Protams, mēs zinām veco joku par "vidējo temperatūru slimnīcā", tomēr, ja parādām pasaules labklājību dažādos griezumos, nevar iztikt bez kopbildes. Tā ir satriecoša. 1995. gadā "vidējais zemietis" dzīvoja gandrīz trīs reizes sliktāk nekā tagad. Jāpiekrīt vien tiem, kuri pēdējo gadu pārsteidzošās politiskās pārmaiņas pasaulē nereti skaidro ar to, ka izaugsi izlutināta paaudze, kas nav īstu nelaimi pieredzējusi. Starp citu, otrās sērijas piektajā attēlā redzams, ka Latvija šajos gados ir augusi divreiz ātrāk nekā pasaule vidēji.

Atlasījām 20 medaļām bagātākās valstis – Tokijas olimpisko spēļu dalībnieces, un ieguvām ainu, kas liecina – turīgumam nav nekāda sakara ar panākumiem sportā. Starp pieciem līderiem ir superbagātās ASV, trūcīgā Ķīna, vidēji trūcīgā Krievija un pārtikušās Lielbritānija un Japāna. Vienīgā sakarība, kas iezīmējas – sportiskākās ir tās valstis, kurām panākumi sportā ir lielvaras prestiža jautājums. Neatkarīgi no vidējā valsts iedzīvotāja labklājības līmeņa. Starp citu, prieks par ukraiņiem!

Tieksme pēc neatkarības saistāma ar gribu dzīvot labāk. Pārbaudījām, kā klājas valstīm, kuras pēdējos 30 gados atdalījušās, iepretīm tām valstīm, no kurām ticis mukts. Aina ir raiba. Dienvidslāvijas gadījuma attēls apstiprina to, ko jau nojautām – "jaunās" valstis var būt gan pārtikušākas, gan trūcīgākas nekā Serbija. Čehi ir turīgāki par slovākiem, bet slovākiem tāpat klājas visai labi. Savukārt ārpus Eiropas vienīgi Eritrejā dzīvo labāk nekā Etiopijā, bet, diemžēl, nesenākie dati par Eritreju nav pieejami, tāpēc jāpieņem, ka šajā ziņā nekas nav mainījies.

Apzinājām katra kontinenta turīgāko un trūcīgāko valsti. Kā redzams, vidējais luksemburdzietis (Eiropas turīgākais iedzīvotājs) ir četras reizes turīgāks par vidējo čīlieti (Dienvidamerikas turīgāko iedzīvotāju). Savukārt vidējais kosovietis (Eiropas nabadzīgākās valsts iedzīvotājs) dzīvo gandrīz 15 (!) reizes labāk par vidējo burundieti (Āfrikas nabadzīgākās valsts iedzīvotāju). Interesanti, ka Dienvidamerikā nav ne ļoti bagātu, ne ļoti trūcīgu valstu: kaut arī Čīle ir pastarītis bagātnieku sarakstā, Bolīvija ir otrā turīgākā nabadzīgo sarakstā.

Pirmkārt, šis attēls pārliecinoši parāda, ka mūsu gadsimtā visstraujāk aug trūcīgie. Starp līderiem nav neviena no "attīstītajām demokrātijām". Otrkārt, sliktas ziņas tiem, kuri ir pārliecināti – vai nu liberālā demokrātija vai stingrs autoritārisms ir labākais modelis – starp 21. gadsimta tīģeriem ir gan Austrumeiropas valstis, kas cītīgi cenšas piemēroties rietumu pasaules prasībām pēc atvērtības, gan arī valstis, kas pārstāv komandekonomikas pieeju vai un valdošo klanu rokās koncentrētas tautsaimniecības modeli.

Te redzamas 20 valstis, kas pasaulē pārstrādā visvairāk naftas. Nevar novērot skaidru tendenci, kas apstiprinātu hipotēzi – jo vairāk naftas pārstrādā, jo turīgāka ir tauta. Tiesa gan, astoņas valstis, kuru IKP uz iedzīvotāju ir lielāks par 40 tūkstošiem dolāru, ir vienlaikus labi zināmas kā derīgiem izrakteņiem bagātas. Taču starp lieliem naftas pārstrādātājiem ir arī Irāka, Nigērija un Angola, kas acīmredzami nespēj Mātes Dabas dāvanas pārvērst tautas labklājībā.

Diemžēl izskatās, ka bagātie kļūst arvien bagātāki, bet nabadzīgie turpina mīcīties pa purvu. Ja neskaita divu Persijas līča valstu IKP kritumu un vienas stagnāciju, tad vairākums no bagātāko pasaules valstu desmitnieka pēdējā desmitgadē kļuvis par aptuveni piekto daļu turīgāks. Turpretī nabadzīgāko valstu desmitniekā kaut cik vērā ņemams izrāviens sanācis vien pusei – Sjeraleonei, Libērijai, Mozambikai, Nigērai un Kongo DR, kura tādā veidā spējusi pat izkārpīties no pasaules nabadzīgākās valsts statusa.

Te redzamas pirmās divdesmit valstis no EPI (Environmental Performance Index) reitinga. Vai varētu būt, ka, jo turīgāka ir kāda valsts, jo vairāk tā var rūpēties par klimata pārmaiņu novēršanu? Kopumā tā, protams, ir – šajā klubiņā visi ir bagātnieki; tikai Spānijai un Slovēnijai IKP rādītājs ir mazāks par 40 000 dolāriem. Tomēr tendence – kurš turīgāks, tas zaļāks – neiezīmējas. Piemēram, Lielbritānija un Francija ir krietni augstāk nekā Austrālija, Beļģija, Īrija un Islande, kuras savukārt vismaz "uz papīra" ir bagātākas.

Eksotisks un aizraujošs reģions ir Centrālāzija. Salīdzinājām, kā pēdējos 25 gados klājies piecām bijušajām PSRS republikām. Diemžēl nav pieejami pēdējie Pasaules bankas dati par Turkmenistānu, bet attēls skaidri parāda, ka šo gadu laikā nevienam nevienu nav izdevies apdzīt. Starpība starp līderiem un pastarīšiem turpinājusi palielināties – līderu pieauguma temps ir lielāks, un arī vadoņa kulta pārņemtajā Turkmenistānā, pateicoties dabas bagātībām, pozīcijas ir stiprākas nekā kirgīziem, tadžikiem un pat uzbekiem.

Un visbeidzot – pēdējais attēls solītajā aizraujošajā ceļojumā statistikas pasaulē. Vien trīs skaitļi, par kuriem lūdzam lasītāju nedaudz kavēties pārdomās. Pasaules bagātākajā valstī Luksemburgā cilvēki dzīvo gandrīz četras reizes labāk nekā cilvēki Latvijā. Luksemburgā arī dzīvo 152 reizes labāk nekā pasaules nabadzīgākajā valstī Burundi. Savukārt Latvijā dzīvo gandrīz 41 reizi labāk nekā Burundi. Ceram, ka šie dati noderēs gan pesimistiem, gan optimistiem.