II. sērija
Vai latvietis ir īsts nabadziņš?
Desmit attēlos par to, kā Latvijas labklājības rādītāji izskatās uz kaimiņvalstu, Eiropas Savienības valstu, bijušo padomju republiku un pasaules fona, kā arī nedaudz par to, kas notiek Latvijas reģionos.
1
Apakšgala izmisīgā cīņa
Šajā tabulā fiksētas piecas ES trūcīgākās valstis no 2004. līdz 2020. gadam. Tikai vienu reizi Latvija ir bijusi nabadzīgākā ES dalībvalsts – 2004. jeb iestāšanās gadā. Pēc tam uz brīdi mums izdevās apdzīt poļus, bet, kad mūsu "trekno gadu" burbulis plīsa, ES valstu rindas jau bija papildinājušas Rumānija un Bulgārija, tāpēc mums izdevās izšmaukt no kaunpilnās pēdējās vietas. No pastarīšu piecinieka, kā redzams, Latvijai izmukt nekad nav izdevies, jo pat tagad, kad slovāki un grieķi noslīdējuši zem mums, rumāņi toties aizsteigušies garām.
2
Rīga – "ūdensgalvas pilsēta"? Bet kā tad ar Bratislavu!
Nē! Vispārpieņemtais priekšstats, ka Latvijā ir kritiskākā situācija ar nevienlīdzību starp galvaspilsētas un valsts vidējo labklājības līmeni, ir kļūdains. Te redzamas atšķirības procentu izteiksmē starp galvaspilsētas un valsts vidējo rādītāju 2010. un 2018. gadā. Deviņās valstīs ir vēl trakāk. Tiesa, kā redzams, pārsvarā nevienlīdzība tiek samazināta, kamēr Latvijai un vēl dažām valstīm, tai skaitā Francijai, tā pieaugusi. Ievērojiet, ka vienīgā valsts, kur galvaspilsētā dzīvo trūcīgāk nekā vidēji valstī, ir Vācija.
3
Valmiera – jaunā Ventspils!
Salīdzinot IKP izmaiņas no 2013. līdz 2019. gadam dažās no Latvijas lielākajām pilsētām, ieraugām, kā tranzīta nozares norieta laikos aiziet nebūtībā Ventspils kādreizējā godība, un to, cik fenomenāli veicas Valmierai. Turpinot tādā garā, Valmierai ir iespēja kļūt par pilsētu ar turīgākajiem iedzīvotājiem Latvijā. Savukārt par vidējo ventspilnieku labāk nu jau dzīvo arī vidējais liepājnieks. (Šis ir viens no diviem izņēmuma tematiem, kur izmantojām nominālo IKP uz iedzīvotāju, jo dati par pirktspējas paritāti nebija pieejami).
4
Kur dzīvo tikpat labi kā Latvijā?
Lielākoties mēs zinām, kas ir pasaules bagātākās valstis un kas – nabadzīgākās. Bet par vidēji turīgām valstīm ikdienā runā mazāk, tāpēc piedāvājam karti, kurā iezīmētas tās valstis, kuru labklājība ir aptuveni mūsējā līmenī. Pasaules bankas reitingā Latvija ir 48. turīgākā. Paskatījāmies, kas atrodas nedaudz augstāk vai zemāk. Interesanti, ka sešas (neskaitot Krieviju) no mūsu labklājības līmeņa valstīm ir Eiropā – taču ir arī trīs eksotiski "vidējā latvieša" liktensbiedri – omānieši, bahamieši un malaizieši.
5
Mēs un PSRS
Kad jūs ieraugāt internetā kādu Kremļa trolli sakām, ka Latvija ir neizdevusies valsts un tikai pievienošanās mātei Krievijai to varētu glābt, nekavējoties parādiet šo! 1995. gadā Baltija sāka samērā vienādās pozīcijās, taču jau tad igauņi bija divreiz bagātāki nekā pārējās 12 bijušās PSRS republikas vidēji. 25 gadu laikā, tiesa, esam atpalikuši no kaimiņiem, taču arī Latvijas pārsvars pret pārējām 12 valstīm šajā laikā ir ievērojami palielinājies.
