Videi draudzīgs bizness ir tāds, kas gūst peļņu, sociāli atbildīgi izturoties pret iedzīvotājiem un planētas resursiem. Angliski to mēdz apzīmēt ar trīs "p" burtiem (profit, people, planet), latviski – peļņa, cilvēki, planēta. Tas nozīmē, ka uzņēmumam jārada pozitīva vai iespējami maza negatīva ietekme uz vidi, sabiedrību un ekonomiku. Lai to sasniegtu, ilgtspējas principi jāievēro visu biznesa lēmumu pieņemšanā – sākot no tā, kur un kā tiek rīkotas sanāksmes, līdz produkta iepakojumam un nogādei pie klientiem. Proti, videi draudzīgam uzņēmumam ar savu darbību jāapliecina, ka tas visos savos biznesa procesos rūpējas par atstāto ietekmi uz vidi. Turklāt uzņēmumam jāapņemas ilgstoši ievērot vides principus, un tas nedrīkst būt īstermiņa pasākums.

Svarīgi atcerēties, ka rūpēs par ilgtspēju nedrīkst aizmirst arī par ienākumiem no biznesa un klientu vajadzībām, tāpēc ceļš uz videi draudzīga uzņēmuma statusu ne vienmēr būs viegls. Ideāli, ja uzņēmums var piedāvāt videi draudzīgus produktus vai pakalpojumus, kas aizvieto pieprasījumu pēc videi kaitīgākiem produktiem vai pakalpojumiem.

Ceļa karte katram uzņēmumam būs cita – to noteiks nozare, kurā tas darbojas, uzņēmuma lielums, pašreizējās ietekmes uz vidi apmērs, kā arī citi faktori.

Lielākiem uzņēmumiem, iespējams, ir jāievieš kāda vides uzraudzības sistēma, piemēram, "ISO 14000", kas ietver personāla apmācību, monitorēšanu, datu apkopošanu, informācijas sniegšanu par paveikto vides jomā. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai produktu ražošanu, piedāvājumā ir jāiekļauj ilgtspējīgi produkti, turklāt tiem jābūt marķētiem ar ekomarķējumu. Savukārt biznesiem, kas patērē lielus enerģijas resursus, vairāk jāizmanto atjaunīgā enerģija vai jāiegūst ar klimatu saistītu tehnoloģiju patents. Savukārt mazāki uzņēmumi var pāriet uz videi draudzīgāku iepakojumu un nepārspīlēt ar tā daudzumu, iegādāties elektroenerģiju taupošas iekārtas, samazināt pārvietošanos, piemēram, uz klātienes sanāksmēm, noturēt tās attālināti vai atļaut darbu no mājām.

Piemēram, uzņēmums "Jelgavas tipogrāfija", kas veiksmīgi uzsācis ilgtspējas ceļu, ļoti rūpīgi strādā pie energoefektivitātes uzlabošanas.

"Esam iegādājušies šķeldas katlu, nosiltinājuši ēkas jumtu, nomainījuši spuldzes uz energoefektīvākām, un šobrīd elektrība mums ir tikai no atjaunīgajiem resursiem. Par būtisku investīciju uzskatām pagājušā gadā sākumā ekspluatācijā nodoto jauno energoefektīvo ražotnes daļu 5500 m² platībā. Lepojamies ar mūsu pašu darbinieku izstrādātu energoefektivitātes risinājumu – siltā gaisa savākšanu no lieljaudas kompresoriem ražotnē un šī siltā gaisa padevi atpakaļ apkures sistēmā, tādējādi nodrošinot siltumu aptuveni pusei jeb 400 m² biroja ēkas. Ūdens ražotnē vasaras laikā tiek sildīts, izmantojot siltumenerģiju no saules paneļiem.

Noteikti jāpiemin arī jaunā iespiedmašīna, kuras krāsu mazgāšanas sistēma patērē vairākas reizes mazāk viegli gaistošo savienojumu un kas ir aprīkota ar krāsu padevi no 200 litru mucām agrāko 5 kg kārtridžu un bundžu vietā.

Esam uzsākuši arī "ClimateCalc" sertifikācijas procesu, kā pamatā ir īpaša poligrāfijas uzņēmumiem izstrādāta metodoloģija ražošanas procesu ietekmes uz vidi aprēķināšanai. Sertifikācijas procesā apkopotā informācija par izejmateriāliem, energoresursiem, ražošanas procesiem, darbinieku pārvietošanos un produkcijas piegādēm ļaus aprēķināt radīto CO₂ izmešu apjomu gan ražošanai kopumā, gan atsevišķiem produktiem. Šis aspekts kļūst aizvien svarīgāks arī mūsu klientiem, izvēloties ražotāju, kam vide rūp ne tikai vārdos. Sertifikācijas mērķis ir apzināt un iespēju robežās maksimāli mazināt radīto izmešu apjomu katrā no ražošanas posmiem. Ideālā gadījumā ražošanas procesiem būtu jākļūst klimatneitrāliem, nenonākot līdz izmešu apjoma vēlākai kompensēšanai vai neitralizēšanai, un tas, protams, ir liels izaicinājums ne tikai mums," stāsta "Jelgavas tipogrāfijas" valdes loceklis un saimniecības daļas vadītājs Rodijs Trankalis.

Sietspiedes uzņēmuma "Cemme" kolektīvam ir skaidrs un vienots mērķis – panākt iecerēto biznesā, atstājot pēc iespējas mazāku negatīvo nospiedumu uz vidi. Tāpēc uzņēmums ir ieviesis vairākus procesus savā darbībā, kas veicina ne tikai labvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi, bet arī paša uzņēmuma attīstību.

