājies uz labošanās takas, Širmahers izkļuva brīvībā un drīz vien nogalināja sievieti, kas viņu uzņēma savā mašīnā kā pasažieri. 2002. gadā tiesa Širmaheram piesprieda 13 gadu cietumsodu, ko Augstākā tiesa apstiprināja 2003. gada februārī. Taču vīrietim atkal paveicās: 2007. gadā viņš tika atbrīvots – nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda. Drīz pēc tam viņš atkal tika notverts zogam.
Cits sērijveida slepkava, mākslinieks noformētājs Rolands Širmahers vienu no saviem pirmajiem noziegumiem izdarīja 1987. gadā. "Aiz Gaiļezera slimnīcas tika atrasta nodurta sieviete, kas tur bija pastaigājusies ar bērnu ratiņiem. Blakus atradās jaunceltne. Celtnieki redz – pa mežu staigā raudošs puisēns, viens pats. Izsauca mūs, mēs savukārt atradām nogalināto sievieti," stāsta bijušais policists Vitālijs. Drīz pēc tam Širmahers tika notverts laupīšanas laikā Cēsu ielā.
Liecinieki tika aicināti uz atpazīšanu, taču kaut kādu iemeslu dēļ viss ieilga un Širmahers netika atpazīts, atceras Vitālijs. "Lai gan mums bija operatīvie dati, aizdomās turēto netiesāja par slepkavību, tikai par laupīšanu. Vēlāk liecinieki mums sacīja, ka ir atpazinuši viņu, taču bija jau par vēlu. Lieta bija norakta," atminas bijušais policists. Atbilstoši lietas materiāliem Širmahers bērna klātbūtnē vairākas reizes sadūra Mariju Š., gūto ievainojumu rezultātā viņa mira.
Pēc dažām dienām notika vēl viens uzbrukums: šoreiz kādos kapos Rīgas pievārtē tika ievainota sieviete. Lai gan traumas bija ļoti smagas, cietusī izdzīvoja. Tajā pašā gadā Širmahers daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā ar āmuru uzbruka jaunai sievietei, bet vēlāk par viņa upuri kļuva kāda medicīnas institūta studente.
1989. gadā Širmahers stājās tiesas priekšā. Pateicoties cietuma kapelānam, kurš noticēja, ka noziedznieks stājies uz labošanās takas, Širmahers izkļuva brīvībā un drīz vien nogalināja sievieti, kas viņu uzņēma savā mašīnā kā pasažieri. 2002. gadā tiesa Širmaheram piesprieda 13 gadu cietumsodu, ko Augstākā tiesa apstiprināja 2003. gada februārī. Taču vīrietim atkal paveicās: 2007. gadā viņš tika atbrīvots – nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda. Drīz pēc tam viņš atkal tika notverts zogam.
"Mēs tur bieži rīkojām reidus, pārbaudījām pasu režīmu. Savukārt Tālivalža un Laimdotas ielā studentu kopmītnēs bija mierīgi. Es tur strādāju par iecirkņa inspektoru, pārkāpumu nebija gandrīz nemaz. Bet, kad Aizkraukles ielā atvēra kafejnīcu, tad kļuva skaļāk. Šo studentu kafejnīcu iekļāvām ikdienas patruļas maršrutā, paši tur bieži pusdienojām," stāsta Vitālijs
500 Latvijas rubļu ("repšiki"). Publicitātes attēls.
Deviņdesmito gadu sākumā Azerbaidžānā uzgāja Latvijas valūtas – "repšiku" – viltotājus. Bijušie policijas darbinieki atminas, ka viltoja tikai 500 rubļu banknotes. Viltotā nauda no Baku ceļoja lidmašīnās kopā ar ziediem. Vēlāk viltojumus izplatīja tirgotāji, kas strādāja Centrāltirgū un pie universālveikala "Minska".
No 1999. gada līdz 2000. gada vidum Purvciemā un Pļavniekos darbojās tā sauktā Šitika banda. To vadīja Vladimirs Vasiļevičs ar iesauku Šitiks. Bandu veidoja apmēram viena gadagājuma jauni cilvēki, kas ilgstošā laika posmā atsevišķos Rīgas mikrorajonos, galvenokārt Purvciemā un Pļavniekos, uzbruka padzīvojušiem cilvēkiem sievietēm, kā arī personām reibuma stāvoklī. Visos gadījumos ļaundari rīkojās pēc vienas shēmas – ar smagu priekšmetu cilvēkam sita no aizmugures pa galvu. Uzbrucēju guvums bija viss, kas bija upurim līdzi – pārtikas produkti, nelielas naudas summas, kā arī nenozīmīgas rotaslietas un apģērbs.
Izmeklēšanā tika skatītas 130 šādas epizodes. Daļa cietušo kļuvuši par invalīdiem, pieci no gūtajām traumām miruši. Pēc Šitika bandas apcietināšanas Purvciemā un Pļavniekos kādu laiku iestājās nosacīts miers.
Izmeklēšanā tika skatītas 130 šādas epizodes. Daļa cietušo kļuvuši par invalīdiem, pieci no gūtajām traumām miruši. Pēc Šitika bandas apcietināšanas Purvciemā un Pļavniekos kādu laiku iestājās nosacīts miers.
Noziegumu Karte
Purvciems
1993. gada 5. februāris. Ieriķu ielā, dzīvoklī, kur mitinās kādas firmas direktore, ierodas trīs vīrieši, piekauj un sasien dzīvokļa saimnieci un viņas šoferi. Ļaundari pieprasīja atdot 100 tūkstošus Latvijas rubļu (711 eiro), kurus sieviete it kā esot parādā citai firmai. Šoferis tika sadurts, savukārt sieviete – nožņaugta. Aizejot noziedznieki no dzīvokļa līdzi paķēra dažādas mantas.
1992. gada maijs. Varavīksnes gatvē nogalināts 27 gadus vecs vīrietis, noziedznieki viņa līķi vēlāk sadala un noslīcina Daugavā. Šie paši noziedznieki mēnesi vēlāk Ilūkstes ielā kādā dzīvoklī laupīšanas laikā nogalina 60 gadus vecu sievieti, savukārt vannā noslīcina 1954. gadā dzimuši vīrieti. Ulbrokā noziedznieki no aizmugures ievaino privātā taksometra vadītāju. Banda tika aizturēta jūlijā.
1992. gada 13. maijs. Policijas darbinieks, braucot pa Dzelzavas ielu, pamana, ka ļaundari mēģina apzagt uz ielas guļošu cilvēku. Noziedznieki ne tikai nepakļāvās policista norādījumiem, bet pat mēģināja viņam atņemt ieroci. Incidenta rezultātā viens laupītājs tika ievainots un mira ceļā uz slimnīcu, savukārt otrs uzbrucējs tika apcietināts.