6
Vai pie labas dzīves tiekam uz parāda rēķina?
Šķiet, visvairāk šķēpu pasulē tiek lauzts mūžīgajā diskusijā "stimulējam ekonomiku uz parāda rēķina" pret "fiskālā disciplīna – priekšnosacījums ekonomikas panākumiem". Salīdzinājām procentu izteiksmē Latvijas turīguma un valsts ārējā parāda izmaiņas pēdējās trīs piecgadēs. Negaidīti, bet izrādījās, ka, rāpjoties ārā no Dižķibeles, savilkām jostas, norēķinājāmies ar aizdevējiem, bet vienlaikus augām visdinamiskāk.
7
Vai visi, kuri izmirst, dzīvo vienlīdz slikti?
Tā kā demogrāfiskā situācija ir galvenais Latvijas stratēģiskais izaicinājums, (ja nebūs nācijas ataudzes, nebūs, kas ceļ ekonomiku), šķita lietderīgi paskatīties, kādas tendences dabiskā pieauguma ziņā saskatāmas šīs sērijas 4. attēlā atainotajām valstīm ar "mūsu līmeņa labklājību". Eiropiešiem sokas bēdīgi, bet redzams, ka arī divās no trim eksotiskajām valstīm pašataudze ir zem 2. Iespējams, tas nozīmē, ka sasniegts vidējais turīguma līmenis, kurā bērnu radīšana vairs nav kritisks priekšnosacījums komfortablām vecumdienām.
8
Vai tiešām Latvija nemācēja tikt galā ar Dižķibeli?
Šķiet, ikvienā diskusijā par to, kā Latvija attīstās, dominē divi viedokļi. Viens: Latvija ir veiksmes stāsts, jo izcili atguvās pēc dziļās ekonomikas krīzes. Otrs: varasvīri "visu salaiž dēlī". Salīdzinājām procentos izteiktu IKP pieaugumu Baltijā gados līdz Dižķibelei un gados pēc. Kā redzams, "treknajos gados" IKP pieaugums bija visiem vienāds, savukārt pēc krīzes mēs augam straujāk nekā igauņi un gandrīz tikpat strauji kā lietuvieši. Taču ar to vairs nepietiek, lai ziemeļu kaimiņus noķertu – Latvijai skrējiens bija jāsāk no pārāk dziļas bedres.
9
Eiropā esam pastarīši – bet OECD?
Viens no pēdējiem konceptuālajiem mērķiem, uz kuriem virzījās Latvija kā suverēna valsts, tika sasniegts 2016. gadā. Kļuvām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) biedri. Tās mērķis ir "veicināt tādu politiku, kas uzlabo ekonomisko un sociālo labklājību cilvēkiem visā pasaulē", un OECD nepārtraukti veic pētījumus un nosaka labāko praksi gandrīz visās ekonomiskas un sociālās politikas jomās. Ja ES valstu grupā esam 23. turīgākie no 27, tad OECD – 32. no 39. Ir kur augt, bet nav slikti, jo šādus tādus šajā "prestižajā klubā" neuzņem.
10
Kur dzīvo tā kā Latgalē?
Ja tu esi vidējais Pierīgas iedzīvotājs, vidzemietis, zemgalietis, kurzemnieks vai latgalietis, tevi noteikti interesē, kur pasaulē cilvēki dzīvo tādā pašā labklājības līmenī kā tu. "Saldajā ēdienā" piedāvājam šos datus. Latgalietis dzīvo tikpat labi kā vidējais cilvēks Dominikā, Ekvatoriālajā Gvinejā un Dominikānā. Meklējiet kartē arī informāciju par pārējiem! (Šis ir viens no diviem izņēmuma tematiem, kur izmantojām nominālo IKP uz iedzīvotāju, jo dati par pirktspējas paritāti nebija pieejami).
