Kad aprīļa vidū parādījās informācija par pirmajiem Covid-19 gadījumiem Latvijas ūdeļu fermā, Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) pētnieki jau sāka raukt pieres. Pasaulē šī problēma tobrīd jau bija labi zināma – ūdeles izrādījušās uzņēmīgas pret Covid-19, turklāt zvēraudzētavās ierasti dzīvo tūkstošiem mazo dzīvnieciņu, kuri ir ciešā kontaktā viens ar otru. "Līdz ar to vīrusa transmisija starp dzīvniekiem ir principā nekontrolējama. Vīruss tur nekontrolēti pārvietojas, un [tā] evolūcija notiek nekontrolējamā veidā. Mēs nezinām, kādas jaunas mutācijas tur var rasties," stāsta BMC pētniece Monta Brīvība, kura kopš pavasara ir iesaistīta ūdeļu un audzētavas darbinieku vīrusa paraugu sekvenēšanā.
Un jaunas mutācijas patiešām radās. Daļa no mutācijām bijušas pilnīgi jaunas, vēl iepriekš zinātnieku neaprakstītas. "Bet bija arī vismaz četras tādas, kas zinātniskajā literatūrā iepriekš ir aprakstītas kā potenciāli bīstamas, respektīvi – tādas, kas palielina vīrusa lipīgumu, vai arī tādas, kas ietekmē antivielu neitralizāciju. Līdz ar to pastāv bažas, ka šādas mutācijas, nonākot cilvēkos, varētu arī mazināt vakcīnu efektivitāti," skaidro Brīvība.
Kāpēc pētnieki ūdeļu fermā notiekošo dēvē par bīstamu situāciju un kā ūdeļu fermai izdevies izvairīties no biznesa slēgšanas? Par to šajā rakstā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