1992. gada 7. oktobris. Purvciema ielā bez vēsts pazūd firmas "Dukāts" direktors Jurijs D. Netālu no uzņēmēja dzīvesvietas pie viņa pienāca divas nenoskaidrotas personas, iegrūda automašīnā un pameta notikuma vietu. Dažas stundas vēlāk uzņēmēja dzīvoklī ielauzās laupītāji, kas nogalināja viņa 19 gadus veco meitu D. Uzbrukumā tika nogalināts arī suns. No mājokļa nolaupīti ieroči un juvelierizstrādājumi.
1992. gada 23. oktobris. Brantkalna ielā nogalināts 39 gadus vecais uzņēmējs Boriss R. Slepkava izmantoja karabīni, izšaujot trīs reizes.
1993. gada 26. janvāris. Mēbeļu nama vestibilā pieci bruņoti vīri piespiež divus vīriešus viņiem sekot un iekāpt baltā mikroautobusā "Latvija" bez auto reģistrācijas numuriem un aizved uz mežu. Tur uzbrucēji saviem upuriem atņēma naudu (apmēram 267 tūkstošus Latvijas rubļu jeb nedaudz vairāk par 1900 eiro), ādas virsjakas, pulksteņus, gredzenus un dokumentus.
1994. gada 12. maijs. Sprādziens daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā Lielvārdes ielā 109. Eksplozijas vilnis sabojāja sešu dzīvokļu un kravas lifta durvis. Negadījumā cilvēki necieta.
1994. gada 30. maijs. Marsa gatvē 4 divi bruņoti laupītāji ielaužas dzīvoklī, piekauj tā saimnieku, pēc tam nozog automašīnu "Mercedes Benz". Auto bija Rīgas Biznesa centra īpašums, to savām vajadzībām izmantoja Latvijas Finanšu ministrija.
1992. gada maijs. Varavīksnes gatvē nogalināts 27 gadus vecs vīrietis. Upura līķis vēlāk sadalīts un noslīcināts Daugavā. Mēnesi vēlāk šie paši noziedznieki aplaupīšanas laikā kādā dzīvoklī Ilūkstes ielā nogalināja 60 gadus vecu sievieti, kā arī noslīcināja vannā 38 gadus vecu vīrieti, savukārt Ulbrokā uzbruka privātā taksometra vadītājam un viņu savainoja. Banda tika aizturēta jūlijā.
1994. gada 15. jūnijs. Varavīksnes gatvē pie 10. nama notiek bruņots uzbrukums Rīgas domes deputātam Jurim Rītiņam, kurš tobrīd vadīja automašīnu "Volvo 940". Viņam uzbruka trīs noziedznieki, kuri raidīja četrus šāvienus, ievainojot Rītiņu kājā.
1994. gada 14. novembris. Ilūkstes ielā 109 atrasts vīrieša līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm – durtu brūci krūtīs. Izmeklēšanā policija konstatēja, ka vīrietis bija bezdarbnieks, 1. grupas invalīds.
1995. gada 18. septembris. Brantkalna ielā 21 pie policijas iecirkņa uzspridzināts policijas mikroautobuss. Negadījumā cilvēki necieta, taču ar sprādziena vilni izsisti iecirkņa un apkārtējo namu logi. No transportlīdzekļa pāri palika vien metāla karkass.
1997. gada 14. februāris. Netālu no Madonas ielas 4. nama automašīnas "Moskvič" bagāžniekā atrasts sadalīts līķis.
1997. gada jūlijs. Purvciema ielā kādas daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā atrasts 1962. gadā dzimušā Genādija N. līķis ar šautu brūci krūtīs. Šajā pašā mēnesī kādā Dzelzavas ielas daudzdzīvokļu nama kāpņu laukumiņā atrasts 1966. gadā dzimušā Vadima M. līķis – arī ar šautu brūci krūtīs.
1997. gada 12. septembris. Policija saņem informāciju, ka Dzelzavas ielā 110 novietotā automašīnā "Volvo" uzstādīts spridzeklis. Izsauktie sapieri zem transportlīdzekļa tik tiešām atrada 250 gramus trotila. Auto piederēja kādam firmas "Nordeka" darbiniekam.
1997. gada 18. oktobris. Dzelzavas ielā trīs noziedznieki uzbrūk Drošības policijas darbiniekam, nolaupot mobilo tālruni, peidžeri, aptuveni 100 latus, kā arī dienesta apliecību.
1998. gada februāris. Sprādziens Purvciema ielas 24. nama kāpņutelpā. Eksplozijā bojāti vairāki ēkas stāvi.
1999. gada februāris. Nežēlīga slepkavība Dzelzavas ielā. 25 gadus vecs narkomāns piezvanīja pie kāda dzīvokļa durvīm un pavēstīja, ka kaimiņi nopludinājuši viņa dzīvokli. Kad 63 gadus vecais dzīvokļa iemītnieks atvēra durvis, noziedznieks viņam uzbruka ar nazi, nodūra un nozaga televizoru. Eksperti uz upura līķa saskaitīja 65 naža dūrienu pēdas.
2001. gada janvāris. Dzelzavas ielā bārā "Heineken" nošauts kriminālajās aprindās pazīstamais Nikolajs N., kā arī ievainots viņa draugs Dmitrijs Š.
2001. gada janvāris. Policija apcietina reliģiskās organizācijas "Jehovas liecinieki" sekretāru, kurš aplaupījis deviņas sievietes, kas piedāvāja masāžas un citus pakalpojumus savās mājās. Pēc saņemtās masāžas vīrietis, piedraudot ar nazi vai vardarbību, sievieti sasēja un apzaga viņas apartamentus. Cietušās parasti bijušas vienas pašas mājās, laupītājs nevienai neesot nodarījis miesas bojājumus, tikai materiālos zaudējumus. Laupīšanas tika izdarītas decembrī un janvārī vairākās Rīgas vietās – Zentenes ielā, Ūnijas ielā, Kurzemes prospektā, Sadovņikova, Biķernieku, Dzelzavas, Salaspils, Bruņinieku un Lielvārdes ielā.
2002. gada aprīlis. Dzelzavas ielā kādā pagalmā nošauts vīrietis. Uzbrucējs upuri nāvējoši sašāva galvā, vēderā un kaklā. Tā kā pie upura tika atrasts naudas maks ar prāvu summu, tika pieņemts, ka šī nebija laupīšana.
