Pieminēšanas vērtas ir Sv. Dominika atlaidas (katoļu svētki, kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu – red.) Aukštadvara Sv. Dominika baznīcā, kas notiek maijā. Atlaidu laikā vietējie draudzes locekļi un viesi pulcējas Aukštadvarī, piedalās svētajā misē, procesijā un lūdz Sv. Dominika svētību.

Vecajos Traķos Kunga svētīgās atklāsmes Jaunavai Marijai un Sv. Benedikta baznīcā katru gadu jūlijā tradicionāli notiek Kunga svētīgās atklāsmes Jaunavai Marijai un Sv. Benedikta atlaidas, kas sapulcē pūļus ticīgo un zinātkāro. Procesijas noslēgumā draudzes locekļi un svētku viesi tiek aicināti pulcēties vēsturiskajā Veco Traķu Kunga Atklāsmes klostera pilī. Šeit var klausīties īpaši svētkiem sagatavotu mūzikas programmu, notiek mākslas darbnīcas, amatnieku tirdziņš, bet bērnus sagaida izklaides un jautrība.

Onušķu pilsētiņa ir slavena ar Sv. Roka atlaidām, kas notiek augusta vidū Sv. apustuļu Filipa un Jēkaba baznīcā. Pēc grezniem baznīcas svētkiem pilsētiņā notiek krāšņs gadatirgus un koncerts.

Lietuvā kopš kristietības rašanās Jaunavai Marijai pienākas īpaša cieņa. Ne velti visu Lietuvu mēdz dēvēt par Marijas zemi. Ar dievmāti saistītās svētvietas bieži apmeklē svētceļnieki, un tajās notiekošie liturģiskie svētki pulcē daudzus dievlūdzējus. Lietuvā ir sešas Jaunavas Marijas gleznas brīnumdarītājas, kuras svētījis pats Vatikāns. Taču retais zina, ka pati pirmā no tām, kuru Svētais krēsls pagodināja pat divus gadsimtus pirms slavenās Rītausmas vārtu gleznas, atrodas Traķos.

Par gleznas svinīgo kronēšanu atgādina līdz mūsdienām saglabājusies atlaidu tradīcija, kas ilgst visu nedēļu. Traķu atlaidas notiek katru gadu no 1. līdz 8. septembrim. "Notiek svētā mise, iet svētceļnieki, atbrauc kori. Priesteri, bīskapi saka sprediķus. Katru gadu atlaidu laikā septembrī jaunieši (ap 300 dalībnieku) no Rītausmas vārtiem iet dziedādami un lūdzoties līdz Traķu Sv. Jaunavas Marijas Apmeklējuma bazilikai. Un tāds jauniešu pulks ieiet svētnīcā noguris, bet entuziasma pilns, acīs liesmo ticība," stāsta Traķu bazilikas virspriesteris Jons Varaņecks.

Svētku tradīcija aizsākās 18. gadsimtā, kad 1718. gada septembrī pāvests Klements XI nosūtīja kroni Traķu Marijai, kas bija slavena ar savu žēlastību un brīnumiem, un notika svinīgi kronēšanas svētki. "Sabrauca tūkstošiem cilvēku. Tas bija nozīmīgs vēsturisks, garīgs un politisks notikums, kas nozīmēja, ka vēstījums par Traķu Marijas gleznas garīgajām bagātībām un brīnumiem tika aiznests līdz Vatikānam," stāstu atgādina virspriesteris Jons Varaņecks.

Traķu reģionā iespaidīgi tiek svinēta arī Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena – lietuviski "Žolinė". "Tie ir īpaši svētki, kas atgādina, ka Marija mūs pavada un aicina saskanīgi dzīvot savā zemē ar debesu labestību, ko simbolizē ziedu pušķis," saka Traķu bazilikas virspriesteris Jons Varaņecks. Proti, pēc viņa iniciatīvas reliģiskie svētki paplašinājās un kļuva par visas pilsētas svētkiem, vienojot ne tikai vietējos katoļus, pareizticīgos, karaīmus, bet arī neticīgos cilvēkus, tūristus.

"Es gribēju, lai mēs pēc mises neizklīstu, bet vēl vairāk priecātos. Radās doma gleznas kopiju uz speciālām nestuvēm nest pa Traķu ielām, liecinot, ka tā ir mūsu Debesu māte, kas apvieno mūs visus – ticīgos un neticīgos, katoļus un brāļus pareizticīgos, brāļus karaīmus, jaunus un vecus. Gribējās, lai tas būtu jautrs gājiens, liekot lepoties, ka īstā karaliene šajā zemē ir Traķu dievmāte. Tā ir mūsu garīgā māte, kuru mēs diženi nesam un rādām visiem – garāmgājējiem, tūristiem, kas nejauši ieradušies pilsētā. Visi pievienojas šim gājienam. Kopā soļo orķestris, svinīgi ģērbušies cilvēki ar pušķiem rokās," stāsta Traķu bazilikas priesteris.

Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienas gājiens, kas piesaista ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī tūristu uzmanību, sākotnēji bija iecerēts kā vienreizējs pasākums, bet šogad Traķu ielās tas norisināsies jau vienpadsmito reizi.

Traķu rajonā īpašus ticības apliecinājumus saņem ne tikai Jaunava Marija, bet arī viņas māte – Svētā Anna. Īsts lauku svētku gars jūtams Dusmeņos, kur jūlija beigās notiek Lielās Sv. Annas atlaidas Dusmeņu Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Tada baznīcā.

"Annas šeit svin kopš seniem laikiem. Jau 1902. gadā Dusmeņos bija Sv. Annas atlaidas. Notika neatļauts gājiens, jo tajā laikā cara valdība bija aizliegusi visus gājienus. Grūtos laikos cilvēki tajā saskatīja lietuviskuma garu," par tradīcijas pirmsākumiem stāsta Onušķa pagasta vecākā Zita Aņuliene.

"Pirmkārt, tie ir baznīcas svētki – notiek gatavošanās, kustība, vainagu pīšana un baznīcas rotāšana. Notiek gājiens. Uz atlaidām atbrauc cilvēki no dažādiem reģioniem – visu paaudžu pārstāvji, gan iedzīvotāji, gan viesi," stāsta Zita.

Sv. Annas atlaidu laikā ir ļoti labs laiks. Pēc atlaidām baznīcā jautrība turpinās līdz pat naktij: notiek Traķu rajona mākslas kolektīvu un aicināto viesu koncerts, godā tiek celta tradicionālā dzūku maize, kuru Traķu rajonā prot cept ne tikai vecākā paaudze, bet arī jaunieši. "Svētā Anna ir maizes dāma," teic Aņuliene.

Reliģijas un tautības ziņā krāsainajā Traķu rajonā tiek svinēti ne tikai katoļu svētki. Vienas kopienas svētki kopīgā kņadā aicina arī visus pārējos.

Traķu Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšanas pareizticīgo baznīcā, kas atrodas pašā Traķu centrā, janvārī tiek svinēti Kunga Kristību svētki, kas ir vieni no nozīmīgākajiem pareizticīgo svētkiem. Svētnīcā tiek lūgts, tiek svētīts ūdens. Kunga Kristību atlaidas nav atdalāmas no peldēšanās krusta formā izcirstā āliņģī – pārliecībā, ka 19. janvārī viss pasaules ūdens kļūst svēts.

Kopjot un ievērojot savas senās tradīcijas, Traķu novada vecticībnieku kopiena (pazīstama arī kā seno pareizticīgo tradīciju un rituālu glabātāja) ar kopīgām lūgšanām stiprina kopību, tradicionāli lūdzoties Danilišķu kapos netālu no Traķiem. Domājams, ka Danilišķu ciems daudzus gadsimtus ir bijis vecticībnieku kopienas centrs. Vecticība šajā ciematā ir dzīva tikai tad, kad cilvēki šeit pulcējas, lai godinātu mirušos. Tad sabrauc vecākie šī ciema cilvēki, viņu bērni un mazbērni, kas tagad dzīvo Viļņā, Kauņā, Traķos, Elektrēnos vai citās pilsētās, un pulcējas, lai godinātu mirušos (ceremonija sākas ar misi baznīcā, kas celta pirms vairāk nekā simt gadiem). Daņilišķu vecticībnieki tiekas vairākas reizes gadā – Sv. Trīsvienības dienā, Lieldienās, Vasarsvētkos. Pēc mises visi dodas uz ciema vecajiem kapiem, iesvēta katru kapu, un sanākušie lēnām iet no viena kapa uz otru, lūdzoties un dziedot dziesmas īpašā, senatnīgā veidā, pieminot mirušos tuviniekus. Pēc senām tradīcijām vecticībnieki dziedātājus cienā ar pašu gatavotiem ēdieniem, krāsotām olām. Šogad vecticībnieku kopiena Danilišķos tiksies 4. jūnijā jau plkst. 8.00.

Traķu novadā tradicionāli notiek ne tikai šie, bet arī daudzi citi pasākumi. Informāciju par tiem var atrast šeit: "www.eventstrakai.lt" un "www.trakai.lt".