Jaunākie uzņēmumu apgrozījuma, nomaksāto nodokļu, darbinieku skaita un eksporta apjomu dati rāda: ja mēs vēlamies, lai Latvijas ekonomika aug, nestabilitātes periodā ir jāatbalsta uzņēmumi, īpaši eksportētāji. "Latvijā darbojas aptuveni 100 000 dažādu uzņēmumu, taču tikai 6000 no tiem eksportē savus produktus. No tiem trešdaļa (1800 uzņēmumu) nodrošina aptuveni pusi valsts IKP, un tajos strādā vidēji 2,5 reizes vairāk darbinieku nekā neeksportējošajos uzņēmumos. Lai valsts augtu un attīstītos, ir nepieciešami vairāk uzņēmumu, kas nodrošina ārvalstu finanšu pieplūdumu," skaidro Latvijas eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Taču eksporta jomā mēs turpinām atpalikt no Baltijas kaimiņvalstīm: ja Latvijā eksports veido 68% no IKP, tad Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 83% un 83,6%. "Līdz šim brīdim mēs grēkojām ar to, ka eksportējam "vienkāršas" preces un pakalpojumus, daļēji tā notika vēsturiski zemā atalgojuma dēļ, lētās elektroenerģijas, kā arī nevēlēšanās ieguldīt lielas summas tehnoloģiju attīstībā. Piemēram, Latvija eksportē gandrīz septiņas reizes mazāk mēbeļu nekā Lietuva, šī eksporta segmenta pievienotā vērtība ir 160 miljoni eiro pretstatā vienam miljardam eiro Lietuvā. Vienlaikus lietuvieši tikpat kā neeksportē kokmateriālus, savukārt Latvijā šā sektora apjoms ir 774 miljoni eiro. Taču karš Ukrainā ir mainījis ainu pasaulē, un mums ir jāmaina eksporta struktūra, būtiski palielinot tā pievienoto vērtību," komentē Tiknuss.

Arī Jānis Ošlejs, uzņēmuma "Primekss" galvenais izpilddirektors uzskata, ka ieguldījumi investīcijās un inovācijās, kā arī zinātnē ir kritiski svarīgi. 1997. gadā dibinātais uzņēmums ražo nerūkošu bezšuvju kompozītbetonu pēc pašu patentētas tehnoloģijas un ir liels eksportētājs.

Viņaprāt, uzņēmumu pārorientācijā aktīvi ir jāpiedalās arī valstij, jo eksportētāji nodrošina visvairāk darba vietu un maksā vislielākos nodokļus. "Mēs nevaram teikt, ka mums tam nav naudas. Tā ir jāatrod un jāiegulda ražošanas un eksporta atbalstā, modernizācijā un inovācijās. Mums kā valstij vienkārši nav cita varianta kā izdzīvot. Šo ideju atbalsta arī Tiknuss, skaidrojot, ka Latvijā uz pirkstiem var pārskaitīt uzņēmumus, kuriem ir pietiekamas rezerves, lai pārdzīvotu grūtus laikus un veiktu modernizāciju pašu spēkiem. Tas nenozīmē, ka tie ir vāji uzņēmumi un labāk būtu ļaut tiem "mirt dabīgā nāvē" – ir jāizanalizē apgrozījums, jāizvēlas visdzīvotspējīgākās un jāsniedz nepieciešamais atbalsts energokrīzē.

"Ļoti labs šāda atbalsta piemērs ir Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un "Altum" programma, kas ļauj lieliem uzņēmumiem veikt modernizāciju. Uzskatu, ka patlaban ir jāsamazina piekļuves slieksnis un šādām programmām ir jābūt pieejamām plašākam uzņēmumu lokam. Mūsu valstī ir 6000 eksportējošu uzņēmumu un ir jātiecas uz to, lai pēc šīs krīzes to būtu vairāk, nevis mazāk," stāsta eksperts.

Svarīgs izdzīvošanas nosacījums šajā krīzē ir jaunu eksporta tirgu meklēšana, īpaši aiz ES robežām. Tā kā visa Eiropa piedzīvo ekonomikas kritumu augstās inflācijas dēļ, ir vērts meklēt partnerus aiz tās robežām – Dienvidamerika un Ziemeļamerika, Āzija, Āfrika – "MADARA Cosmetics", "Primekss" un "Silkplaster", kas saņēmuši LIAA balvas kā veiksmīgākie eksportētāji, aktīvi meklē jaunus partnerus un jaunus tirgus ārpus Latvijas un ES.

"MADARA Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners skaidro, ka "MADARA Cosmetics" 16 gadu pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi vairākas ekonomiskās krīzes, spējot pielāgoties un turpināt audzēt apgrozījumu, taču gatavojoties priekšā esošajam periodam kā izaicinošākam. "Līdz ar to turpinām aktīvu darbu pie jaunu eksporta tirgu un pārdošanas kanālu attīstības. Vislabākos pārdošanas rādītājus eksportā šobrīd novērojam Somijā un Lielbritānijā. Kā vienu no nestandarta biznesa attīstības kanāliem varu minēt "MADARA Cosmetics" radīto tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Selfnamed", kas ļauj patērētājam saražot sev vēlama dizaina sertificētas, dabīgas kopjošās kosmētikas produktu bez minimālā pasūtījuma, aizpildot pieprasītu nišu kosmētikas industrijā. Šobrīd ar "Selfnamed" eksportējam ne vien uz Eiropas valstīm, bet arī uz ASV," piebilst Iltners.

Labs piemērs šo soļu veiksmīgai pielietošanai – šķidro tapešu ražotājs "Silkplaster": uzņēmums nesen pabeidza savas ražotnes modernizāciju, kā arī renovēja uzņēmuma ēku fasādes, kas ļāva būtiski samazināt izdevumus. Arī "MADARA Cosmetics" pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājuši energoresursu patēriņu, pārejot uz LED lampām apgaismojumā it visā – gan ražošanas procesā, gan biroja telpās, gan uzņēmuma ārējā teritorijā. Kopš 2017. gada šādi ir ietaupīti apmēram 35000 kWh. Tas ir uzņēmuma veiksmīgas stabilizācijas piemērs.

Tai seko pārorientācija uz jauniem tirgiem – "Silkplaster" šobrīd attīstīta sadarbību ar Indiju un Āfriku. "Acīmredzami, ka šobrīd Eiropa stagnē, tādēļ līdztekus 22 tirgiem, kuros jau ir mūsu produkti, patlaban plānojam ekspansiju Indijā. Mūsu nākamais mērķis ir Ķīna, kaut arī šajā tirgū ir ļoti grūti iekļūt. Tāpat mēs investējam savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācot strādāt ar jaunām iekārtām. Esam pārliecināti, ka šo krīzi pārvarēs tikai tie, kas spēs piedāvāt vērtīgas preces un pakalpojumus. Piemēram, Latīņamerikā mūsu produkti ir unikāli, bet Indijā konkurenti nespēj sasniegt tādu kvalitāti, kādu piedāvājam mēs. Tas vēl vienu reizi pierāda – mēs varam būt labākie, ja to vēlēsimies. Svarīgi ir nezaudēt drosmi un meklēt jaunas iespējas," komentē pārdošanas un mārketinga direktors Georgijs Korņilovs.