2002. gada maijs. Burtnieku ielā 37 nogrand otrais sprādziens nepilna gada laikā. Negadījumā tika bojāti vairāki logi. Šajā ēkā bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu daļa, invalīdu biedrība un apģērbu veikals.
2002. gada jūlijs. Uzbrukums sabiedriskās domas pētījumu centra "Baltic Media facts Latvia" direktoram Kasparam Ulstam. Brīdī, kad Ulsts iegāja savas mājas kāpņutelpā Zvaigznāja ielā 10, trīs nepazīstami vīrieši viņam jautāja: "Vai Kaspars?" Kad Ulsts atbildēja apstiprinoši, ļaundari pienāca klāt un vairākas reizes iedūra, bet pēc tam aizskrēja. Slimnīcā mediķi Ulstam konstatēja durtas brūces kreisajā apakšstilbā, augšdelmā un paribē, kā arī galvas sasitumu.
2003. gada jūlijs. Lielvārdes ielā 103 nezināmi ļaundari sadedzina dzīvokļu kooperatīva "Bāka-2" valdes priekšsēdētāja Sergeja Sidorko automašīnu "Opel Omega".
2003. gada septembris. Kamēr inkasentu auto vadītājs Ilūkstes ielā maina pārsistu riepu, no transportlīdzekļa tiek nozagta soma ar 567 latiem (ap 800 eiro).
2004. gada 24. augusts. Lielvārdes ielā nošauts 29 gadus vecs vīrietis, vēl viens ievainotais smagā stāvoklī ar šautām brūcēm nogādāts slimnīcā. Policija konstatēja, ka šāvējs bija 43 gadus vecais Iļja K., kurš uguni atklāja pēc tam, kad ieraudzīja – divi jaunieši mēģina nozagt viņam piederošo automašīnu BMW.
2005. gada 1. janvāris. Jaungada uguņošanas laikā Stirnu ielā nenoskaidrota persona ar pistoli sašauj galvā 11 gadus vecu meiteni. Bērns kopā ar vecākiem bija iznācis uz ielas vērot salūtu, līdz pēkšņi saļima. Kad vecāki centās meiteni piecelt, viņi ieraudzīja, ka viņai ir iešauts galvā. Mediķi meiteni operēja un izņēma no galvas lodi. Policija noskaidroja, ka ticis šauts ar ārzemēs ražotu kaujas pistoli.
2005. gada marts. Stirnu ielā daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā pie sava dzīvokļa nogalināts uzņēmējs Vjačeslavs Goilo, kas agrāk kriminālajās aprindās bija pazīstams ar iesauku Afērists.
2005. gada augusts. Dubultslepkavība pie spēļu zāles "Split" Dzelzavas ielā 76b. Nogalināti inkasenti – 47 gadus vecais Jānis un 34 gadus vecais Mihails. Brīdī, kad viens inkasents atvēra automašīnas "Mercedes Benz" bagāžnieku, pie transportlīdzekļa pieskrēja jauns vīrietis un četras reizes izšāva. Noziedznieks nolaupīja aptuveni 3000 latus (vairāk nekā 4200 eiro) un aizbēga no notikuma vietas.
2005. gada augusts. Nīcgales ielā kādā dzīvoklī atklāts pirātisma midzenis, kurā nelegāli tika pavairota "Microsoft" programmatūra. Policija konstatēja ražošanu rūpnieciskos apmēros. Kopējie zaudējumi legālā programnodrošinājuma ražotājiem tiek lēsti gandrīz 3 miljonu ASV dolāru apjomā.
2006. gada 14. marts. Staiceles ielā kāda dzīvojamā nama kāpņutelpā nogalināts 36 gadus vecs vīrietis, kam bija saikne ar noziedzīgo pasauli. Eksperti konstatēja šautas brūces galvā un krūtīs. Notikuma vietā atrasta pistole ar klusinātāju.
2006. gada marts. Viršu ielā kādā dzīvoklī atrasts 32 gadus vecas sievietes līķis ar 15 durtām brūcēm. Aizdomās par slepkavību apcietināts upures dzīvesbiedrs.
2005. gada augusts. Lielvārdes ielā nošauts Iļja K., kurš pirms gada, sargājot no aizdzīšanas savu auto, nošāva 29 gadus veco Amīnu A. un ievainoja Rasulu M. Iļja K. nogalināts uz savas mājas sliekšņa ar automātisko ieroci.
2010. gada decembris. Aplaupīta bankas "Citadele" filiāle Purvciemā. Četri tumšās drēbēs un sejas maskās tērpti vīrieši iebruka bankas telpās un, piedraudot darbiniekiem ar ieroci, no kases nolaupīja naudu – dažus simtus latu.
2008. gada oktobris. Žagatu ielā apcietina 24 gadus vecu vīrieti, kurš pastaigājās pa rajonu, bruņojies ar samuraja zobenu. Uz kārtības sarga aicinājumu nomest ieroci vīrietis nereaģēja, tādēļ policistam nācās raidīt brīdinājuma šāvienu gaisā. Tikai pēc šāda pavērsiena vīrietis nolēma padoties.
2009. gada 9. marts. Veikala darbiniecei pie bankas filiāles tiek nozagti 10 500 lati (14 940 eiro). Veikala darbinieki bija piebraukuši pie finanšu iestādes Stirnu ielā, lai nodotu skaidru naudu. Šoferis palika transportlīdzeklī, savukārt 1980. gadā dzimusī sieviete devās uz banku, taču pie ieejas nenoskaidrots vīrietis viņai no rokām izrāva somu ar naudu.
2010. gada jūnijs. Kādā tirdzniecības centra "Minskas centrs" veikalā ielaužas trīs bruņoti vīrieši un, piedraudot ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu, sasit vitrīnu un nozog juvelierizstrādājumus.
2010. gada jūlijs. Brantkalna ielā kādā dzīvoklī tā saimniece atrod mirušu zagli. Dzīvokļa durvis bija atvērtas, istabā uz grīdas gulēja vīrietis bez dzīvības pazīmēm. Līdzās viņam – šļirce.
2010. gada 18. septembris. Dzelzavas ielā piekauta un izvarota meitene. Staiceles ielā upurim uzbruka kāds vīrietis, kas pieprasīja atdot naudu un mobilo tālruni, bet pēc tam ievilka viņu vārtrūmē un izvaroja. Kad policija aizturēja uzbrucēju un izplatīja viņa fotogrāfiju medijos, pieteicās vēl divas meitenes, kas cietušas no šī varmākas.
2008. gada 7. jūnijs. Dzelzavas ielā no kāda veikala telpām nozagts seifs ar 10 tūkstošiem latu (14229 eiro). Ļaundari veikalam piebrauca no pagalma puses un ar transportlīdzekļa palīdzību izrāva logu restes, pēc tam iekļuva veikala telpās un nozaga metāla seifu.