"Ir dažādi pamatprincipi, ko ievērojam un izpildām, tadējādi domājot par ilgtspēju uzņēmējdarbībā," stāsta Zane Jēkabsone, "Cemme" direktore. It kā neliels, bet interesants apsvērums, ko ņēma vērā uzņēmuma dibinātāji – "Cemmes" darbnīca tika buvēta, paredzot, ka tai jābūt pēc iespējas gaišākai, lai dienas laikā nebūtu vajadzības slēgt apgaismojumu.

"Cemme" ir mazs uzņēmums, un Jēkabsone atzīst, ka jaunu produktu izstrāde prasa ne tikai daudz iedvesmas, pūles un resursu, bet arī enerģijas, jo ne vienmēr ar pirmo reizi tas izdodas. "Tā kā paši esam iesaistīti ražošanas procesā, tad tas notiek tepat, mūsu darbnīcā, neizmantojot loģistikas pakalpojumus. Lielākoties mūsu ražošanas procesā tiek izmantots cilvēku darbs. Tas ir, šūšanas un drukas process ir manuāls. Strādājot šādā veidā, tiek samazināts brāķu skaits un vairāk var izsekot līdzi katra produkta kvalitātei," skaidro uzņēmuma direktore. Produkta kvalitāte nozīmē ilgāku produkta "dzīvesciklu".

Saražotais kreklu daudzums ir mainīgs, un Jēkabsone norāda, ka noteikti ir mainījies ražošanas veids. "Ja pirms pandēmijas ražojām kreklus lielākoties vairumā, tad tagad vairāk ražojam tos pēc pasūtījuma, neturot lielu ražojumu daudzumu noliktavā," stāsta "Cemme" vadītāja, norādōt, ka tas ir ilgstpējīgi, jo šādā veidā tiek izslēgti liekie posmi ražošanas procesā, taupot gan savus, gan globālos resursus.

Šūšanu "Cemme" uztic sadarbības partneriem tepat Latvijā, jo uzņēmumam ir svarīgi apzināties, ka godīgi tiek maksāti visi nodokļi, kā arī nodrošināti piemēroti apstākļi partneru darbiniekiem. Pirms lekālu – šablons šūšanā – izgriešanas audumā tiek iztrādāts piegrieztņu izklājums pēc attiecīgi izmantotā auduma platuma, lai pēc iespējas mazāk rastos auduma pārpalikumi. Uzņēmumā skaidro, ka diemžēl šajā procesā nav iespējams iztikt vispār bez pārpalikumiem, bet "Cemme" izdomājuši, kā tos izmantot tālāk neiznīcinot, izgatavojot, piemēram, apģērbu izmēru un kopšanas iešuves vai zīdaiņu zeķītes.

"Mūsu populārākā apģērba sastāvā ir viena veida audums – 100 % kokvilna. Tas ne tikai labi nēsājas, bet ir arī utilizējams tad, kad tā kalpošanas laiks ir beidzies. Tāpat drukai izmantojam ūdens bāzes krāsas, kas ir draudzīgākas ne tikai dabai, bet arī drukātājam," stāsta Jēkabsone, papildinot, ka lai arī uzņēmums jau patlaban izmanto Eiropā sertificētus audumus, tiek plānots ar laiku aizstāt tos ar organisko kokvilnu. Tāpat uzņēmums aktīvi apspriež iespēju nākotnē izmantot zaļo enerģiju, konkrēti saules paneļus, lai mazinātu elektroenerģijas patēriņu.

Biznesa ilgtspējas noteikšanā svarīga ir arī uzņēmuma radītā produkta vai pakalpojuma ietekme uz vidi, tāpēc kredītiestādes ir sākušas daudz rūpīgāk izvērtēt, kādiem uzņēmumiem un kādu iniciatīvu īstenošanai tās izsniedz aizdevumus. Tas nozīmē, ka klimata mērķi skar un arī turpmāk skars ikvienu kredītņēmēju. Bankas jau veic biznesa klientu aptaujas par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un veidiem, kā uzņēmumi šos riskus plāno mazināt. Turklāt nākotnē tiks pieprasīta arvien detalizētāka informācija.

Aizdevuma mērķis un tā atbilstība vides ilgtspējas mērķim noteiks arī kredīta procentu likmes apmēru, piemēram, ja uzņēmums vēlēsies iegādāties elektroautomašīnu, kredīta procentu likme būs zemāka nekā tad, ja tiks pirkts auto ar iekšdedzes dzinēju. Ļoti iespējams, ka auto iegāde un uzturēšana ar augstu CO₂ emisiju nākotnē vispār kļūs ļoti dārga. Pateicoties izdevīgākiem nosacījumiem, ieguvēji būs tie, kuri ņems kredītu tehnoloģisko iekārtu, transportlīdzekļu un energoefektīvu ēku iegādei ar zemām oglekļa emisijām. Visticamāk, nākotnē būs pieejams īpašs finansējums projektiem, kas dos ievērojamu ieguldījumu ES oglekļa neitralitātes mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam.

Arī starptautiskie investori arvien vairāk vēlas sadarboties tikai ar tādiem uzņēmumiem, kas darbojas uz ilgtspējīgiem pamatiem, jo tas ir risks viņu ieguldījumiem un reputācijai. Turklāt investori vērtē ne tikai pašu uzņēmumu darbību, bet arī piegādātājus un klientus, ar kuriem uzņēmums sadarbojas.

Ir skaidrs, ka nauda arvien vairāk sekos ilgtspējīgiem risinājumiem, tādēļ biznesa veiksmi lielā mērā noteiks tas, cik ātri uzņēmums tiks pielāgots jaunajiem nosacījumiem.