2008. gada 7. jūnijs. Dzelzavas ielā no kāda veikala nozagts seifs, kurā glabājās 10 tūkstoši latu (14 228 eiro). Ļaundari pie veikala piebrauca no sētas puses un ar auto izrāva no logiem restes. Laupītāji caur bojāto logu iekļuva veikala telpās un aiznesa metāla seifu.
2011. gada 12. aprīlis. Mēģinājums aplaupīt Latvijas Krājbankas filiāli Dzelzavas ielā 55. Šajā pašā dienā laupītājs mēģināja apzagt Latvijas Krājbankas filiāli Brīvības ielā 430a. Pāris dienu vēlāk noziedznieki aplaupīja "Swedbank" filiāli Dzelzavas ielā 51. Uzbrukumos neviens cilvēks necieta.
2011. gada novembris. Policija aiztur jaunu pāri, vīrieti un sievieti, kas vasaras periodā Purvciemā, Pļavniekos un Teikā "izģērbuši" 39 BMW automašīnas. 23 gadus veco sievieti un agrāk sodīto 26 gadus veco vīrieti izdevās apcietināt uz karstām pēdām pēc zādzības mēģinājuma Džohara Dudajeva ielā.
2011. gada decembris. Ūnijas ielā skolas sporta laukumā atrasts 1966. gadā dzimuša vīrieša līķis ar cauršautu galvu. Līdzās viņam uzieta kaujas granāta, kuru neitralizēja vienības "Omega" speciālisti.
2012. gada marts. Aizturēts 17 gadus vecs jaunietis, kurš 6. autobusā uzbruka 57 gadus vecam pasažierim un četras reizes sadūra ar noasinātu skrūvgriezi. Aizturētais jau agrāk bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Divas dienas vēlāk jaunietis konvojēts uz tiesu, lai mainītu drošības līdzekli, bet viņš mēģināja aizbēgt.
2013. gada aprīlis. Dzelzavas ielā juvelierveikalā ienāk vīrietis un lūdz viņam parādīt zelta ķēdītes. Kad pārdevēja izcēla no vitrīnas paleti ar ķēdītēm, ļaundaris to paķēra un aizbēga. Veikalam tika nodarīti zaudējumi vairāku tūkstošu eiro vērtībā.
2013. gada jūlijs. Nīcgales ielā naktsklubā policija aiztur vīrieti, kurš uz izklaidēm ieradies, līdzi paķerot tīģerpitonu. Tā kā vīrietim nebija tīģerpitona turēšanai nepieciešamās atļaujas, čūska konfiscēta un nodota veterinārās klīnikas darbiniekiem.
2013. gada augusts. Stirnu ielā kādā dzīvoklī atrasts 1945. gadā dzimušas sievietes līķis. Pensionāre bija mirusi jau pirms diviem gadiem, taču viņas aprūpētāja mirstīgās atliekas slēpa, lai turpinātu saņemt pensiju un pabalstu.
2014. gada 27. septembris. Pie Marsa gatves 4. nama nāvējoši ievainots Vitālijs P. Starp Vitāliju un Žani M. izcēlies konflikts, kā rezultātā Vitālijs tika sadurts cirkšņu un gurnu apvidū. Cietušais zaudēja daudz asiņu un 11. oktobrī mira, tā arī nenācis pie samaņas.
2016. gada janvāris. Ilūkstes ielā policijas darbinieki aiztur psihiski nelīdzsvarotu vīrieti, kurš sadūris kaimiņu, kā arī ievainojis policistu.
2018. gada 19. jūnijs. Policijā vēršas liecinieki, vēstot – Ūnijas ielā sastapuši ievainotu sievieti, kas lūgusi palīdzību. Cietusī nogādāta slimnīcā, savukārt kārtības sargi devās uz sievietes dzīvesvietu. Tobrīd jau noskaidrots, ka pensionārei varētu būt uzbrucis īrnieks.
Noskaidrots, ka sieviete iegādājusies dzīvokli, kurā mitinājās 1992. gadā dzimis vīrietis. Pārņemot īpašuma tiesības, jaunā saimniece ar īrnieku vienojās, ka viņš drīkst palikt dzīvoklī, bet viņam jāmaksā īre. Kad sieviete ieradās dzīvoklī, lai pierakstītu skaitītāju rādījumus un saņemtu īres maksu, vīrietis viņai uzbruka no aizmugures, nogāza uz grīdas un sāka durt ar nazi.
Izdzirdot troksni, izskrēja kaimiņš, kurš uz mirkli novērsa noziedznieka uzmanību. Izmantojot brīdi, pensionāre izbēga uz ielas, kur viņai palīdzēja nejauši garāmgājēji. Aizturētais atzinās, ka vēlējies nogalināt dzīvokļa saimnieci. Savu plānu perinājis aptuveni mēnesi. Vīrietis zinājis, ka sievietei ir nauda, un nolēmis to atņemt. Pēc slepkavības viņš bija plānojis sievietes līķi ielikt viņai piederošajā automašīnā, aizvest uz mežu Juglā un tur sadedzināt.
Noskaidrots, ka sieviete iegādājusies dzīvokli, kurā mitinājās 1992. gadā dzimis vīrietis. Pārņemot īpašuma tiesības, jaunā saimniece ar īrnieku vienojās, ka viņš drīkst palikt dzīvoklī, bet viņam jāmaksā īre. Kad sieviete ieradās dzīvoklī, lai pierakstītu skaitītāju rādījumus un saņemtu īres maksu, vīrietis viņai uzbruka no aizmugures, nogāza uz grīdas un sāka durt ar nazi.
Izdzirdot troksni, izskrēja kaimiņš, kurš uz mirkli novērsa noziedznieka uzmanību. Izmantojot brīdi, pensionāre izbēga uz ielas, kur viņai palīdzēja nejauši garāmgājēji. Aizturētais atzinās, ka vēlējies nogalināt dzīvokļa saimnieci. Savu plānu perinājis aptuveni mēnesi. Vīrietis zinājis, ka sievietei ir nauda, un nolēmis to atņemt. Pēc slepkavības viņš bija plānojis sievietes līķi ielikt viņai piederošajā automašīnā, aizvest uz mežu Juglā un tur sadedzināt.
2018. gada 2. augusts. Purvciemā naktī aizturēts puskails vīrietis, kurš ar cirvi sadauzījis Brantkalna ielas stāvvietā novietotās policijas automašīnas. Vandalis notverts alkohola reibumā.
2021. gada februāris. Policijas speciālo uzdevumu vienība Vaidavas ielā aiztur četras personas, kas turētas aizdomās par apšaudi Mūkusalas ielā. Pārmeklējot aizturētos, viņu automašīnas un dzīvesvietas, policija atrada 200 gramus narkotisko vielu, tostarp marihuānu, MDMA un LSD, divas pneimatiskās pistoles un vienu gāzes pistoli.
2021. gada 14. aprīlis. Purvciemā nenoskaidroti slepkavas nošauj futbola aģentu Romānu Bezzubovu. Izbraucot uz Gunāra Astras ielas, Bezzubova vadītajai automašīnai tika aizšķērsots ceļš un futbola aģenta virzienā no automātiskā ieroča raidīti vairāki šāvieni. Bijušais sportists mēģināja aizbēgt, aizbrauca līdz stāvvietai pie Mēbeļu nama, kur no gūtajiem ievainojumiem mira. Nākamajā naktī Mežaparkā tika atrasta sadedzināta uzbrukumā izmantotā automašīna "BMW X5".
1997. gada 14. augusts, Naktī pie Ilūkstes ielas 52. nama uzspridzināta automašīna "Ford", kas piederēja pazīstamam izgudrotājam. Policija konstatēja, ka plastikāta spridzeklis bija novietots zem auto virsbūves spārna. Negadījumā cietušo nebija.
1992. gada 16. maijs. Dzelzavas ielā kādas firmas direktores dzīvoklī ielaužas trīs noziedznieki. Piedraudot ar medību ierocim līdzīgu priekšmetu, ļaundari sasien dzīvokļa saimnieci un viņas dēlu, bet pēc tam nolaupa 50 tūkstošus Latvijas rubļu (aptuveni 350 eiro), deviņas ādas jakas, kažoku, radio aparatūru, kā arī lielu alkohola un kafijas daudzumu.
1992. gada jūnijs. Ieriķu ielā kādā dzīvoklī pie 1935. gadā dzimušas kundzes iekļūst zagļi, kas nozog runājošu papagaili. Policija ziņo, ka putns spēja izķērkt šādas frāzes:"Labrīt, Krika! Čau, Koncita! Ko tu dari, ko?"
1992. gada 11. novembris. Andromedas gatvē 3 biroja telpās atrasts 1925. gadā dzimušā apsarga līķis ar žņaugšanas pēdām. Noziedznieki nolaupījuši seifu, kurā glabājās binoklis, benzīna taloni, 10 tūkstoši Latvijas rubļu (aptuveni 35 eiro), fakss, tālrunis un magnetola.
1993. gada 19. augusts. Ārkārtēja situācija Rīgas Vidzemes priekšpilsētas policijas pārvaldes telpās. Policists R. uzbrūk dežuranta palīgam, mēģinot atņemt ieroci. Kad mēģinājums neizdodas, uzbrucējs aizbēg uz mājām un izdara pašnāvību.
1993. gada 28. oktobris. Policija Purvciemā aiztur 18 gadus veco F., kurš pirms dažām nedēļām aplaupījis 1963. gadā dzimušu vīrieti. Uzbrucējam bijuši līdzdalībnieki – draugi ar iesaukām Lisijs un Debils.
1996. gada oktobris un novembris. No 24. oktobra līdz 2. novembrim pāri Purvciemam brāzās bruņotu laupīšanu sērija. Pabeiguši vienu uzbrukumu, noziedznieki nekavējoties metās uz nākamo vietu. Banda visur rīkojās pēc vienādas shēmas: viens ļaundaris palika stāvēt sardzē, kamēr divi kā pircēji iegāja veikalā, izvēlējās preci un, esot jau pie kases, sagaidīja brīdi, kad kases aparāts būr atvērts. Tajā brīdī laupītāji, piedraudot ar Makarova pistoli, pieprasīja naudu.
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka noziedznieki darbojas 5 km radiusā. Sapratuši, ka policija viņiem ir uz pēdām, laupītāji pārcēlās uz Daugavas otru krastu. Viņi tika apcietināti Imantā ar lietiskajiem pierādījumiem. Aleksandrs, Valērijs un Arnolds tobrīd jau bija īstenojuši 12 laupīšanas Rīgā. Izrādījās, ka divi no viņiem Rīgā bija iebraucēji, kas savu "štābu" ierīkoja Ilūkstes ielā kāda daudzdzīvokļu nama ratiņu telpā. Dzīvoja ar ērtībām: viņiem bija sekcija, kurā glabāja laupījumu, televizoru, laupīšanu laikā izmantotas maskas. Vairāki nama iedzīvotāji bija ievērojuši ratiņu telpā iekārtojušos svešiniekus., tomēr neviens par viņiem neinteresējās, izņemot modro sētnieci un vietējo iecirkņa inspektoru. "Kas jūs esat?" Puiši sievietei pavēstīja, ka ir Latvijas futbola izlases spēlētāji. Esot spiesti te dzīvot, jo viesnīcā neesot vietas. Acīmredzot, šāda atbilde pārbaudītājus apmierināja, jo noziedzniekus vairs neviens netraucēja un laupīšanas turpinājās.
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka noziedznieki darbojas 5 km radiusā. Sapratuši, ka policija viņiem ir uz pēdām, laupītāji pārcēlās uz Daugavas otru krastu. Viņi tika apcietināti Imantā ar lietiskajiem pierādījumiem. Aleksandrs, Valērijs un Arnolds tobrīd jau bija īstenojuši 12 laupīšanas Rīgā. Izrādījās, ka divi no viņiem Rīgā bija iebraucēji, kas savu "štābu" ierīkoja Ilūkstes ielā kāda daudzdzīvokļu nama ratiņu telpā. Dzīvoja ar ērtībām: viņiem bija sekcija, kurā glabāja laupījumu, televizoru, laupīšanu laikā izmantotas maskas. Vairāki nama iedzīvotāji bija ievērojuši ratiņu telpā iekārtojušos svešiniekus., tomēr neviens par viņiem neinteresējās, izņemot modro sētnieci un vietējo iecirkņa inspektoru. "Kas jūs esat?" Puiši sievietei pavēstīja, ka ir Latvijas futbola izlases spēlētāji. Esot spiesti te dzīvot, jo viesnīcā neesot vietas. Acīmredzot, šāda atbilde pārbaudītājus apmierināja, jo noziedzniekus vairs neviens netraucēja un laupīšanas turpinājās.
1999. gada 18. janvāris. Dzelzavas ielā kāda daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā zvērīgi piekauts vīrietis. Noziedznieki upurim nolaupīja 3 latus (nedaudz vairāk nekā 4 eiro), kā arī zelta gredzenu ar rubīnu.
2001. gada jūnijs.. Dzelzavas ielā 74 atkritumu konteinerā atrasta pudele ar 5 kg dzīvsudraba.
2001. gada 1. septembris. Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja darbinieki aiztur trīs personas par bruņotu laupīšanu veikalā Ūnijas ielā.
2002. gada jūnijs. Ūnijas ielā kādā dzīvoklī atrasts 34 gadus veca vīrieša līķis ar nepārprotamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Uz aizdomu pamata par nozieguma izdarīšanu policija aiztur 1970. gadā dzimušu vīrieti.
2002. gada decembris. Ieriķu ielā aizdzīts kravas auto "Scania R114" ar pilnu dīzeļdegvielas cisternu. Neskaitot kravas vērtību, transportlīdzekļa cena ar piekabi ir ap 60 tūkstošiem eiro.
2003. gada 4. septembris. Braslas ielā kādā transporta uzņēmuma uzieta liela nelegāli valstī ievestu cigarešu krava – 10 miljoni cigarešu "Prince". Ekonomiskās policijas biroja darbinieki piecās puspiekabēs atrod nemarķētas cigaretes bez izcelsmes dokumentācijas. Darbinieki izņēma 500 000 cigarešu "Prince" paciņu. Citā puspiekabē atklātas cigarešu "Prince" iepakojuma sagataves.
2005. gada oktobris. Auto stāvlaukumā Dzelzavas ielā nostrādā automašīnā "Chrysler Sebring" ievietots spridzeklis. Eksplozijā bojātas arī divas līdzās novietotās automašīnas. Sprādziena jauda ekvivalenta 200 gramiem trotila.
2005. gada marts. Nīcgales ielā kādas sievietes dēļ izceļas strīds, kā rezultātā 35 gadus vecais uzņēmējs Dāgs D. ar nazi sadur savu darījumu partneri Ivaru T., iedurot kaklā, bet pēc tam vēderā. Pēc saduršanas uzbrucējs atņēma upurim dzīvokļa atslēgas un, lai meklētu savu draudzeni, ielauzās Ivara mājoklī, pārbiedējot viņa sievu un meitu. Ievainotais izdzīvoja.
2005. gada 11. septembris. Vandāļi sabojā nacisma upuru memoriālu Biķerniekos.
2007. gada 7. novembris. Ūnijas ielā garāmgājēji ierauga neviena nepieskatītus bērnu ratiņus, kuros guļ 2 mēnešus veca jaundzimusī. Pēc kāda laika bērna māte tiek atrasta Rīgas centrā narkotisko vai psihotropo vielu reibumā. Meitenītei konstatēta ķermeņa atdzišana, bērns nogādāts slimnīcā.
2008. gada jūlijs. Vaidavas ielā 13 ventilācijas šahtā atrasts nesprādzis lādiņš. No dzīvojamā nama evakuēti visi iemītnieki.
2008. gada 15. septembris. Dzelzavas ielā aplaupīts lombards. Vakarā telpās ielaužas trīs vīrieši, kas piekauj 21 gadu veco darbinieku un nolaupa mobilos tālruņus un juvelierizstrādājumus 3000 latu (4270 eiro) vērtībā.
2009. gada 16. februāris. Dzelzavas ielā veikalā "Drogas" iekļūst zagļi, kas aiznes seifu ar naudu. Noziedznieki telpās iekļūst, izlaužot durvis. Lai gan apsardze notikuma vietā ierodas trīs minūšu laikā, ļaundari jau ir pametuši nozieguma vietu ar visu seifu.
2009, gada februāris. Lielvārdes ielā kādā veikalā ielaužas divi vīrieši un, piedraudot pārdevējai, nolaupa no kases naudu. Uzbrucēji bija bruņojušies ar nazi un pistolei līdzīgu priekšmetu.
1993. gada 8. novembris. 14., 17. un 18. trolejbusa maršruta galapunktā divi vīrieši sagrābj 16 gadus vecu jaunieti un ievelk mežā, kur upuri izvaro.
Lai ērtāk izpētītu karti, pagrieziet savu viedierīci horizontāli.
Problēmu punkti: sociālās mājas, "Rigonda" un narkotikas pie "Minskas"
Foto: Genādijs Maidanovs, Apvienotais arhīva fonds LVKFFDA
Vai pēdējo gadu laikā Purvciemā kaut kas ir mainījies? Sergejs Galilejevs, kurš 19 gadus strādājis policijas iecirknī "Teika" (apkalpo Purvciemu, Teiku, Juglu, Mežciemu), teic, ka šie guļamrajoni principā esot identiski. Tagad tur nav lielu uzņēmumu, visbiežāk notiek zādzības no automašīnām. Otrajā vietā – dzīvokļu apzagšana, trešajā – auto aizdzīšana un zādzības tirdzniecības vietās. Jāteic gan, ka Juglā un Purvciemā narkotiku problēma ir aktuālāka nekā Mežciemā un Teikā.
Bijušais policists nolaupa bērnu
Cilvēku, jo īpaši bērnu, nolaupīšana Latvijā notiek ārkārtīgi reti. 2004. gadā Rīgā notika pirmais un vienīgais bērna nolaupīšanas gadījums, kurā īpaši nežēlīgi nogalināts 14 gadus vecs skolnieks..
2004. gada 31. martā Purvciemā, Braslas un Madonas ielas krustojumā, tika nolaupīts Andris K. – uzņēmēja dēls. Nolaupīšanu organizēja bijušais policijas darbinieks Sergejs Daņiļins. Viņš iepriekš jau bija divus gadus pavadījis ieslodzījumā pirmstiesas izmeklēšanā par kukuļa piesavināšanās mēģinājumu, taču pamanījās izvairīties no atbildības.
"Šahists. Domāja, ka visu spēj aprēķināt. Viņš ar mums spēlējās deviņas dienas. Nekādi nevarējām viņu izskaitļot, lai gan bijām paveikuši kolosālu analītisko darbu. Viņš izdarīja noziegumu, iedvesmojoties no Akuņina romāna "Koronācija", kur tiek nolaupīts zēns un viņam vēlāk nogriež pirkstus. Sergejs meklēja māju pārdošanas sludinājumus. Vēlāk caur savām koordinātām pētīja ģimenes, kurās ir bērni, kā arī kādā vecumā tie ir. Galu galā atrada ģimeni ar 14 gadus vecu zēnu. Bērnu izsekoja gandrīz mēnesi, un, kad viņš bija izgājis pastaigā ar suni, nolaupīja, pieprasot vecākiem izpirkuma maksu," atceras bijušais policists, kurš izmeklēja šo lietu.
Noziedznieks sāka tirgošanos ar 50 tūkstošiem latu (vairāk nekā 70 tūkstoši eiro). Policija vēlējās pierādījumu, ka zēns ir dzīvs. Nolaupītājs piekrita, taču tajā brīdī izpirkuma summa izauga līdz 70 tūkstošiem latu (gandrīz 100 tūkstoši eiro). Lai uzsvērtu savu nodomu nopietnību, Daņiļins noknieba bērnam mazo pirkstiņu. Viņš arī plānoja palielināt prasību līdz 100 tūkstošiem latu.
9. aprīlī bērna vecāki saņēma īsziņu ar norādījumiem, kur un kad nodot naudu. Daņiļins kā tikšanās vietu noteica elektrisko vilcienu: bērna tēvam ar naudu, kas ielikta košā maisā, bija jāsēžas vilciena Rīga–Saulkrasti pēdējā vagonā. Pa ceļam uz to policija bija nosegusi visu iespējamo, arī vilcienā atradās civilā tērpti policisti.
"Viņi šķērsoja Deglava tiltu. Daņiļins zvana un pieprasa, lai nauda tiktu izmesta pa logu. Tā arī izdarīja. Kad vilciens pieturēja Zemitānu stacijā, mūsu darbiniece izlēca no vagona un paguva ievērot, ka kāda persona paceļ maisiņu un ar velosipēdu dodas cauri tunelim uz 1905. gada parku. Viņa paguva mums nodot norādes. Notvērām, sākām pratināt – izrādījās, ka viņš ir Sergeja līdzdalībnieks. Viņš pastāstīja, ka zēns nogalināts jau 5. aprīlī," atceras bijušais Valsts policijas darbinieks.
Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka zēnu turēja gūstā iepriekš noīrētā divstāvu garāžā laivu kooperatīvā Juglā. Bērns tika zāļots ar dimedrolu, lai visu laiku gulētu. Kad Andrim noknieba pirksta falangu, ko sūtīt vecākiem iebiedēšanai, bērns vēl bija dzīvs. Vēlāk pusaudzim tika iedota nāvējoša miegazāļu deva un viņš tika nožņaugts.
"Viņš jau no paša sākuma bija plānojis slepkavību, pat negrasījās zēnu atdot vecākiem. Viņa līdzdalībnieks Š. piekrita tikai uz nolaupīšanu, kad viņam nācās sēdēt ar bērnu garāžā un redzēt, kā viņš mokās, Š. sāka nožēlot izdarīto un pieprasīja, lai bērnu atbrīvo. Š. mums parādīja vietu, kur atradās zēns," stāsta bijušais policists.
Daņiļins mēģināja slēpties no policijas vasarnīcā Saulkrastos. Viņš bija paņēmis līdzi paša mazgadīgo bērnu. Taču bijušajam policistam neizdevās apmuļķot savus amata brāļus – Daņiļins tika apcietināts, bet gadu vēlāk viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. 2008. gada decembrī viņš cietumā mira – aizrijās ar saviem vēmekļiem.
2004. gada 31. martā Purvciemā, Braslas un Madonas ielas krustojumā, tika nolaupīts Andris K. – uzņēmēja dēls. Nolaupīšanu organizēja bijušais policijas darbinieks Sergejs Daņiļins. Viņš iepriekš jau bija divus gadus pavadījis ieslodzījumā pirmstiesas izmeklēšanā par kukuļa piesavināšanās mēģinājumu, taču pamanījās izvairīties no atbildības.
"Šahists. Domāja, ka visu spēj aprēķināt. Viņš ar mums spēlējās deviņas dienas. Nekādi nevarējām viņu izskaitļot, lai gan bijām paveikuši kolosālu analītisko darbu. Viņš izdarīja noziegumu, iedvesmojoties no Akuņina romāna "Koronācija", kur tiek nolaupīts zēns un viņam vēlāk nogriež pirkstus. Sergejs meklēja māju pārdošanas sludinājumus. Vēlāk caur savām koordinātām pētīja ģimenes, kurās ir bērni, kā arī kādā vecumā tie ir. Galu galā atrada ģimeni ar 14 gadus vecu zēnu. Bērnu izsekoja gandrīz mēnesi, un, kad viņš bija izgājis pastaigā ar suni, nolaupīja, pieprasot vecākiem izpirkuma maksu," atceras bijušais policists, kurš izmeklēja šo lietu.
Noziedznieks sāka tirgošanos ar 50 tūkstošiem latu (vairāk nekā 70 tūkstoši eiro). Policija vēlējās pierādījumu, ka zēns ir dzīvs. Nolaupītājs piekrita, taču tajā brīdī izpirkuma summa izauga līdz 70 tūkstošiem latu (gandrīz 100 tūkstoši eiro). Lai uzsvērtu savu nodomu nopietnību, Daņiļins noknieba bērnam mazo pirkstiņu. Viņš arī plānoja palielināt prasību līdz 100 tūkstošiem latu.
9. aprīlī bērna vecāki saņēma īsziņu ar norādījumiem, kur un kad nodot naudu. Daņiļins kā tikšanās vietu noteica elektrisko vilcienu: bērna tēvam ar naudu, kas ielikta košā maisā, bija jāsēžas vilciena Rīga–Saulkrasti pēdējā vagonā. Pa ceļam uz to policija bija nosegusi visu iespējamo, arī vilcienā atradās civilā tērpti policisti.
"Viņi šķērsoja Deglava tiltu. Daņiļins zvana un pieprasa, lai nauda tiktu izmesta pa logu. Tā arī izdarīja. Kad vilciens pieturēja Zemitānu stacijā, mūsu darbiniece izlēca no vagona un paguva ievērot, ka kāda persona paceļ maisiņu un ar velosipēdu dodas cauri tunelim uz 1905. gada parku. Viņa paguva mums nodot norādes. Notvērām, sākām pratināt – izrādījās, ka viņš ir Sergeja līdzdalībnieks. Viņš pastāstīja, ka zēns nogalināts jau 5. aprīlī," atceras bijušais Valsts policijas darbinieks.
Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka zēnu turēja gūstā iepriekš noīrētā divstāvu garāžā laivu kooperatīvā Juglā. Bērns tika zāļots ar dimedrolu, lai visu laiku gulētu. Kad Andrim noknieba pirksta falangu, ko sūtīt vecākiem iebiedēšanai, bērns vēl bija dzīvs. Vēlāk pusaudzim tika iedota nāvējoša miegazāļu deva un viņš tika nožņaugts.
"Viņš jau no paša sākuma bija plānojis slepkavību, pat negrasījās zēnu atdot vecākiem. Viņa līdzdalībnieks Š. piekrita tikai uz nolaupīšanu, kad viņam nācās sēdēt ar bērnu garāžā un redzēt, kā viņš mokās, Š. sāka nožēlot izdarīto un pieprasīja, lai bērnu atbrīvo. Š. mums parādīja vietu, kur atradās zēns," stāsta bijušais policists.
Daņiļins mēģināja slēpties no policijas vasarnīcā Saulkrastos. Viņš bija paņēmis līdzi paša mazgadīgo bērnu. Taču bijušajam policistam neizdevās apmuļķot savus amata brāļus – Daņiļins tika apcietināts, bet gadu vēlāk viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. 2008. gada decembrī viņš cietumā mira – aizrijās ar saviem vēmekļiem.
Daudz problēmu policijai gādāja sociālās mājas Brantkalna, Ilūkstes, kā arī Ulbrokas un Dzilnas ielā (Dreiliņos), stāsta bijušais policijas iecirkņa "Teika" priekšnieks. "Tur ir viss, kas saistīts ar alkohola lietošanu – pļēgurošanas, kautiņi, grautiņi, trepēs izsisti logi. Un atkal jau – ja notiek kādas zādzības, tad parasti notiek tā: dzēra kopā, viens aizmiga, otrs aptīrīja. Pirmais pamostas – nav telefona vai televizora," stāsta Galilejevs.
Daždesmit metrus no "Teikas" iecirkņa ir divi nami (Burtnieku 33 un Burtnieku 35), kas policijai gādā ne mazums klapatu. "Ļoti problemātiski nami, nebeidzama dzeršana, skandāli, kautiņi," atceras Galilejevs un piebilst, ka šo māju iemītnieki sabiedrībai nav bīstami, jo vārās savā sulā.
Daždesmit metrus no "Teikas" iecirkņa ir divi nami (Burtnieku 33 un Burtnieku 35), kas policijai gādā ne mazums klapatu. "Ļoti problemātiski nami, nebeidzama dzeršana, skandāli, kautiņi," atceras Galilejevs un piebilst, ka šo māju iemītnieki sabiedrībai nav bīstami, jo vārās savā sulā.
Daļu Purvciema teritorijas pie Zemitānu tilta un tirdzniecības centra "Domina" kontrolē Brasas policijas iecirknis. Šīs Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Jānis Laudinskis teic, ka problēmas rada sociālā māja Ieriķu ielā. "Tur, kur visbiežāk garām brauc patruļas ekipāža, it klusi. Nevarētu teikt, ka ir kādas problemātiskās ielas, viss atkarīgs, kas tur atrodas. Piemēram, Ieriķu ielā ir sociālā māja, taču tas nenozīmē, ka visa iela ir nelabvēlīga. Tur, kur pulcējas nelabvēlīgās ģimenes, viss arī sākas – viens aiziet, cits atnāk, viens iesēžas cietumā, cits iznāk brīvībā... Domei nav tādu iespēju izmitināt viņus dažādās mājās, tādēļ arī notiek tā, ka, līdz ko viņi koncentrējas vienuviet, parādās "sliktās vietas"."
Laudinskis uzsver, ka pēdējā laikā krietni biežāk notiek zādzības tirdzniecības centros un veikalos. Turklāt tur darbojas vienas un tās pašas personas. "Tam ir pavisam vienkāršs skaidrojums: mēs aizturam, vedam uz tiesu, bet arests netiek piemērots. Šī nesodāmība arī visu ietekmē. Nozog vienreiz, otro, trešo, zina, ka viņam par to nekas nebūs," stāsta Brasas iecirkņa priekšnieks. "Ejošākās" preces esot alkohols un kafija, kuru uzreiz arī cenšas realizēt.
Laudinskis uzsver, ka pēdējā laikā krietni biežāk notiek zādzības tirdzniecības centros un veikalos. Turklāt tur darbojas vienas un tās pašas personas. "Tam ir pavisam vienkāršs skaidrojums: mēs aizturam, vedam uz tiesu, bet arests netiek piemērots. Šī nesodāmība arī visu ietekmē. Nozog vienreiz, otro, trešo, zina, ka viņam par to nekas nebūs," stāsta Brasas iecirkņa priekšnieks. "Ejošākās" preces esot alkohols un kafija, kuru uzreiz arī cenšas realizēt.
"Visi zina, ka kafija veikalā maksā piecus sešus eiro. Zaglis atnāk pie jums uz biroju un piedāvā kafiju par diviem eiro. Un cilvēki pērk," stāsta Jānis Laudinskis. "Zog ne tikai narkomāni. Tie var būt alkoholiķi, bezdarbnieki. Vēl kādam tas vienkārši ir tāds dzīvesveids. Piemēram, Ieriķu ielā 2b ir sociālā māja, blakus – tirdzniecības centrs "Domina". Nemaz nav tālu jāiet, viss blakus."
"Universālveikals "Minska" bija mūsu lielākās galvassāpes tur esošā kluba "Rigonda" dēļ. Noziegumi ārpus kluba teritorija nenotika – kautiņš pie ieejas, kautiņš klubā, attiecību skaidrošanas. Piektdienās un sestdienās mūs sauca turp trīs, četras reizes. Pie "Rigondas" ir spēļu zāle – vieni iznāk no kluba uzpīpēt, no laimētavas citi – un viss notiek," stāsta bijušais Teikas iecirkņa priekšnieks Galilejevs.
"Universālveikals "Minska" bija mūsu lielākās galvassāpes tur esošā kluba "Rigonda" dēļ. Noziegumi ārpus kluba teritorija nenotika – kautiņš pie ieejas, kautiņš klubā, attiecību skaidrošanas. Piektdienās un sestdienās mūs sauca turp trīs, četras reizes. Pie "Rigondas" ir spēļu zāle – vieni iznāk no kluba uzpīpēt, no laimētavas citi – un viss notiek," stāsta bijušais Teikas iecirkņa priekšnieks Galilejevs.
Pie "Minskas" savulaik tirgoja narkotikas. "Kad mēs sākām "izspiest" Purvciema tirgu, cigarešu pārdevēji pārcēlās uz "Minsku"," atceras Galilejevs.
Pirms dažiem gadiem Purvciemā plosījās piromāns: 2018. gadā Džohara Dudajeva gatvē 9 fiksēta vairāku aizdedzināšanas gadījumu sērija. "Traki dedzināja mašīnas, turklāt tikai tās, kas novietotas uz trotuāra. Vairākas reizes likām netrafarētās mašīnas, sēdējām slēpnī. Kurš dedzina, zinām. Bet pierādīt nevaram," atklāj Galilejevs.
Noziedzība Rīgā: Teikas iecirknis